Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. janvāris, 2016
Drukāt

Zemās piena cena dēļ bankrotējusi zemnieku saimniecība “Bērzi” (30)

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale

Vēl pirms trim gadiem Mālpils pagasta z/s "Bērzi" saimnieki (attēlā Jānis Strautnieks) loloja cerības ganāmpulku dubultot līdz 330 slaucamām govīm, lai piepildītu jauno novietni. To bija plānots aprīkot ar diviem slaukšanas robotiem.

Vēl pirms trim gadiem Mālpils pagasta z/s “Bērzi” saimnieki (attēlā Jānis Strautnieks) loloja cerības ganāmpulku dubultot līdz 330 slaucamām govīm, lai piepildītu jauno novietni. To bija plānots aprīkot ar diviem slaukšanas robotiem. Saimnieki no Vācijas atveda augstražīgas Holšteinas melnraibās šķirnes teles. Uzbūvēja arī biogāzes elektrostaciju. Zemās piena cena dēļ, nespējot norēķināties ar piegādātājiem, zemnieku saimniecība “Bērzi” bankrotējusi. Diemžēl kreditori neatbalstīja saimnieku izstrādāto tiesiskās aizsardzības plānu. Pēc mēneša, 5. februārī, notiks ganāmpulka, ēku un zemes piespiedu izsole. Sākuma cena 639 tūkst. eiro. Taču saimniecības maksātnespējas procesā atzīto kreditoru prasījumu kopsumma ir 2,11 milj. eiro, informē maksātnespējas administratore Baiba Abzalona.

 

Plānoja govis slaukt ar robotiem

Sākums bija cerīgs. Vēl pirms trim gadiem Mālpils pagasta z/s “Bērzi” saimnieki loloja cerības ganāmpulku dubultot līdz 330 slaucamām govīm, lai piepildītu 2012. gadā no jauna uzbūvēto novietni. To bija plānots aprīkot ar diviem slaukšanas robotiem. Lai varētu straujāk nodrošināt piena plūsmas kāpumu, saimnieki no Vācijas atveda augstražīgas Holšteinas melnraibās šķirnes teles. Lai efektīvāk izmantotu kūtsmēslus un sadalītu riskus starp dažādām nozarēm un ienākumiem, z/s “Bērzi” būvēja arī biogāzes elektrostaciju ar 500 kW jaudu… Taču pienāca 2015. gada 7. jūlijs, un Rīgas rajona tiesa pēc Lietuvas lopbarības tirgotājas SIA “KG Latvija” pieprasījuma pasludināja z/s “Bērzi” maksātnespēju. Pēc nedēļas piena ražotāju maksātnespējas pieprasījumu iesniedza arī zemju iznomātājs.

Kas notika? Diemžēl saimniecības tālruņi klusē. Tiesā saimnieki skaidroja, ka šajā situācijā jūtas nelāgi un darbu plāno un organizē tā, lai pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot laba līmeņa ražošanu, un paļaujas uz to, ka ilgstoši cena zem pašizmaksas saražotam pienam nevar būt. “Šobrīd situācija valstī ir nenormāla. Zemnieku saimniecība ražo pienu, darbojas piena lopkopības nozarē, citā gadījumā varētu kreditoriem atdot tehniku, bet lopi ir jābaro visu gadu.” Paļāvušies uz ārkārtas risinājumu, bet to nav izdevies izdarīt.

Diemžēl kreditori neatbalstīja saimnieku izstrādāto tiesiskās aizsardzības plānu. “Šādā situācijā vairs nebija iespējams atjaunot saimniecības maksātspēju,” atzīst maksātnespējas administratore Baiba Abzalona, tāpēc 5. februārī notiks z/s “Bērzi” un zemnieku saimniecības īpašniecei Zanei Dreimanei piederošo nekustamo un kustamo mantu izsole. Plānots izsolīt visu – ne tikai zemi, ganāmpulku, ēkas, slaukšanas aprīkojumu, tehniku, lopbarību, bet pat šķidro mēslu krājumus, portatīvo datoru, motorzāģi.

