Latvijā
Politika

Pirks vilcienus Pierīgai, bet lauku ceļus neremontēs0


“LA” diskusijas dalībnieki dalījās ar pieredzi par biļešu pirkšanu, autobusu izvēli un ceļu stāvokli.
“LA” diskusijas dalībnieki dalījās ar pieredzi par biļešu pirkšanu, autobusu izvēli un ceļu stāvokli.
Foto: Valdis Semjonovs

Turpmāk lauku reģionu iedzīvotāji brauks pēc pieprasījuma vai bez maksas, dotēti autobusi gar sliedēm neies, reģionālos ceļus apsaimniekos pašvaldības un vietējos – arī privātpersonas. Šādus risinājumus piedāvā jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) ar komandu, taču oponentu viņiem netrūkst.

 

Lai par saviem ceļiem rūpējas paši

“Pārliekot problēmu no vienas kabatas otrā, tā netiks atrisināta. Valstiski jādomā, kā uzlabot ceļu stāvokli, lai skolēni var bez problēmām nokļūt skolā, bet pacienti – slimnīcās,” šādi sacīja eksministrs Anrijs Matīss, kurš piektdien Talsos piedalījās “LA” rīkotajā publiskajā diskusijā

“Pa kādiem ceļiem un ar kādiem autobusiem varēsim aizbraukt pēc novadu reformas”. Viņaprāt, nododot reģionālos ceļus pašvaldību pārziņā, tie tiks nolemti iznīcībai jeb aizaugšanai ar mežu.

“Uzskatu, ka valdībai būtu jāskatās uz lietām kompleksi. Ja tiek veiktas reformas, teiksim, veselības vai izglītības jomā, jādomā arī par ceļu sakārtošanu.

Pretējā gadījumā tiem cilvēkiem, kuri dzīvo attāli no pilsētu centriem, no šīm reformām nav nekādas jēgas. Primāri valstī jāsakārto ceļi, lai skolēni var mācīties vidusskolās un slimnieki saņemt nepieciešamo veselības aprūpi.”

“Mums nav lielu naftas vai zelta krātuvju un arī naudas nav tik daudz, cik vajadzētu. Un tikai likumsakarīgi ir tas, ka domājam, kā sakārtot valsts galvenos autoceļus, tad reģionālos un tikai pēc tam vietējos,” savu nostāju paskaidro Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (JKP).

Lai uzlabotu reģionālo ceļu stāvokli, ministrija plāno pašvaldībām dot noteiktu naudas summu. Savukārt pašvaldībām tālāk būs jāizvērtē, kuri ceļi tām ir vissvarīgākie, kuros vērts ieguldīt finansējumu.

“Pašvaldību pārstāvji zina savus cilvēkus, zina, kuri ceļi ir lietderīgāki par citiem. Piemēram, Latgales pusē ir ļoti daudz ceļu, kuri aizaug ar mežu. Tos visus mēs izglābt nevaram, tādēļ arī vietējos plānojam nodot privātpersonu rokās. Ir tādas vietas, kur saimnieko tikai viens cilvēks vai darbojas viena ražotne un kaimiņmājas ir pamestas un tukšas. Neredzam jēgu ieguldīt finansējumu šādās vietās. Lai cilvēks, kas tur dzīvo vai strādā, par šo ceļu rūpējas pats.”

 

Plāno iepirkt jaunus elektrovilcienus

Šobrīd viena no SM prioritātēm esot pasažieru pārvadājumi. To, ka esošais maršrutu tīkls ir novecojis un tam nepieciešamas reformas, atzīst ne tikai atbildīgā ministrija, bet arī Autotransporta direkcija un paši pārvadātāji. Lai to mainītu, SM līdz 2021. gadam plāno ieviest jaunu sistēmu – ar savienotiem reisiem, moderniem vilcieniem un biļešu sistēmu.

Tādēļ esot jāizvērtē valsts izsniegtās dotācijas un, lai ietaupītu valsts līdzekļus, atsevišķos autobusu maršrutos tās jālikvidē.

“Pasažieru pārvadājumi mūsu valstij izmaksā ļoti daudz, piemēram, pērn dotāciju apjoms pārsniedza 110 miljonus eiro. Mūsu nākotnes vīzija ir tāda, ka tajās vietās, kur kursē elektrovilcieni, nekursētu valsts dotēti autobusi. Autobusi šajos maršrutos darbotos pēc komercprincipiem, bet vilcienus valsts turpinās dotēt. Visticamāk, šādas izmaiņas skars tikai Pierīgas reģionus, tas ir, vietas, kur kursē elektrovilcieni – Ogre, Jūrmala, Tukums, Sigulda, Olaine, Jelgava.

Pārējās vietās būtiskas izmaiņas netiek plānotas,” ieskicē SM pārstāvis. Vilciens esot pasažieru pārvadājumu mugurkauls, tādēļ turpmāko gadu laikā tiek plānots iepirkt jaunus elektrovilcienus, kas kursēs Pierīgas areālā, piebilst Butāns.

Redzot, kas šobrīd valstī notiek ar vilcienu iepirkumiem, jājautā, vai plāns maz īstenojams? “Ļoti ceru, ka četru gadu laikā ministrijai izdosies tikt pie jauniem vilcieniem, jo šobrīd patiešām kursē tādi, kas krietni novecojuši un ražoti pagājušajā gadsimtā,” uzsver A. Matīss.

