Mobilā versija
+3.8°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
26. maijs, 2017
Drukāt

Karalisks stāsts: Kaurismeki filma par dumpinieci Kristīni (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Mikas Kaurismeki biogrāfiskā filma “Karaliene Kristīne” atkal uzjundījusi interesi par Zviedrijas karalienes dzīvi. 10 gadus tapusī kinolente ir somu kino veterāna jaunākais sniegums, kas lielajam ekrānam adaptēts pēc godalgotā kanādiešu dramaturga Mišela Marka Bušāra lugas. Filma vairāk pievēršas varoņu pētījumiem, nevis demonstrē iespaidīgu kostīmu skati.


Kristīnei (1626 – 1689) bija seši gadi, kad viņas tēvs Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs II gāja bojā karalaukā. Viņa bija valdnieka vienīgais likumīgais bērns un audzināta kā troņmantniece ar visām augstdzimušu zēnu privilēģijām – arī kronējot Kristīni pasludināja par karali, kā bija vēlējies viņas tēvs. Kristīne jau no mazām dienām loloja idejas par kara pārtraukšanu un modernas Zviedrijas radīšanu. Viņas cīņa ar galminiekiem sākumā gan vēl nebija nekas salīdzinājumā ar laiku, kad viņa nonāks lielajā galmā, taču bērnībā galma intrigas un negācijas nebija pat ne uz pusi tik sāpīgas kā Kristīnes mātes vienaldzīgā, brīžiem pat ļaunā attieksme pret pašas vienīgo bērnu.

Sirds karaliene

16 gadu vecumā Kristīni kronēja par Zviedrijas karalieni. Pavalstnieki gaidīja, ka viņa rīkosies atbilstoši tā laika tikumiem – apprecēsies un vienu pēc otra dzemdēs bērnus. Taču jaunās karalienes sirds iesitās straujāk vien tad, kad viņa atvēra kārtējo grāmatu. Filozofija, vēsture, alķīmija – viņu interesēja viss, taču galminieki nebija sajūsmā, ka viņiem uz galvas sāk kāpt jauns skuķis, kurš turklāt ne reizi vien izteicies, ka pienācis gals pielikt punktu milzīgajām nesaskaņām starp katoļiem un protestantiem, turklāt jādod iespēja skoloties arī vienkāršajai tautai.

Sava laikmeta kontekstā tas bija pārāk radikāli, tāpat kā Kristīnes ciešā draudzība ar galma dāmu Ebu Sparri, kuru iecēla par karalienes gultas biedri. Ebas uzdevums bija palagu sasildīšana, un viņa kļuva par karalienes sirds karalieni. Taču kad galminieki atkal bija veikuši savus ļaunos darbus, Kristīnei bija jāizvēlas starp tēva tik mīlēto zemi, savu tautu un to, ko vēlas viņa pati. Par spīti uzvedības normām, kas piestāvētu 17. gadsimtā labi audzinātai augstākās sabiedrības dāmai, 28 gadu vecumā viņa atteicās no Zviedrijas troņa un pārcēlās uz dzīvi Romā. Kā karaliene bez savas valsts katolicismu pieņēmusī Kristīne kļuva par vienu no aktīvākajām Romas sabiedrības dāmām, kuras draugu vidū bija gan pāvesti, gan mākslinieki – arī izcilais gleznotājs un arhitekts Džovanni Lorenco Bernīni. Kristīne dibināja “Accademia dell`Arcadia”, kur pulcēties literātiem un filozofiem. Viņa ir viena no tikai trim sievietēm, kas apbedītas Vatikānā.

Garbo un Ulmane

Somu nu jau kinoklasiķa Mikas Kaurismeki filma “Karaliene Kristīne” atklāj vien dažus gadus no Zviedrijas karalienes dzīves, taču gan varones atmiņu uzplaiksnījumos, gan titros sniegtā informācija ir pietiekama, lai izprastu šīs sava laika slavenākās sievietes nozīmi Eiropas vēstures griežos. Scenārijā viņš izmantojis godalgotā kanādiešu dramaturga Mišela Marka Bušāra (pēc viņa lugas “Toms fermā” lugas motīviem pirms dažiem gadiem kanādiešu režijas brīnumbērns Ksavjē Dolans uzņēma tāda paša nosaukuma filmu, kas bija iekļauta Venēcijas kinofestivāla oficiālajā konkursa programmā) lugu “Kristīne, karalis–meitene”, ko pirmoreiz iestudēja pirms pieciem gadiem Monreālā un vēlāk arī Strafordā, Lielbritānijā.

Kaurismeki ir pievienojies kuplam autoru pulkam, ko iedvesmojis karalienes Kristīnes liktenis. Pirmo operu par Kristīni sarakstīja Džakopo Foroni jau 1849. gadā, un viņa pēdās sekojuši citi komponisti. Par savas lugas varoni viņu izvēlējies arī Augusts Strindbergs, bet uz lielā ekrāna pirmā viņu portretēja zviedriete, Holivudas dīva Grēta Garbo, kura 1933. gadā iejutās biogrāfiskās filmas “Karaliene Kristīne” titullomā. Kinematogrāfisti čakli izmantojuši viņas likteni, to braši šķaidot ar dažādiem lielajam ekrānam piestāvošiem elementiem, un Kristīnes lomās iemiesojušās arī Luī Maksvela un Līva Ulmane. Kaurismeki versijā Kristīni atveido zviedru aktrise Malina Buska, kurai šī ir pagaidām slavenākā loma.

