Pirmā oficiālā ekoēstuve 1
Vakar bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikātu pirmo reizi pasniedza sabiedriskās ēdināšanas iestādei – Valsts sertifikācijas un testēšanas centra rīkotājdirektors Ēriks Nordens to pasniedza SIA “Augstceltne” ēdināšanas nozares direktorei Dacei Mellenbergai un tehniskajam direktoram Arnim Zīvertam. Uzņēmumam pieder ēstuves Zemkopības ministrijas ēkā – kafejnīca “Al-kanna” un bistro “Kurši”. Tādējādi ministrijas darbinieki un ikviens tās apmeklētājs no pirmdienas pusdienās varēs izvēlēties gaļas ēdienu no bioloģiskajiem liellopiem.
“Ir vairāki sertifikācijas veidi. Var atzīt, ka ēdināšanas uzņēmumā izmanto 30 līdz 60% bioloģiskās lauksaimniecības produktu vai 60 līdz 90%, vai arī 90 līdz 100%. Tas ir bioloģiskais ēdināšanas uzņēmums. Otrs veids – ir sertificēt produktus, porcijas, produktu sastāvdaļas, porciju sastāvdaļas vai izejvielas,” vakar skaidroja Līga Drozdovska, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vecākā referente. Šis konkrētais sertifikāts ir tikai bioloģiskās liellopu gaļas izmantošanai 30 līdz 60% apmērā. Vienlaikus šāds sertifikāts nozīmē, ka uzņēmumam ir liegts pārtikas gatavošanā izmantot ģenētiski modificētos produktus, piemēram, gaļu cept GM kukurūzas eļļā.
“Mēs bioloģisko gaļu iepirksim no “Cēsu miesnieka”, un cenas ir gana izdevīgas, lai pagaidām liellopu gaļas ēdienu cenas bistro “Kurši” nepaaugstinātu,” “LA” apliecināja Dace Mellenberga. “Man gan neliekas pareizi, ka šie procenti tiek noteikti no apgrozījuma, tātad cenas. Tas mudina uzņēmēju pirkt dārgākus produktus, lai saņemtu sertifikātu. Patērētājam būtu skaidrāks, jo to noteiktu kilogramos,” viņa piebilst. Vaicāts, vai uzņēmums ēdienkartē domā pievienot arī citus bioproduktus, piemēram, dārzeņus, Arnis Zīverts atbild noliedzoši: “Pagaidām ne, vispirms vēlamies ieviest bioloģiskos liellopu gaļas ēdienus citās ēdināšanas vietās. Mūsu plānos ir to piedāvāt Iekšlietu ministrijā un “Nordea bankā”. Tad varam domāt par citiem produktiem. Jo tas ir sarežģīti un dārgi.”
Tieši sarežģītā procedūra un dārdzība (sertificēšana maksājot no 200 līdz 500 eiro) ir galvenie iemesli, kāpēc šāds sertifikāts vēl nav tiem uzņēmumiem, kas jau sen darbojas šajā nišā.
“Ecocatering” dibinātājs Rihards Frīdenbergs-Kalniņš apliecināja savu ieinteresētību iegūt sertifikātu, bet tas ir “garš process, kam vajadzīgi cilvēki un laiks”. Kafejnīcas “Ekovirtuve” vadītāja Sandra Stabiņģe arī gatavo nepieciešamos dokumentus sertifikātam: “Tas ir sarežģīti, bet, kā ikviens darbs, tas ir padarāms.”
Saistības liellopu gaļas ēdienos izmantot vismaz 30% bioloģiskās gaļas ir tikai pirmais solis ceļā uz pilnībā bioloģisku ēdinātavu. Tas kļuva iespējams, pateicoties tam, ka decembrī valdība slieksni bioloģisko produktu īpatsvaram ēdienā pazemināja no 50 līdz 30%. Sagaidāms, ka šā gada laikā izstrādās vēl citus pasākumus, lai veicinātu bioloģisko produktu nokļūšanu pie patērētāja. “Nākotnē šādus sertifikātus saņems aizvien vairāk ēdināšanas iestāžu, paverot zemniekiem jaunu produkcijas noieta nišu,” pārliecināts Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.
