Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. septembris, 2016
Drukāt

Pirātisma Meka – Latvija (9)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Lai kā dažiem negribētos to atzīt, nelegāla satura lepupielāde vai piedāvāšana tīmeklī ir sodāma nodarbe. Tīkla datu analīzes kompānijas “MUSO” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka Latvija ir pārliecinoša globālā pirātisma līdere. Kāpēc atkal, izdzirdot tehnoloģiju jaunumus, kaunā jābāž galva zem segas?

Pētījums liecina, ka Latvijā 46,33% interneta lietotāju zog ar autortiesībām aizsargātu saturu. Otrajā vietā ir Bulgārija ar 27,43%, bet trešo vietu ieņem mūsu dienvidu kaimiņi lietuvieši ar 24,54%.

Ātrs internets – pirātisma veicinātājs?

“Baltcom” valdes priekšsēdētāju Nikolā Buasēnu pētījuma rezultāti nepārsteidz. “Situāciju ietekmē augstas kvalitātes interneta pieslēgumu pieejamība savienojumā ar izpratnes trūkumu par drošību internetā,” uzskata N. Buasēns. Arī biedrības “Nē pirātismam Latvijā” izpilddirektore Dace Kotzeva atzīmē mūsu ātro internetu kā vienu no iespējamajiem iemesliem, kā arī to, ka daudziem pašmāju saturs šķiet neinteresants, liekot nelegāli meklēt ārvalstu izklaidi.

Turpretim Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas autortiesību un blakustiesību pārkāpumu apkarošanas grupas vecākais inspektors Dzintars Vikšers iebilst: “Vairākas valstis interneta ātrumā ir mums priekšā, bet pirātisms tur ir zemā līmenī. Piemēram, Zviedrijā ir ļoti ātrs internets, bet tur ir milzīgi daudz inovāciju un ļoti zems pirātisma līmenis.” Viņš domā, ka Latvijas gadījumā viens no pirātisma iemesliem varētu būt pretestība lielo korporāciju agresīvajam stilam, kā arī nesamērīgajai cenu politikai.

 

Jāmainās domāšanai un izglītībai

“Nē pirātismam Latvijā” pārstāve skaidro, ka cilvēku domāšanu nevar mainīt pāris mēnešu laikā, turklāt pieejai jābūt dažādai. “Kādreiz reti kurš automašīnās piesprādzējās, bet, veicot sistemātisku sociālo kampaņu medijos, konkrēti mērķētus policijas reidus, sodu palielināšanu un citas aktivitātes, tagad reti kurš nesprādzējas,” norādīja D. Kotzeva.

N. Buasēns piesauc arī valdības bezdarbību, kontrolējot autortiesību likuma ievērošanu. “Mēs redzam, ka varas iestādes Latvijā netieši stimulē pirātisma izplatību, piemēram, aizliedzot pārraidīt kanālus krievu valodā, kas viegli pieejams interneta vietnēs vai satelītu platformās,” norāda Buasēns. Viņš skaidro, ka jādomā ilgtermiņā un jāveicina jauniešu izpratne par nelegāli iegūta un patērēta satura krimināli sodāmo raksturu, vienlaikus veicinot cieņu pret intelektuālo īpašumu.

Cieņas un izglītības jautājumu piemin arī D. Kotzeva un Dz. Vikšers. “Uzskatu, ka par maz runā par paša intelektuālā īpašuma nozīmi. Varam pieņemt visādus tiesību aktus, bet, ja sabiedrībā būs svešs jaunrades process, ja cilvēkiem kaimiņos nebūs filmu producentu, mūziķu, datorprogrammu izstrādātāju, kuri rādīs piemēru, – tikmēr izpratnes nebūs. Jo vairāk cilvēku paši radīs, jo vairāk novērtēs savu vai cita veidotu saturu, saprotot, ka labāk ir nopirkt un atbalstīt, nevis paņemt par velti,” stāsta Dz. Vikšers. Viņš arī domā, ka skolās, piemēram, fizikas, ķīmijas un informātikas priekšmetos, vajadzētu biežāk runāt par autortiesībām, darbu aizsardzību, patentu nozīmi.