Nedēļas laikā maksātnespējas administratore saņēmusi jau vairākus lūgumus iepazīties klātienē ar izsolāmo mantu novērtējumu.

 

Piena ražotājiem laba kredītu disciplīna

Bankas, par spīti nelabvēlīgajām piena iepirkuma cenām, pozitīvi vērtē lauksaimniecības nozari un sola neatteikt finansējumu dzīvotspējīgiem piena ražošanas projektiem, uzskatot, ka Latvijas lauksaimnieki, kuri pārdzīvoja gan deviņdesmito gadu Krievijas krīzi, gan mūsu pašu finanšu krīzi, ļoti labi spēj pielāgoties situācijai un atrast risinājumu.

Bankas “Citadele” mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece atzīst, ka pagājušais gads uzņēmējiem piensaimniecības nozarē ir bijis grūts. “Esam cītīgi kopā ar saviem klientiem strādājuši pie kredītu pārstrukturizācijas, samazinot kredīta maksājumus vai atliekot maksājumus uz kādu laiku. Esam pateicīgi par sadarbību tiem klientiem, kuri jau laikus bija gatavi sēsties pie galda ar bankas speciālistiem un meklēt risinājumus.”

“Swedbank” portfelī maksāšanas kavējumu apjoms piena saimniecībām šobrīd ir ļoti nenozīmīgs, runa ir par dažām mazām saimniecībām. “Var jau būt, ka piensaimnieki veic maksājumus bankām, bet parādi krājas piegādātājiem – to parādīs operatīvie finanšu gada dati. Piena saimniecībām maksātnespējas pieteikumu nav,” zina teikt “Swedbank” lauksaimniecības konsultants Raimonds Miltiņš. “Mēs pastāvīgi analizējam Latvijas lielāko piena ražotāju finanses un saimniecisko darbību un redzam, ka piena pašizmaksa katrai saimniecībai ir ļoti atšķirīga, tāpēc šodien citi strādā ar mīnusiem no pamatdarbības, bet citi ar ļoti maziem plusiem vai pa nullēm.”

Arī SEB rūpīgi seko līdzi notiekošajam lauksaimniecības nozarē, uzskatot, ka situācija nav tik kritiska, kā prognozēts. “Esam pozitīvi pārsteigti. Mūsu klienti spējuši pārvarēt grūtības. Nav neviena gadījuma, kad būtu nepieciešams izvēlēties galēju rīcību. Dažreiz tas ir skaidrojams ar to, ka mūsu klienti lauksaimnieki strādā dažādās nozarēs, nevis tikai piensaimniecībā. Piemēram, šogad bijusi laba raža graudaugiem, un cenas arī bija labas. Turklāt daudzi spējuši pārorientēties, atrast jaunus partnerus un noietu tirgus,” pastāstīja SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs.

 

Kreditēšanu sola turpināt

Lauku atbalsta dienestā (LAD) līdz 4. februārim var iesniegt projektus Eiropas atbalstam ieguldījumiem lauku saimniecībās. Lai realizētu modernizācijas projektus, saimniecības nevar iztikt bez banku līdzdalības. Ņemot vērā to, ka piena ražošanas nozarē jau 19 mēnešus piena iepirkuma cenas ir zemākas nekā piena ražošanas paš­izmaksa, skaidrojām, kāda ir banku politika attiecībā uz turpmāko piena ražotāju kreditēšanu.

