Pirāti izaicina Latvijas izdevniecības 2
Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/Lursoft
Latvijas grāmatniecības izaicinājums ir satura pārnese uz digitālo vidi, kur siro pirāti.
“Tas ir nopietns apdraudējums nozarei. Izdevējiem ir pamatotas bažas par grāmatu nonākšanu internetā, kur daži aktīvisti tās padara bez maksas pieejamas, pilnīgi nerēķinoties ar autortiesībām. Starptautiskajā autortiesību likumdošanā patlaban notiek diskusijas par lietotāju un radītāju interešu salāgošanu,” saka Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača. Diskusija Eiropā notiek arī par “kultūras pieejamības nodevas” iespējamu ieviešanu, kurā katram lietotājam būtu jāsamaksā neliela summa, lai iegūtu piekļuvi saturam, bet attiecīgo tiesību īpašnieki saņemtu pienācīgu kompensāciju. Pagaidām līdz skaidrībai šajā jautājumā vēl tāls ceļš ejams, tomēr nodevas ieviešana nozīmētu arī līdzšinējās nesēja atlīdzības sistēmas pārskatīšanu Latvijā un garantētu samaksu, līdz ar to zināmu sirdsmieru izdevējiem.
Cīnās tiesā
E-grāmatas nav lēts prieks, atzīst izdevēji. E-grāmatu tirdzniecības uzsākšana ir saistīta ar diezgan nopietniem papildu ieguldījumiem, jānokārto arī papildu licences literāro darbu izmantošanai. Līdz ar to e-grāmatu latviešu valodā ir maz, un to pārdošanas daudzumi vēl mazāki. Arī lasīšanas ierīces ir diezgan dārgas. Iedzīvotāji joprojām novērtē drukātās grāmatas, tā ir taustāma vērtība. E-grāmatas strauji attīstās lielo valodu tirgos – angļu, krievu, ķīniešu. Šobrīd e-grāmatu attīstīšana Latvijā (latviešu valodā) ir ieguldījums patālā nākotnē, atzīst D. Pugača. Speciālo, profesionālo literatūru, piemēram, par mārketingu, jurisprudenci utt., daudz lasa elektroniski, un, tā kā šai literatūrai ir liels pirātiskais risks, to arvien vairāk sāk izdot elektroniskā veidā, bet pēc pasūtījuma.
Liels izaicinājums Latvijas izdevējiem un autoriem ir cīņa ar Ideju forumu bibliotēku. Rīgas apgabaltiesa viņus atzina par vainīgiem autortiesību pārkāpumos, tomēr tiesvedība vēl nav beigusies, norāda D. Pugača. Turklāt tiesas prāva vēlreiz apliecinājusi, ka sabiedrībā trūkst skaidras izpratnes par autortiesībām un to izmantošanu.
Ar sapratni pašvaki
Pasaulē arvien vairāk tiek aktualizēts jautājums par iespējamām pārmaiņām autortiesību likumdošanā tradicionālajā pieejā, kas vairs nespēj sekot līdzi straujajai digitālajai un cilvēku radošuma attīstībai. Skolotāja profesija ir viena no inovatīvākajām un radošākajām, tāpēc “Lielvārds” noteikti atbalsta iniciatīvas, kurās skolotājiem būtu iespējams vieglāk izmantot jau agrāk radītus darbus, pauž “Lielvārda” vadītājs Aivars Gribusts. Izdevēji atzīst, ka pasaulē aizvien spēcīgāks ir tehnoloģiju ražotāju lobijs, kas labprāt iekasē maksu par dažādām jaunām iekārtām, programmām, taču kvalitatīva satura radīšanas nosacījumi pagaidām nav skaidri definēti. Lasītājiem, ko digitālajā vidē mēdz dēvēt par satura lietotājiem, ir skaidri jāapzinās, ka kvalitatīvs saturs nerodas no zila gaisa – ir jāmaksā gan par radošām idejām, gan par to, ka publicētos faktus kāds ir pārbaudījis un tiem var uzticēties, un vēl daudzām citām lietām, kas gadsimtiem ilgi bijušas autoru un izdevēju kompetencē.