 

Lēnām, bet situācija mainās uz labo pusi

“Pirātisma popularitāti daļēji nodrošina arī padomju mantojums, kurā autora radītais bija sabiedrības labums, nevis privāts darbs. Filma, mūzikas albums, glezna – tā piederēja visiem, nevis tikai autoram,” stāsta Dz. Vikšers. Situācija gan uzlabojoties. 2008. gadā Latvijā pirātisku saturu esot izmantojuši 56% interneta lietotāju, tagad – 46%. “Astoņu gadu laikā 10% samazinājums nav slikts rādītājs,” uzsver speciālists.

Arī “Baltcom” valdes priekšsēdis neuzskata, ka situācija ir bezcerīga. “Veidojas paaudze, kurai maksas interneta satura patēriņš šķiet pašsaprotams, piemēram, izmantojot dažādas mūzikas un video straumēšanas lietotnes. Ilgtermiņā tas viesīs izmaiņas,” prognozē N. Buasēns. Arī D. Kotzeva uzsver, ka pēdējo gadu laikā TV operatori attīsta OTT jeb straumēšanas platformas, kuras legāli piedāvā dažādas filmas un seriālus. “Ticu, ka cilvēki izvēlēsies legālu saturu, ja pakalpojums būs iegūstams ērti un par pieņemamu cenu.”

Par pirātismu – pat seši gadi cietumā

Kā VP veicies ar autortiesību aizstāvēšanu? Pagājušā gada laikā uzsākti apmēram 40 kriminālprocesi un sastādīti apmēram 100 administratīvo pārkāpumu protokoli. Sodi par pirātismu svārstās no brīdinājuma līdz 700 eiro fiziskām personām un 7000 eiro juridiskām personām. Smagākos gadījumos var būt kriminālatbildība ar piespiedu darbu, naudas sodu līdz 200 minimālajām mēneš­algām un cietumsods līdz pat sešiem gadiem. “Konstatēt pašu pārkāpumu nav sarežģīti. Grūtāk ir tad, ja saturs vai vietne ir izvietota ārvalstīs, īpaši tad, ja vietne ir valstī vai jurisdikcijā, kas ir nelojālas intelekta aizsardzībai,” stāsta VP pārstāvis.

Viņš gan uzsver, ka cilvēki pirātismu kā fenomenu ne līdz galam uztver precīzi. “Ne viss, kas internetā šķiet nelegāls, tāds arī ir. Pateikt, vai saturs ir legāls vai nelegāls, var tikai pats autors – ja viņš pie mums nevēršas, mums nav tiesību saturu dēvēt par nelegālu,” dīvaino situāciju ieskicē Dz. Vikšers.

piratisms

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Maksas satura pieejamība veicinās pirātisma apkarošanu nevis sociālās kampaņas. Kapēc man jāpirātē spēli, kur ir riski dabūt vīrusu vai problēmas ar savietojamību spēlējot tīklā, ja varu legāli nopirkt par desmit vai nedaudz vairāk eiro un izbaudīt pilnu pakalpojumu? Mūziku var straumēt, tur tā kā tirgus nosabilizējies. Ar video gan iet pagrūtāk, nav adekvāts piedāvajums. Netflix un pārējie ir iežmiegti producentu spīlēs, vairākas reizes esu dzirdējis sašutumu – iesāk skatīties seriālu, te pēkšņi izrādas kāda sezona iztrūkst vai kādā jaukā dienā tiek norauts viss seriāls.

  2. Pirms gadiem pieciem, varbūt arī septiņiem, gribēju nopirkt “dr House” sezonas ierakstu. Ziniet, ko man atbildēja Amazon.com? Uz Jūsu fakīno valsti neko nepārdodam, jums ir sestās šķiras VISA kartes un desmitās šķiras eiriki., torfeiz lati. Ja man joprojām ir sestās šķiras karte un desmitās šķiras nauda, vienmēr jāspiež lepnā poga “es nemaz jūsu sū*īgo filmu negribu redzēt”? Vai tomēr napsters vai kāds tā līdzinieks?