“Viena no galvenajām lietām, ko projektā vērtējam šobrīd, – vai saimniecības dzīvos ar pēdējo piecu gadu vidējo piena iepirkuma cenu (25 – 26 centi),” atbild “Swedbank” eksperts. “Izvērtējot konkrētus projektus, saimniekiem sniedzam praktiskus un finanšu plānošanas padomus, kas būtu jādara vai jāmaina, lai projektu varētu realizēt. Bieži vien redzam, ka projekti ir pārāk ambiciozi saimniecības lielumam un pelnītspējai. Mēs tiekamies ar lielākajiem piegādātājiem un būvniekiem, kas jaunajiem projektiem piegādā tehniku un iekārtas. Spriežam par viņu iespējām samazināt projektu izmaksas un tādā veidā palielināt iespēju piensaimniekiem atļauties projektus īstenot.”

Banka “Citadele”, lai piešķirtu kredītu, vērtē katru klientu atsevišķi, ņemot vērā uzņēmuma pašreizējo finanšu stāvokli, īpašnieku spēju labi vadīt un pārvaldīt biznesu. “Galvenais kritērijs, izvērtējot saimniecības darbības rādītājus, ir kredīta slogs uz piensaimniecību, uz šīs saimniecības vienu ražojošo vienību – govi, kā arī svarīgs aspekts ir piena litra pašizmaksa. Izvērtējam finansējuma apjomu uz saimniecībai ar piesardzīgu piena cenu,” pastāstīja 
I. Vērzemniece.

SEB banka visus potenciālos kredītņēmējus vērtē pēc vienotiem principiem – tiek izvērtēta klientu maksātspēja un naudas plūsma perspektīvā. “Vērtējam, cik veiksmīgi klients spēj apkalpot savas esošās saistības, pievēršam uzmanību resursu pietiekamībai veiksmīgai projekta realizācijai, jo vienmēr jebkurš projekts prasa papildu ieguldījumus līdztekus bankas finansējumam, kā arī izvērtējam klienta pieredzi un zināšanas jomā, kurā tiks attīstīts jaunais projekts,” informē M. Larionovs.

 

Grūtībās nonākušajiem Eiropas naudu nedos

Daudzas piena ražošanas saimniecības šobrīd ir banku un piegādātāju melnajos sarakstos. Finanšu grūtībās nonākuši uzņēmumi nevar pretendēt uz Eiropas atbalstu modernizācijai. LAD Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktora vietniece Iveta Oša skaidro, ka uz ES atbalstu var pretendēt saimniecības, kurām pēdējā noslēgtā gada zaudējumi nav lielāki par pusi no reģistrētā pamatkapitāla.

“Projektu vērtēšanā analizējām pēdējā noslēgtā gada (šajā gadījumā tas ir 2014. gads) finanšu informāciju, cik finansiāli stabils un likvīds ir uzņēmums. Ja banka ir ierosinājusi maksātnespējas procesu, atbalsts netiek piešķirts. Tas netiek piešķirts arī tad, ja ir nodokļu parādi projekta iesniegšanas brīdī,” piebilst I. Oša. Tiks izvērtēta arī atbalsta pretendenta projekta iesniegumā norādītā finanšu informācija par 2015. gadu, ko vērtēšanas laikā salīdzinās ar jau iesniegtajiem jaunajiem gada pārskatiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (30)

  1. vis jau loti skaisti uzrakstits, bet pats tur esmu stradajis un zinu ka un kas tur bija. pats J.Strautnieks pie visa ir vainigs. vins stradniekien nemaksaja algas un saimniecibu noveda tik talu

