Latvijā
Sabiedrība

Veikalā “Maxima” pircējai piedraud ar “specbrigādi” 16


Svētdien Ievu Branti, iepērkoties veikalā “Maxima” Rīgā, Pilsoņu ielā, kasiere uzrunāja krievu valodā. Uz prasību apkalpot valsts valodā pārdevēja attrauca, ka runās, kā grib.
Svētdien Ievu Branti, iepērkoties veikalā “Maxima” Rīgā, Pilsoņu ielā, kasiere uzrunāja krievu valodā. Uz prasību apkalpot valsts valodā pārdevēja attrauca, ka runās, kā grib.
Foto – Google maps

Konflikts iemesls – veikala “Maxima” pārdevējas nevēlēšanās runāt valsts valodā; Valsts valodas centrs šogad saņēmis jau 20 sūdzības tieši par šo veikalu tīklu.

Svētdienas vakarā pulksten pusastoņos Ieva Brante, izvēlēdamās pirkumus veikalā “Maxima” Rīgā, Pilsoņu ielā, nenojauta, ka šai ikdienišķai nodarbei sekos spriedzes filmas cienīga epizode. Kad kasiere bija viņai nosaukusi pirkuma summu – 12,52 eiro krievu valodā, I. Brante atgādināja darbiniecei, ka klienti jāapkalpo valsts valodā. Uz pamatoto prasību pārdevēja attrauca, ka runās, kā grib. Vārdu pārmaiņā iesaistījies veikala apsargs, kurš pircējai vaicājis, vai viņai esot problēmas. Uz I. Brantes sacīto: “Ar mani atsakās runāt latviski,” apsargs paudis: “Te runā, kā vēlas.” Pēc tam apsargs rācijā kolēģim norādījis: “Vizivaj specbrigadu! (kr. val., latviski – “izsauc specbrigādi!”). Ieva Brante, būdama juriste, zina savas tiesības un to, kā sevi aizstāvēt. Paziņojusi, ka tādā gadījumā viņa sauks pašvaldības policiju, lai tā protokolētu viņas “pārkāpumu”.

Sarunā ar mani Ieva stāsta, ka “specbrigāde” desmit minūšu laikā nav ieradusies. Pēc apsargu savstarpējās vārdu pārmaiņas viņa secinājusi, ka otrs apsargs bijis neizpratnē, kāpēc vispār šī pavēle izteikta. Vēlāk apsargi vienkārši mudinājuši, lai pircēja iet prom.

Vēl Ieva pārliecinājusies, ka kasiere valsts valodu tomēr prot pietiekami labi. Kā saka I. Brante, “Maxima” pārstāvji viņai jau atvainojušies gan tviterī, gan feisbukā.

Kad jautāju SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītājam Jānim Beserim, vai apsargiem tiek rīkoti kursi, lai uzlabotu prasmes analizēt situāciju, viņš atbild, ka šie apsargi nav “Maxima” darbinieki: “Pašlaik par minēto situāciju ir pieprasīts paskaidrojums gan no konkrētā darbinieka, gan arī no uzņēmuma, kas “Maxima Latvija” nodrošina apsardzes pakalpojumus konkrētajā veikalā.” J. Beseris vēlreiz uzsver, ka “Maxima” atvainojās pircējai: “Aprakstītā situācija un komunikācijas veids nav pieņemami. Darbiniekiem, kas ikdienā apkalpo klientus, ir jāpārzina valsts valoda, un, stājoties darbā, tiek pārbaudītas valsts valodas zināšanas. Protams, situācijas mēdz būt dažādas un, apkalpojot klientus, cenšamies pielāgoties, lai palīdzētu iepirkšanās procesā vai atrastu nepieciešamās preces. Attiecīgi, ja kāds pircējs, piemēram, tūrists, uzrunā veikala darbiniekus svešvalodā un darbinieks šo valodu pārvalda, atbilde var tikt sniegta arī svešvalodā. Tomēr komunikācija ar klientiem vienmēr jāuzsāk valsts valodā.”

“Maxima” pārstāvis apgalvo, ka arī I. Brantes minētais darbinieks pārzinot latviešu valodu. Notikums tikšot pārrunāts gan ar veikala vadību, gan konkrēto darbinieku, kā arī “šis gadījums tiks pārrunāts vadības līmenī visos “Maxima Latvija” veikalos.”

Par šo gadījumu pārbaudi ir sācis arī Valsts valodas centrs (VVC). Painteresējos, cik bieži centrs saņem sūdzības par tirdzniecības darbiniekiem, kuri nelieto valsts valodu. VVC Valodas kontroles departamenta Rīgas reģiona nodaļas juriskonsulte Inese Bursevica stāsta, ka šogad 76 iesniegumi bijuši par tirdzniecības uzņēmumu darbiniekiem, “kuri, iespējams, nelieto valsts valodu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā”. 20 no šiem iesniegumiem satur ziņas konkrēti par darbiniekiem, kas ir darba tiesiskajās attiecībās ar SIA “Maxima Latvija”.

LA.lv