Brīvdomātāja

Lai filma “Karaliene Kristīne” nonāktu uz lielā ekrāna, Kaurismeki ziedoja 10 savas dzīves gadus. Tā nav tradicionāla kostīmfilma, kas veidota klasiskās Holivudas tradīcijās, bet gan psiholoģiska drāma, kurā uzsvari likti uz aktierspēli, lai niansēti atklātu vienu no vēstures visintriģējošākajām personībām. Kaurismeki kādā intervijā atzina: “Karaliene Kristīne bija revolucionāra brīvdomātāja.” Viņa lieliski orientējās mākslā un zinātnē, cīnījās par sievietes vietu sabiedrībā un bija nelokāma savos politiskajos uzskatos, taču tajā pašā laikā arī bija apmulsusi, ekscentriska, no apkārtējās sabiedrības izolēta jauna sieviete, kura alka cilvēcīgas attiecības un par pārlaicīgām tēmām sarakstījās ar Renē Dekartu, kurš tiek dēvēts par modernās filozofijas tēvu.

Kaurismeki arī atzīst, ka Kristīnes veidolā redzējis modernu cilvēku, kurš meklē pareizo ceļu, un viņas situācijā uz svaru kausiem bija likts daudz – lielā politika un viņas pašas patība. Kā uzsvēris Bušārs, Kristīne tika audzināta, lai valdītu un darbotos politikā, taču viņas skolotāji piemirsa par sievietes emocionālo pasauli. Kristīnes attiecībās ar Ebu Sparri un Renē Dekartu iezīmējas karalienes emociju plaša palete, kas gadiem ilgi bija apspiesta viņas ķermenī.

Trimdiniece

Filmēšana ilga vien 40 dienas – Turku apkaimē Somijā tika uzņemtas pils un katedrāles epizodes, savukārt pārējās ainas filmētas Bavārijā, Vācijā. Kā smejas Kaurismeki, filmas sagatavošanas ilgajā laikā viņš apmeklējis tik daudzas pilis, baznīcas un katedrāles, ka varētu piestrādāt par gidu, bet, nonācis Turku, sapratis, ka šī vieta ideāli atbilst Bušāra stāstam. “Un arī katedrāle bija perfekta,” piebilda Kaurismeki. “Īstā katedrāle Stokholmā laika gaitā ir tik daudz reižu pārbūvēta, ka nu jau pieder pavisam citam stilam. Savukārt Turku katedrāle ir viena no dažām, kas izskatās tāpat kā senos laikos. Un, protams, Somija ir mana dzimtene.”

Jauno aktrisi Malinu Busku somu režisors pamanījis 2011. gada filmā “Laimīgās beigas” un uzreiz nodomājis: “Viņa ir Kristīne.” Un, kad Buska nonākusi filmēšanas laukumā, karalieni Kristīni viņā saskatījis arī scenārija autors Mišels Marks Bušārs. Kā stāsta aktrise, viņu vienmēr interesējis zviedru valdnieces liktenis. “Nospēlēt Kristīni – tas vienmēr bijis mans sapnis. Viņa ir tik sarežģīta personība – kā mežonīgs zvērs. Un viņa krietni apsteidza savu laiku.” Lai labāk iejustos savas varones tēlā, Buska vairākus mēnešus dzīvojusi Turku, pilnībā noslēgusies no ārpasaules – bez televīzijas, avīzēm, draugiem. “Biju trimdā,” atzīst Buska, kurai šī loma sagādāja labākās aktrises laurus Monreālas kinofestivālā.

Nepalaid garām!

Filmu “Karaliene Kristīne” no 26. maija demonstrēs kinoteātros “Citadele”, “Splendid Palace”, “Cinamon”, “Multikino” un “Kinomājā”.

Filmā ir dažas leģendāras epizodes: Kristīnes uzvedība pēc nakts, ko viņa pavadījusi kopā ar mīļoto, un Garbo seja, kad viņas varone dodas uz Spāniju – režisors no aktrises pieprasījis neizrādīt nekādas emocijas un nemirkšķināt acis, lai katrs skatītājs iztēlotos sev vēlamās beigas. Epizode ar sniegu, kas sabiedrības prātā tika saistīta ar Zviedrijas sniegājiem, tapa filmēšanas laukumā, ko klāja tonnām auzu pārslu, turklāt 36 grādu karstumā. Savukārt par Kristīnes garderobi rūpējās viens no Holivudas krāšņākajiem tērpu dizaineriem Adriāns, kurš Garbo varonei piešķīra apzinātu vīrišķību.

“Karalienes Kristīne” pirmizrāde notika 1933. gada 26. decembrī Ņujorkā, un nākamajā gadā tā nonāca kinoteātros visā pasaulē. Tā kļuva gan par kinokritiķu slavētu filmu, gan komerciālu veiksmi, vislielākos aplausus, protams, saņēma Grēta Garbo.

Foto - VidapressFoto - Vidapress

Pirmā kino Kristīne

Holivudas režisora Rūbena Mamuljana “Karaliene Kristīne” ir viena no slavenākajām lentēm, kas kinostudijā “MGM” tapušas ar Grētu Garbo galvenajā lomā. Šajā filmā viņas ekrāna partneris bija Džons Gilberts. Abu jau ceturtā partnerība kino, kā mēļo, bija Garbo iegriba kaut mazliet palīdzēt bijušajam mīļotajam, ko viņa pameta altāra priekšā. Filmas centrā ir Kristīne, kuras stāstā ir daudz holivudisku izpušķojumu, kaut arī tās pamatā ir Strindberga luga, un no troņa viņa atsakās mīlestības vārdā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+