Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. marts, 2016
Drukāt

Zemas cenas: pircējiem labi, zemniekiem smagi. Saruna ar Ingūnu Gulbi (15)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Jauni tirgi un izmaksu samazināšana – tie ir galvenie piensaimnieku izaicinājumi šīs krīzes laikā, uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

– Pērn graudu nozarē bija rekordraža, bet piena nozarei klājās pavisam švaki – Krievijas sankciju dēļ piena iepirkumu cena ir zema, nozarē jau vērojami pirmie bankroti, daļa pār­orientējas uz gaļas ražošanu. Kāds uz šā fona izskatās 2016. gads?

Ingūna Gulbe: – Pērn graudiem bija rekordraža, bet cenas ir diezgan zemas. Kad zemnieks realizē graudus, viņam samaksā minimālo cenu, un pēc tam viņš saņem reālo cenu. Tagad zemnieki jau spiesti maksāt atpakaļ to, kas viņiem bija samaksāts, jo cena ir tik zema, ka dažiem ir jāmaksā atpakaļ.

Lauksaimniecībā, kur pamatresurss un ražošanas līdzeklis ir zeme, vajag domāt, nevis kā ietaupīt, bet kā no pamatresursa iegūt maksimālo. Šopavasar Latgalē jau redzams, ka ziemas rapsis nav pārziemojis un liela daļa būs jāpārsēj. Iemesls – pašlaik tas daudzviet noslīcis. Taču vēl pavasaris nav iestājies, un ir simts un viens iemesls, lai tas, kas ir labs, sabojātos. Tāpēc šobrīd nevar teikt, kāds gads gaidāms.

– Piena nozarē krīze ir ieilgusi. Kur redzama izeja?

– Cenu kāpumus nesola nedz pienam, nedz graudiem, nedz citās pārtikas grupās. Piena nozarē nav straujas attīstības, arī politiskā situācija ietekmē. Protams, ANO varētu iepirkt vairāk piena produktu un dalīt tos bēgļiem un humānai palīdzībai, bet ekonomiskā izaugsme pasaulē nav tāda, kāda tā varētu būt, līdz ar to pieprasījuma arī nav. Taču Eiropā pienu sāka ražot vairāk, jo kvotu vairs nav, bet pieprasījums nav strauji audzis. Arī Krievijā nav Eiropas piena produktu.

Ko darīt? Jāmeklē jauni tirgi, jo nav tā, ka nekur neviens nav gatavs neko jaunu nopirkt. Ķīna un citas valstis ir liels tirgus. Eiropā bēgļi varētu piena produktus ēst vairāk, bet nekādus smalkos jogurtus viņi nepirks.

Domāju, ka jāskatās uz dažām iespējām, kā vēl samazināt pašizmaksu. Ir dažas saimniecības, kam piena pašizmaksa ir tuvu 30 centiem/kg. Ja ir šāda pašizmaksa, tas nav labi, tas nav ilglaicīgs bizness, un ļoti jādomā, ko darīt. Esmu runājusi ar vairākiem veterinārstiem, un viņi redz vairākas lietas, ko varētu darīt. Sākot no viena teļa gadā, citu barību, labu ģenētiku, mazāk antibiotiku. Jo visizdevīgākā zemniekam ir vesela govs, kas dod daudz piena.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. 21% PVN dēļ Latvijas zemnieki nav konkurētspējīgi pat iekšējā tirgu,kur viņus visos lielveikalos izkonkurē Polija ar savu ar savu vairāk nekā .četrkārtīgi zemāko-5% PVN likmi!

  2. uzņēmējs kam arī nav viegli Atbildēt

    Pilnīgi riebjās šī mūžīgā lauksaimnieku gaudošana . Nevienai ražošanas nozarei tagad nav viegli , bet lauksaimniekiem kā nav peļņas , tā tautai jāsamet , šiem 3 mēnešu strādātājiem gadā , naudiņa . Tajos gados kad viņiem ir liela peļņa nav dzirdēts ka viņi padalītos ar tautu . Vienīgais ko šie utes uz tautas ādas māk , tas ir ubagot . Vajadzētu atkal ar belarusu doties ubagot uz Briseli. Ne kauna , ne lepnuma šiem amorālajiem tipiem

  3. Zemniekus noslauc kombināti un lielveikali . Kā vieni ,tā otri ir uzpūsti lieli ,jo te naudu grābt ir nesalīdzināmi vieglāk nekā strādāt uz zemes . Mums-patērētājiem ,daži centi lētāks piens ir izsmiekls ! Tik iedomājoties –cik saņem zemnieks par augstvērtīgo 3-4-5% pienu un mēs maksājam par ,,paniņām” –skaidri saprotams ,ka ,,lielceļa laupītāji” ir labi iekārtojušies ! Starp citu — igauņu pienu pērku tāpēc , ka tas pat saskābis ir ēdams ,bet Limbažu smird pēc lopa pat vēl neskābis .

