Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. jūlijs, 2012
Drukāt

Pirmais – ieviest bezbērnu nodokli

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Daudzas lietas labāk saskatāmas salīdzinājumā. Dalīšos savā vērojumā. Kādai man pazīstamai 85 gadus vecai vientuļai kundzei bez ģimenes un bērniem jau piecus gadus ir valsts apmaksāta sociālā aprūpe: trīs reizes nedēļā tiek piegādāta pārtika, uzkopts dzīvoklis, palīdzēts nomazgāties vannā utt.

 

Kundze ir staigājoša, bet vārga. Padomju laikā viņa ir maksājusi bezbērnu nodokli. Pansionātā dzīvot viņa nevēlas. Ir humāni un pareizi, ka valsts uzņemas viņas aprūpi.

Kāda cita kundze bija mana kaimiņiene daudzdzīvokļu mājā un arī dzīvoja viena. Viņa izaudzināja divus dēlus. Viens nedzīvo Rīgā, ir slims. Otrs dēls mātei pēc insulta pāris reizes nedēļā piegādāja pārtiku. Pašam jāskolo savi bērni, liekas naudas nav. Nu jau kundze ir aizsaulē pēc atkārtota insulta, bet agrāk, kad viņa nespēja iziet no mājas un kad kundzei kļuva pavisam slikti, griezos sociālajā nodaļā, lai viņai piešķirtu aprūpi mājās. Atbilde: viņai ir bērni, apmaksāta sociālā aprūpe nepienākas. Secinājums: ja cilvēks nav izaudzinājis nevienu bērnu, ir vientuļš, valsts palīdz un apmaksā aprūpi. Taču, ja izaudzināti divi dēli, ir seši mazbērni, valsts par to nepasaka pat paldies, kur nu vēl piešķirt sociālo aprūpi. Tātad bezmaz pati vainīga, ka audzināja bērnus, naktis negulēja, savu veselību sabeidza, bija muļķe…

Man gan šķiet, ka tieši tādas kundzes, kas izaudzinājušas bērnus, būtu atbalstāmas. Ja domājam valstiski par demogrāfijas jautājumiem, tad pirmais un neatliekamais Saeimai ir ieviest bezbērnu nodokli, kas būtu vistaisnīgākais no visiem nodokļiem. Nevar un nedrīkst debatēt par to, kāpēc nav bērnu, jo vienīgais aspekts ir vecums, kas pienāks katram. No tā izvairīties nebūs iespējams. Tāpēc, sākot ar zināmu vecumu, jāmaksā bezbērnu nodoklis, tādā veidā kaut mazliet atlīdzinot tai sabiedrības daļai, kas audzina, izglīto nākamo paaudzi. Tikai tas, kas ir izaudzinājis bērnu, zina, cik rūpju, sirdēstu, negulētu nakšu prasa bērna audzināšana. Ja kāds te grib runāt par cilvēktiesībām vai par to, ka citās valstīs tā nedara, tad gribu cerēt, ka esam neatkarīga valsts un savas samilzušās problēmas risinām, kā atrodam par pareizu. Mēs neesam mērkaķi, kas dara tā kā kaimiņš bez savas gribas un izpratnes par lietām.

Cerībā uz dzirdīgām ausīm, Aīda Gulbe

 

Vai mājas aprūpe nepienākas cilvēkam ar bērniem?

Tā nav taisnība, ka mājas aprūpi atteic tikai tāpēc, ka klientam ir bērni, apgalvo Latvijas Sarkanā Krusta biroja ”Aprūpe mājās” kontaktpersona Inga Mivreniece. Bezmaksas aprūpe mājās tiek piešķirta, ja ģimenes ienākumi nepārsniedz 200 latus uz rokas neatkarīgi no tā, vai klientam ir vai nav bērni. ”Nupat bija gadījums, kad atteica aprūpi mājās, jo klienta dēls neatnesa atrādīt ģimenes ienākumu deklarāciju uz sociālo dienestu,” stāsta I. Mivreniece. Ja ģimenes ienākumi pārsniedz 200 latus, bet bērniem nav laika aprūpēt vecākus, kamēr tie ir darbā, tad mājas aprūpe ir iespējama ar līdzmaksājumu. ”Sociālie dienesti tā jau dara tik daudz. Nevar būt tā, ka viss būs bez maksas…” Vaicāta, ko domā par ideju atjaunot bezbērnu nodokli, I. Mivreniece teic: ”Jā, es atceros, ka padomju laikos bija bezbērnu nodoklis, bet vai būtu godīgi to atjaunot? Šaubos. Nav normāli tas, ka bērni negrib palīdzēt saviem vecākiem, nereti pat dzīvojot vienā dzīvoklī… Bērniem ir jārūpējas par vecākiem. Protams, kamēr bērni strādā, vecākiem var piešķirt mājas aprūpi uz mazāk stundām nekā citiem, jo darbdienu vakaros un sestdienās radinieki var atnākt aprūpēt,” spriež I. Mivreniece. Tomēr katrs gadījums ir individuāls, un sociālais darbinieks to izvērtēs. Vienīgi jāņem vērā tas, ka dažādās pašvaldībās ir atšķirīgas iespējas nodrošināt šo pakalpojumu atkarībā no iedalītās naudas šim mērķim. ”Piemēram, Rīgā mājas aprūpe tiek labi nodrošināta, bet Jēkabpilī – švakāk. Ir pašvaldības, kurās vispār nav tāda pakalpojuma,” stāsta I. Mivreniece.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+