  2. te ha tas tāsts par E-konomiku : ka viņiem par pienu maksā 15 centus/kg, kamēr lielie bankrotē, tāpēc ka bez 30 centiem/kg objektīvi galus kopā savilkt nevar. Lieliem un maziem E-konomika ir viena, bet tomērt Dažāda ! Cenā 15 centi/L un 30 centi/L. Pirmais ar 15 centiem /L dzīvo un nopelna jo veikals baltīts tikai uz minimāli nepieciešmo,pamatoto tas ir ar minimāli nepieciešmiem ieguldijumiem ,bieži bez Kredīta un daudziem ar to saistītiem nevajadzīgiem ķēdes elementiem. Otriem, 30 centu/L ir vitāli nepieciešami lai veiktu Kredīta apkalpošanu. Racionālais ir pirmais ar nelieliem otrā elementiem ,slaukšanas robotu. Pat pati Govs šķirne ir koks ar diviem galiem agstražīga luksus klases limuzīns dārga iegādē , kaprīza pret ”degvielu” -jā atdeve ,bet tikai ja ir ievēroti eksploatācijas noteikumi(uzturēšana nau iespējama bez KREDĪTA) , otrajā gadijumā Latvijas brūnaļa ,lēta iegādē ,bez kaprīzēm ,atdeve mērena , eksploatācija nepiesaista KREDĪTAM. Sanāk ka 2 variantā ja saimniekam ir galva uz pleciem un nepadodas Kredīta valdzinājumam ir ļoti stabila mnoturīga ,pelnoša saimniecība.

    • Tā ja izslēdzot kredītus un racionalizējot piegādes ķēdi izveidojot pašpietiekamu sistēmu ,tas ir slēgtu RITENI. Katra užņēmuma augstākais attītības līmenis.

  3. Bet cik tad ES fondu naudas iztērēts tajā “Bērzu” saimniecības ģimenes “augšupejā”? Neviens nav rēķinājis, jo tos miljonus jau uzdāvina. Par to naudu desmitiem mazajiem zemniekiem būtu pa jaunam traktoram iznācis un lauki būtu apdzīvotāki. Tagad tā nauda tu, tū, zemē nomesta! Tā mēs saimniekojam. Bet vainīgo kā parasti nav par tādu lauku politiku, ministrs tikai skatās pēc vēl augstāka amata!

  4. Kapitālisms vai sociālisms – visi dzīvo no darba rūķu saražotā, vai pareizāk – parazitē uz tā. Ja parazītu ir par daudz, saimnieks iet bojā, un kopā ar viņu arī parazīti. Kaut kas tāds Latvijas ekonomikā notiek šodien, ne valsts, ne bankas neapzinās kur rodas nauda, un nokauj vistu, kura pašiem dēj zelta olas ilgtermiņā. Rezultāts – saimniecība pagalam, saimnieki visticamāk aizbrauks no Latvijas, UN – VISS KĀRTĪBĀ. Ko gribēja, to valsts arī dabūs!

  5. ” … loloja cerības ganāmpulku dubultot līdz 330 slaucamām govīm…”
    Uz savā laikā izputināto apkārtējo zemju īpašnieku nelaimes…
    Laikam jau, ka “Dievs daļēji ir” ??

  6. “Celiet tik lielfermas 100 govīm un vairāk , paplašiniet piena ražošanu, jo tas ir bizness” – tā skandināja
    ZM ierēdņi un ministrs, tā bazūnēja lobētāji no ZSA (Dzelzskalēja gan tagad sēž Briselē un nav aizsniedzama!). 5-20 govis, tas jau neesot nekas, tas esot dzīvesveids ne bizness! Un zemnieki “ar vērienu” cēla arī, pirka tīršķirnes teles, cēla kūtis, pirka robotus un ņēma dāsni atvēlēto ES fondu naudu un kredītus…,tā teikt, mācījās dzīvot mūsdienīgi, uz parāda un tagad ir rezultāts, nežēlīgs, nepatīkams, bet rezultāts! Tikai paši nepaskatījās apkārt, kas notiek piena nozarē pasaulē, mazāk domāja ar savu galvu, ka strādā tirgus ekonomikas apstākļos, bet vairāk klausījās, ko saka ZM ierēdņi un visādi speci un padomdevēji. Bet interesantākais, ka 5-20 govju īpašnieki īpaši nesūdzas, jo ir jau pieraduši izdzīvot, ka viņiem par pienu maksā 15 centus/kg, kamēr lielie bankrotē, tāpēc ka bez 30 centiem/kg objektīvi galus kopā savilkt nevar. Bija arī piezemētāki cilvēki, bet neviens jau viņos neklausījās. Arī Dūklavs ietiepīgi klusē, sadomājies taču par premjera amatu!

