Foto – SXC

Pirksti mezglaini un sāp 2

Ne viens vien gados vecāks cilvēks sūdzas par nelielām deformācijām pirkstu locītavās. “Visticamāk “mezgliņu” veidošanās iemesls ir osteoartrīts – hroniska deģeneratīva locītavu slimība, kuras radītās izmaiņas būtiski ietekmēt nav iespējams,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas reimatoloģe Anda Kadiša. Osteoartrīts visbiežāk sākas pēc 45 gadu vecuma, bet pēc 60 gadu vecuma ar to slimo jau 35 – 70% cilvēku.

Reklāma
Reklāma

Atrīti ar iekaisumu 
un bez tā


Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Lasīt citas ziņas

“Osteoartrīta attīstību ietekmē gan iedzimtība, gan dzimums – biežāk tas izpaužas sievietēm pēc hormonālajām izmaiņām menopauzes laikā. Izteiktākas izmaiņas pirkstu locītavās parasti ir tiem, kas strādājuši smagu roku darbu, ilgstoši pakļāvuši rokas aukstumam, mitrumam,” skaidro reimatoloģe.

Osteoartrīta pacientiem rodas mezglveida pirkstu deformācijas, kad to starpfalangu locītavas (visbiežāk – distālās jeb pirmās falangas) kļūst platākas. Iemesls tam ir nevis sāļu izgulsnējumi, kā cilvēki reizēm nepareizi domā, bet gan locītavu skrimšļa nodilšana, turklāt nevienmērīgi, tādēļ lielāka slodze jāuzņemas kaulam, kas zem tā atrodas. Lai kompensētu slodzi, kauls veido lielāku virsmu, kas locītavu sānos redzami kā ragveida izaugumi. Tādi paši izaugumi var veidoties arī uz lielajām locītavām, kāju pirkstu locītavām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Slimībai raksturīgas tā saucamās starta sāpes un stīvums, taču skrimšļa nodiluma dēļ locītavas var arī krakšķēt. “Tas ir īslaicīgs diskomforts, kas ilgst no dažām minūtēm līdz pusstundai un mazinās, kustības uzsākot. Kad locītavas iekustinātas, sāpes vai stīvums pazūd. Tās var atkal parādīties, ja slodze ir liela vai ilgstoša,” skaidro reimatoloģe.

Pirkstu starpfalangu locītavas var skart arī iekaisīgie artrīti, piemēram, reimatoīdais, psoriātiskais vai podagriskais. Šo slimību norise ir daudz agresīvāka nekā osteoartrītam, tās skar vairāk locītavu un rada daudz smagāku deformāciju. Piemēram, reimatoīdais artrīts var skart visas locītavas. Pilnīgi visiem pacientiem, kas slimo ar iekaisīgu artrītu, ar laiku parādās arī osteoartrīts.

Iekaisīgajam artrītam raksturīgi, ka pirkstu locītavas no rītiem vismaz stundu ir stīvas, izteikti pietūkušas, traucējot veikt sīkās ikdienas kustības, piemēram, noturēt kafijas krūzi, apģērbties. Pakāpeniski dienas laikā iekustoties, šie simptomi mazinās. Ja iekaisuma process ir ļoti aktīvs, stīvums un sāpes pirkstu locītavās var saglabāties visas dienas garumā.

Izmeklējumu minimums


“Ļoti svarīgi jau pašā sākumā noteikt pirkstu locītavu deformāciju patieso iemeslu. Ielaižot saslimšanu, piemēram, kad reimatoīdais artrīts jau deformējis pirkstus, arī jaunākās paaudzes zāles būs efektīvas tikai daļēji un nespēs pilnībā novērst bojājumus,” uzsver A. Kadiša.

Dodoties pie reimatologa, līdzi jāņem pilnas asinsanalīzes rezultāti, nosakot arī svarīgākos reimotestus – reimatoīdo faktoru, atsevišķos gadījumos arī streptolizīna titru, kā arī CRO jeb C reaktīvo olbaltumu, kas ļauj spriest par iekaisuma procesa aktivitāti, kā arī abu plaukstu rentgena vai ultra­sonogrāfijas izmeklējumu. Visi šie izmeklējumi jāņem līdzi pat tādā gadījumā, ja ģimenes ārsts tos novērtējis kā atbilstošus normai, toties speciālistam ļaus pateikt, vai pacienta pirkstu locītavas skāris neiekaisīgais vai iekaisīgais artrīts un nepieciešamības gadījumā nosūtīt uz papildu izmeklēšanu.

Reklāma
Reklāma

Reimatoīdo artrītu, kas ir hroniska slimība, kuras laikā imūnsistēma vēršas pati pret saviem audiem, izraisot iekaisumu locītavās, izārstēt nav iespējams, taču ar medikamentozo terapiju var ievērojami kavēt saslimšanas attīstības ātrumu un locītavu deformāciju. Tas pats sakāms arī par citiem iekaisīgā artrīta veidiem.

Osteoartrītam, ko izraisījuši tādi faktori kā vecums, dzimums un citi, arī maz ko var līdzēt. Piemēram, glikozamīna preparāti jau deformējušos locītavu stāvokli uzlabot praktiski nespēj. “Tomēr var palīdzēt regulāras kustības, lai nostiprinātu saites, cīpslas un muskuļus ap locītavām, nodrošinot tajās un ap tām labu mikrocirkulāciju. Vienlaikus svarīgi izvairīties no locītavu pārslodzes,” norāda reimatoloģe.

Pirkstu locītavu kustīgumu var uzlabot fizikālās procedūras, kas mazina arī sāpes un pietūkumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.