Foto – Andris Grīnbergs

Pirmais Latvijas Lauku kopienu parlaments rosina sadarbībai. Vai sekos reāli darbi?
 0

Parlaments, kurš, kā uzsver paši dalībnieki, nav institūcija, bet gan process, sasaukts, lai protestētu pret pēdējā laikā skandināto, ka laukiem nav attīstības perspektīvas un tie iet bojā.

Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Piektdien un sestdien piecos novados – Preiļu, Aglonas, Vārkavas, Līvānu un Riebiņu – pirmajā Latvijas Lauku kopienu parlamentā piedalījās vairāk nekā 160 dalībnieku – lauku teritoriju aktīvie iedzīvotāji no visiem Latvijas reģioniem, Latvijas un vairāku Eiropas valstu lauku attīstības speciālisti, pašvaldību pārstāvji, arī daži Saeimas deputāti. Parlamentu rīkoja Latvijas Lauku forums un biedrība “Preiļu rajona partnerība”, un tas notika Eiropas sociālā fonda projekta “Latvijas Lauku kopienu parlamenta kā līdzdalīgās demokrātijas metodes ieviešana Latvijā” ietvaros. Parlamenta rezolūcijas izpildes pārraudzību uzņēmās Latvijas Lauku forums. Nav aiz kalniem diena, kad tiks sasaukts Eiropas Lauku parlaments.

 

Lielā ceļa sākumā

Parlamentā atklājās, cik daudzveidīgas ir Latvijas lauku kopienas un to pieredzes – daudzas jau ilgstošā darbā uzkrājušas nozīmīgu pieredzi vairākās jomās, bet ne mazums ir arī tādu, kas ir tikai savas darbības sākumposmā, apzinot vajadzības, formējot aktīvistu kodolu un domājot, kas būtu jādara, izmantojot savus resursus un piesaistot sabiedrotos ārpus kopienas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Netrūka veiksmes stāstu par padarītiem darbiem. Ropažu novada biedrības “Cits Silakrogs” valdes priekšsēdētāja Kristīne Ozoliņa stāstīja par sava ciematiņa iedzīvotāju talkām vides sakārtošanā, kurā iesaistīti arī tie, kas strādā Rīgā un agrāk uzskatīja ciematiņu tikai par “guļamvagonu”.

Jēkabpils novada biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja Ieva Jātniece iepazīstināja ar projektiem, kuros piedalās lauksaimnieki un mākslinieki, skolotāji un vides aizsardzības speciālisti, tūrisma gidi un pensionāri. Latvijas Kopienu iniciatīvu fonda valdes priekšsēdētāja Liesma Ose pastāstīja par veiksmīgo sadarbību ar Iecavas sieviešu klubu “Liepas”, Līvānu novada biedrību “Vecāki Rožupes skolai”, Burtnieku novada biedrību “Sapratne”. Īpaši priecēja informācija par Zemgales reģiona mājražotāju aktivitātēm Jelgavā un citur.

 

Optimismu piebremzē

Taču vairāku speciālistu, piemēram, politikas zinātnes ekspertes Rasmas Kārkliņas un ilgtspējīgas attīstības pētnieces Ingas Belousas, runas liecināja, ka mūsu lauku kopienas, skatot pēc Eiropas mēroga prasībām, daudzējādā ziņā vēl ir lielā ceļa sākumā.

Uzreiz pēc parlamenta darba Latvijas Lauku foruma valdes priekšsēdētājs Valdis Kudiņš uz manu jautājumu, vai šajās divās dienās gūta pārliecība, ka izdosies mazināt daudzu lauku iedzīvotāju pasivitāti un sekos vairāk reālu darbu, optimistiski atbildēja:

“Pārliecību rada ministriju un pašvaldību solījumi sadarboties ar lauku kopienām un veicināt to attīstību. Esam panākuši vienošanos par tuvākajos gados īstenojamiem uzdevumiem, veicinot uz vietējiem resursiem balstītas kopienu ekonomiskās aktivitātes un stiprinot gan cilvēku piederību savām kopienām, gan daudzo kopienu sadarbību.

Šo divu dienu darbs bija organizēts tā, lai ikvienā stiprinātu pozīciju – kopīgi veidojam lauku kopienu nākotni.”

Bet Skrīveru novada biedrības “Varam un darām” valdes priekšsēdētājs Voldemārs Sotnieks optimismu piebremzēja: “Ideja jau ir laba, bet dzīvē bieži vien sadarbība neveidojas. Mēs biedrību nodibinājām tikai tāpēc, ka Skrīveru pašvaldība atsakās runāt ar mums kā ar indivīdiem.”

Reklāma
Reklāma

 

Viedokļi

Kāpēc Latvijā notiek tikai pirmais Lauku kopienu parlaments, bet Igaunijā jau desmitais un Zviedrijā – pat divpadsmitais?

Valdis Kudiņš, Latvijas Lauku foruma valdes priekšsēdētājs: “Latviešiem gan patīk paskatīties, kas notiek kaimiņos, bet nereti esam kūtri uz darīšanu. Otrs iemesls – mēs esam meklējuši citas iespējas, kā veidot dialogu ar valsti, ministrijām un pašvaldībām. Lauku forums darbojas jau astoņus gadus, reģionos cenšamies rīkot ikmēneša pasākumus.”

Hellerīna Jeesalu, Igaunijas Lauku kopienu kustības aktīviste: “Igaunija lauku parlamenta organizēšanas ziņā Latvijai priekšā ir tāpēc, ka pie mums ir spēcīga ciemu kustība – ciemu kā cilvēku un kultūras kopības tradīciju padomju laikiem neizdevās iznīdēt. Mani vecāki kopa ciema kultūru, un es šo darbu turpinu.”

Pēteris Lakovskis, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētnieks: “Latvijas mīnuss, ka līdz šim lauku kopienas vairāk vai mazāk veiksmīgi darbojušās atsevišķi, bet nav aktualizēta nepieciešamība apspriesties un darboties kopīgi.”