    • Vaino vien savu dullo bašku un nespamo te ! 🙂
      Ar šitādiem, “ar vairākām augstākajām izglītībām”,
      idiotiem pilni kantori Rīgā, tāpēc mums viss tikai
      uz leju ripo…
      Kā raduši PSRS, tā tagad rullē Jevrosojuzā padot
      bruxeļļu pavēles no rokas rokā padotības kārtībā… 🙁

  7. Domāju, ka visvairāk iegūst tirgotāji. Vienkārši nosaka cenu pēc savas vajadzības, jo pircējam nav izvēles. Dzīvoju pierobežā, piena produktus pērku Valgā(Igaunija).Piens(2.5%)-39 centi, kefīrs(2.5%)-47 centi. Ir arī citas cenas, atkarībā no pārstrādātāja un tirgotāja. Patriotisms ir laba lieta, bet ne vienmēr garšīgs!

    • neplāties pa visu Latviju – saskries visi pie tevis, un tad arī tu vairs neko “pa lēto” nepirksi !
      Cena atkarīga no pieprasījuma !

  8. Labāk skaļi nerunājiet ka ģimene strādā pati bez algota darbaspēka, jo ja ģimenes locekļi strādā savā saimniecībā, tad arī stundas jāuzskaita un alga jāmaksā .VID paskaidroja ka likums pieņemts jau 2008.gadā. Protams ka tas ir stulbums, bet mūsu ģēniji tur kabinetos to ir izdomājuši un ja VID pieķer tad sods uz pilnu klapi 300% apmērā + uzrēķinātie nodokļi.

  9. Vai tik nelaime nav tajā, ka saimnieciskas dzīvošanas vietā stājies Biznesa Plāns? Lauksaimniecība nav bizness, tur vajadzīga saprātīga dzīve…bez kredītiem.

  10. Vai tik nelaime nav tajā, ka saimnieciskas dzīvošanas vietā stājies Biznesa Plāns? Lauksaimniecība nav bizness, tur vajadzīga saprātīga dzīve…

  11. un ko par to ZM,visi LOSPi utt. reāla saimniecība,bet nevienam nav vavajadzīga

  12. Priekškā tad tada Valdiba? Lūk šeit sakas drošiba vai nave.

  13. te saimniekiem plānošanā neiet! 300 govīm robots diez vai atmaksājas?? Robots atmaksa’jas ja 500 govis un vairāk!! Saimniekošana jāplāno saprātīgi, izejot no saimniecības iespējām, nevis pēc principa – lai krutāk!!! Diemžēl Latvijā izteikts ir tas krutums. Lūk rezultāts – bankrots! Un ne vienam vēl!

    • Uz vienu robotu 50-70 govis (atkarībā no izslaukuma). Lielākam ganāmpulkam vajag jau karuseli vei paralēlo, vai tandēmu, vai skujiņu. Robots paredzēts tieši ģimenes saimniecībām, kuri neizmanto algotu darba spēku, bet visu dara paši. Tas tā, lai turpmāk nerunā to, ko nezini

  14. Tiek baroti daudzi starpnieki un priekš zemniekiem vairs nesanāk ! Uz katru vienkāršo strādnieku ir pieci liekēži !

  15. Zemnieks ar 10 govīm apgādā savu ģimeni un nevienam neko neprasa.
    Robotu vietā izdevīgāk maksāt labu algu kaimiņiem.

  16. Mēs pērkam pienu ,biezpienu ,sviestu,krējumu no kaimiņu zemnieka ,kas tur 3 govis. Produktu kvalitāte izcila,cena uz pusi zemāka kā lielveikalā.Zemnieks un pircēji apmierināti.

  17. Nevajadzēja ŠĀDU VĒRIENU,KAM TAS VISS,PĀRĀK ŠIKI JAU VISU GRIBĒJA,PASĪ VIEN VAINĪGI

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+