Bijušais satiksmes ministrs atsaucas uz igauņu pieredzi. “Ieviešot jaunus vilcienus Igaunijā, pasažieru skaits dubultojās. Cilvēki pārsēdās vilcienos gan no autobusiem, gan privātajām mašīnām. Taču, ja ministrija vēlas pārstāt dotēt konkrētus autobusus, ir jānodrošina ērta nokļūšana uz un no dzelzceļa stacijām, tāpat vilcienu regularitāte. Svarīgi, lai jauno vilcienu būtu daudz, tie būtu ērti un ekonomiski pamatoti.

Jādomā arī par peroniem, lai vilcienā var iekāpt vecāka gadagājuma cilvēki, vecāki ar bērnu ratiņiem un invalīdi.

Tāpat uzskatu, ka dotāciju noņemšana starppilsētu autobusiem radīs samērā lielu jucekli. Zināms, ka šobrīd autopārvadātājs no rentabliem maršrutiem dotē nerentablos, ja pirmos komercializēs, valstij subsīdijām vajadzēs vēl vairāk.”

 

Autobusus pieteikt baidās

Tam, ka pārvadātājiem būs jānodrošina autobusi, kas aizvedīs cilvēkus līdz vilcienam, lai viss ir ērti un parocīgi, piekrīt arī AS “Talsu autotransports” pārstāvis Mareks Bidzāns, kas uzņēmumā atbild par pasažieru pārvadājumiem.

“Jau šobrīd strādājam pie tā, lai no lauku reģioniem cilvēki tiktu atvesti uz centru, kur viņi pārsēžas citos autobusos, kas tālāk kursē uz Ventspili, Rīgu un citām lielajām pilsētām. Taču nezinu, vai sistēma strādās, ja tiks mainīta subsidēšanas kārtība. Patiesību sakot, šobrīd ļoti daudz ko nezinām. Atrodamies tādā kā ķīlnieku lomā, jo nav nojausmas arī par to, kādi novadi būs pēc jaunās reformas.”

Tajā pašā laikā SM lepojas ar vēl vienu jauninājumu. Proti, mazapdzīvotās lauku vietās pasažieru pārvadājumi drīzumā būšot par brīvu. Kādēļ Pierīgā kursēs komerctransports, bet lauku cilvēki par sabiedrisko transportu nemaksās? “Ieviešot šādu jauninājumu, vēlamies izvērtēt pasažieru plūsmas maiņu. Vai braucēju skaits augs un par cik procentiem. Tas ļaus saprast, vai maršruts maz ir rentabls vai tomēr prātīgāk to ir slēgt.”

Bet kā veicas ar pakalpojumu – “transports pēc pieprasījuma”, kas pilotprojekta formā tiek ieviests dažādās Latvijas vietās? Izrādās, ka nemaz tik raiti, kā tika cerēts. Atgādinām, ka “transports pēc pieprasījuma” nozīmē to, ka autopārvadātājs izpilda reisu tikai tad, ja pasažieris 24 stundas pirms brauciena ir telefoniski sazinājies ar pārvadātāju un pieteicis braucienu.

“LA” jau esam rakstījuši, ka pirmie pēc pieprasījuma brauca līvānieši, bet tagad šādu pakalpojumu izmēģinās Mazsalacas un Alūksnes novadā. “Tajās vietās, kur braucienam piesakās pavisam maz braucēju, sūtām vieglo automašīnu, taču cilvēki ir ļoti kautrīgi.

Viņi baidās pieteikt mašīnu, jo domā, ka biļetes maksa būs tikpat dārga kā taksometrā. Taču tā nav taisnība.

Par šādu braucienu pasažierim ir jāmaksā tikpat, cik viņš maksātu par autobusa biļeti. Diemžēl tieši šī iemesla dēļ Līvānos pilotprojekts neizdevās,” pastāsta J. Butāns.

 

Pirms kārto tīklu, jāsakārto ceļi

Un kā ir ar oranžajiem skolēnu autobusiem? Vai tiek plānots risinājums, lai tie nedublētos ar parastajiem satiksmes autobusiem? “Par to notiek diskusijas. Vēlamies sakārtot, lai maršrutu tīkli nepārklātos. Lai skolēnu autobusi kursētu tikai tur, kur nekursē satiksmes. Labi apzināmies, ka ir vietas, kur autobusi kursē ļoti agri no rīta, tādējādi bērni jau pēc pirmās stundas ir pārguruši un miegaini. Autobusi met garus līkumus, pavasaros ceļi šķīst un pa tiem nav iespējams pabraukt. Un tas noved pie tā, ka nokļūšanas laiks skolā ir pārāk ilgs,” skaidro SM pārstāvis.

Saistītie raksti

Viņam oponē A. Matīss: “Protams, skolēnu autobusi ir jāintegrē kopējā tīklā, bet tas neko nerisinās, ja ceļi būs tādi, kādi tie ir šobrīd. Reģionālie ceļi ir tikai daļēji sakārtoti, bet ar vietējiem ir ļoti lielas problēmas. Pavasarī un rudenī tie nav izbraucami ne tikai ar autobusiem, bet arī privātajām mašīnām. Arī reģionālā reforma ieviesīs korekcijas, kādēļ iedzīvotājiem būs jāmēro lielāks ceļa posms, lai nokļūtu vēlamajā vietā. Vietējiem ceļiem ir nepieciešama valsts nauda, jo Eiropa tos nefinansēs. Tādēļ vēlreiz uzsveru – valstij uz lietām jāskatās kompleksi. Un ceļi ir jāremontē!”

 

LA.lv