  3. Nu beidziet !
    Ņemsim par piemēru to pašu piemēru ar ”Rūdolfa mantojumu” , kas it kā ir lejuplādēts 17 000 reižu . Vai tiešām jums šķiet , ka , ja to nebūtu nolādējuši 17 000 reižu , tad viņš tiktu nopirkts 17 000 reižu ? Nu nebūtu taču … Labi , ja 17 reižu nopirktu … Un varbūt pat ne tāpēc , ka slikta filma , bet tāpēc , ka cilvēki nevar atļauties vienai filmai , ko vienu reizi noskatīsies , tērēt 15 – 20 eironaudas .Tāpēc , šķiet , nekorekti skaitīt zaudējumus , kur peļņa tik un tā nebūtu iespējama .
    Kaut kas līdzīgs , ka skaitīt tomātu ražu , kad vēl tikai dobe uzrakta ..
    Tikai ceļoties cilvēku ienākumiem , celsies arī ar autortiesībām aizsargāto darbu pārdošanas skaitļi . Ne jau no ļauna prāta cilvēki izmanto to nelegālo saturu . Tā pati Zviedrija , ko piesauc kā piemēru . Kādi tur ir ienākumi cilvēkiem ??? Viņi to var atļauties !!! Nesalīdziniet interneta ātrumus – salīdziniet cilvēku maciņus ! Cik daudz naudiņas no 300 naudiņām viņiem paliek izklaidei pēc nodokļu un rēķinu nomaksas ? Vai nu 1 DVD mēnesī vai paēst ?

  4. pirātisma fenomens Atbildēt

    Ja noliekam malā Paulu un KLASIĶUS, letiņu mūzikai būtu milzu gods, ja to kāds pat par velti “kačātu” …

    • Tak nestāsti pasakas ! Latviešu mūzika ir pietiekoši bagāta , lai katrs spētu atrast pietiekoši daudz lietu , kas varētu patikt un interesēt katru . Tikai to maz popularizē , mākslinieki maz koncertē , bet visādas Sviftas , Stounus un Mitčelus ik dienas tie paši Latvijas radio ik dienas stūķē ausīs ik katram , kurš ieslēdz radio (TV jau tas pats) . Mēs labāk zinām , ar kādām kurpēm šodien ārā izgāja Gaga , nekā kāda jauna latviešu dziesma ierakstīta .
      Ja latviešu neklausīsies dziesmas dzimtajā valodā , tad neviens viņas neklausīsies un nepirks arī . Un , ja neklausīsies un nepirks , tad neko dižu arī nevaram gaidīt , jo vecie labie palēnām no skatuves aiziet , bet jaunie līdzi netiek , jo lauza savas mēlītes svešās valodās un rezultātā – ne savējiem un arī svešiem diži neesi vajadzīgs …

  5. Nevienu no te redzamajām pat par velti nēņemtu!
    Vai ar to es kādam nodaru zaudējumu? Un, ja nu tomēr paņemu? Lāds tad būtu zaudējums un kam?

    • Jebkura intelektuālā īpašuma sarakstīšana paņem entās stundas, daudz finanšu līdzekļu un nervu. Tu savu darbu palaid tautās, bet tā vietā, lai cilvēki nopirktu to, viņi nosper. Neesmu nekad neko sarakstījis vai sacerējis, bet tā ir vienkārša matemātika. Darbu ar 1000 kopijām (piemēram, tas ir albums, maksā 20 eiro) nopērk 200 cilvēku (kasē nonāk 4000, kuri nebūt visi nenonāk tavā kabatā, jo savu daļu droši vien paķer izdevējs u.c., kuri piedalījušies tā tapšanā ), savukārt daži to palaiž trakeros, kur to lejupielādē desmit tūkstoši cilvēku, kā rezultātā kasē nenonākt desmitiem tūkstoši.
      Godīgi?

  6. Ļooti gribas redzēt kā veikti aprēķini par zaudējumiem. Pirmais jautājums – zaudējumi kam??? Firmai? Tātad tie ir redzami grāmatvedības uzskaitē??? Ieejot Jāņa sētas finanšu pārskatā es ieraudzīšu 3,7 MEUR zaudējumus?

    Jeb valsts “budžetam”? Tipa tie cilvēki, kuri nesamaksāja par programmu paņēma un to banknošu paciņu sadedzināja, lai neko citu par to naudu nopirkt nevarētu? Jo parasti ar naudu ir tā – ja tu vienu lietu nenopērc, par to naudu nopērc ko citu, un valsts “uzvārās” jebkurā gadījumā… Laikam šis ir izņēmums – visi to naudu izņem no aprites…

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
Vietnes "nozagts.com" un "Toma joki" nonākušas arī Drošības policijas redzeslokāSavstarpēji saistītās interneta vietnes "nozagts.com" un "ukradeno.com", kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla "Facebook" lapām latviešu valodā "Toma joki" ir Drošības policijas redzeslokā, tomēr dienesta pārstāvji nekomentē šo interneta resursu saistību ar personām, kas saņem Krievijas finansējumu un izplata Krievijas ideoloģisko propagandu.
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+