  4. Atkal šī bezjēdzīgā muldēšana…Laikam jau tas ir tas, ar ko šis kantoris nodarbojas, jo kaut kādus reālus devumus pagrūti saskatīt.
    Un tas teikums –
    bet diez vai ar šiem protestiem var uzlabot sabiedrības domas par zemniekiem – tad sanāk, labāk nogaidam pāris gadus kā ir un tad jau zemnieki vairs nebūs?!? Diez vai sabiedrības, kuras lielākajai daļai tomēr nav ne mazākās saprašanas par mūsdienu lauksaimniecisko ražošanu, domas ir svarīgākais uzņēmumiem, no kuriem liela daļa ir uz bankrota sliekšņa…Jāpadomā par to kā izdzīvot arī šodien, nevis tikai kalt baigos ilgtermiņa plānus, jo vēlāk var gadīties, ka šos plānus vairs nebūs kam realizēt

  5. Žēl piensaimnieku ! Pati Eiropa iesāka un Krievija pieņēma atbildes mērus ! Tas nebija neprognozējami kā daži izsakās ! Uz atbildes gājienu tikai nezinītis varēja necerēt !

  6. atļaušos jautāt, Atbildēt

    kāpēc Gulbe sēž savā vietā un neko nevar izdarīt? Nu jau kuro gadu VIENAS UN TĀS atbildes un vieni un tie paši PRĀTOJUMI attiecībā un zemniekiem?!!! TRAKUMS!!!!

  7. Nu jau 20 gadus skatos un nevaru saprast, KĀPĒC mūsu zemniekiem tik cītīgi tiek sagādāti apstākļi, kas kļūst arvien smagāki, grūtāki , bet nevis tiek strādāts pie tā, proti, lai mūsu zemniekiem kļūtu arvien vieglāk un parocīgāk pārdot savu izaudzēto, veselīgo produkciju??? INGUNA Gulbe nav darījusi savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, tikai runājusi vienu un to pašu dažādās variācijās NEKO NEMAINOT zemniekiem par labu!? Cik ilgi tas turpināsies? Kad redzu Gulbi, atbildi jau zinu no galvas!!!

  8. nesaprotu šīs kundzes misiju.Cik jaunus tirgus šī iestāde ir veicinājusi vai atradusi.Pateikt to kas bijis ir acīmredzami,bet kas pateiks kas būs

    • Šī kundzīte vienmēr pratusi labi iekārtoties!
      našing špešal
      :)))

    • Trīs jebkura biznesa pamatakmeņi- ņuhs, čujs un poņa. Neviens cits. Gulbes kantoris var savest kādus kopā parunāties, bet ne vairāk.

  9. Kāpēc tieši piensaimniecībā ir krīze,bet graudkopībā nav,nesaprotu.Nenoliedzami,ka graudiem bija lielas ražas,bet nebija kvalitāte,līdz ar to graudus iepirka lielāko daļu par lopbarības graudu iepirkuma cenām,tas ir viens,nākošais – arī govīm ir rekordaugsti izslaukumi ar 11 tūkst. un 12 tūkst litru izslaukumu no govs gadā,bet iepirkuma cena ir tāda,kāda ir.Kur ir starpība?Govis slauc visu gadu un ir regulāri ieņēmumi,graudus kuļ divus mēnešus un jādzīvo visu gadu.

    • es arī nesaprotu Atbildēt

      sevišķi, kad izlasīju, ka piena pārstrādes uzņēmumi pērk pienu Igaunijā par pāris centiem dārgāk, nekā iespējams pārdot Latvijā. Un Rokišķu piena mašīnas izdodas satikt pa vidu starp Gulbeni un Alūksni. Acīmredzot, runa nav par cenu, bet gan ko citu. Stāvu ļoti tālu no piensaimniecības, baidos kļūdīties, bet liekas, ka runa ir par uzticamību. Piena produktu ražotāji uz izejvielu piegādātājiem zemniekiem diezko paļauties nevar, un zemnieki uz ražotājiem arī ne. Ražotāji izvēlas labāk drusku dārgāku, bet uzticamu izejvielu avotu, zemnieki labāk drusku lētāk, bet bez kreņķiem pārdod uz Lietuvu.

  10. Nav gan redzams, kurā vietā būtu labi pircējiem – cenas jau nu nekrīt. Normālu pienu, krējumu vispār nopirkt veikalā nav iespējams, tikai ķīmija.

  11. konkrēta tirgotāju aizstāve

  12. Tirgotāji ir sataisījuši piensaimniekiem lielus s-dus,būtu laiks padalīties ar to kas katram ir.

Draugiem Facebook Twitter Google+