Foto – Karīna Miezāja

Pirmais mēģinājums vienoties par ES budžetu cieš neveiksmi
 0

Prognozes par to, ka Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžets pirmajā diskusiju reizē būs pārāk ciets rieksts, izrādījās patiesas, un piektdienas vakarā ES līderi pameta Briseli bez vienošanās par bloka kopīgo naudas maku. Latvijai savu pozīciju noturēšanai jāturpina diskusijas un jāmeklē sabiedrotie.


Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Divu dienu sanāksme aizritēja gan pie vienota sarunu galda, gan valstu savstarpējās un divpusējās sarunās ar Eiropadomes prezidentu Hermanu van Rompeju. Taču gan no diplomātiem, gan pašiem politiķiem bija dzirdams, ka, jo tālāk sarunas virzās, jo vienoties kļūst grūtāk un aizvien skaudrāk iezīmējas plaisa starp veco Eiropu, kas ir bagātāka, iemaksā kopējā kasē, bet tagad vēlas taupīt, un jauno jeb bijušajām PSRS bloka valstīm, kuru attīstība atkarīga no ES naudas maka.

Visskaļāk par ES budžeta tēriņu apcirpšanu cīnījās Lielbritānija un virkne tās sabiedroto – Vācija, Zviedrija, un Nīderlande –, kas pieprasīja vairāk nekā triljonu eiro lielo ES budžetu samazināt par vairāk nekā 100 miljardiem eiro, kas arī izrādījies būtiskākais šķērslis tālākajās sarunās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Britu prese cildina premjerministra Deivida Kamerona uzstāšanos Briselē, rakstot, ka valdības galva ir bijis ciets kā tērauds un “mājās var atgriezties paceltu galvu”.

Tikmēr Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs, liekot punktu samitam bez vienošanās, sacīja, ka nākamgad būs jāspēj pārvarēt atšķirības uzskatos.

Janvārī, kad Briselē paredzētas nākamās ES līderu sarunas par budžetu, valstis tās atsāks saskaņā ar Eiropadomes prezidenta H. van Rompeja pēdējo piedāvājumu. Latvijas situācija patlaban izskatās šāda – no kohēzijas fonda pieejamais naudas apjoms septiņos gados būtu 2,59 procenti no IKP, kas nozīmē, ka tas būs mazāk nekā pašreizējā līmenī un Latvija turpinās prasīt šos griestus celt līdz 2,9 procentiem no IKP. Savukārt lauksaimniecībā piedāvājums ir cerīgāks, proti, hektārmaksājumi zemniekiem varētu sasniegt 196 eiro par hektāru, kas būtu 137,2 lati un ir tuvu tai robežai, proti, 80 procentiem no ES vidējā maksājuma, ko zemnieki līdz šim ir prasījuši. Tomēr arī šo summu nebūtu cerības iegūt uzreiz, 2014. gadā, kad jaunais budžets stātos spēkā, bet tikai 2020. gadā, tas ir, septiņu gadu perioda beigās. “Zināmi soļi pareizajā virzienā ir sperti, bet acīmredzot būs nepieciešami vēl papildu uzlabojumi, lai šī pozīcija Latvijai būtu pieņemama,” tā īsi pēc sanāksmes beigām sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, norādot, ka Baltijas valstis Eiropadomes prezidentam H. van Rompejam iesniegušas arī rakstisku izklāstu par šo situāciju. Tajā arī pieminēts, ka, dodot naudu tiešmaksājumiem, ar otru roku ņem nost naudu lauku attīstībai, kas ekonomiski mazāk attīstītajām valstīm ir ļoti neizdevīgi.

Reklāma
Reklāma

“Jāturpina diskusijas un jāmeklē sabiedrotie, kuri mūs atbalsta. Situācija ir mainījusies, tā vairs nav tāda kā aizvakar,” sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura pavadīja premjerministru V. Dombrovski sarunās Briselē.

Lai arī ES valstu vadītāju nākamās budžeta sarunas paredzētas janvārī, diplomāti lēš, ka agrāk par februāri vienošanās nebūs. Arī sarunas par iepriekšējo septiņu gadu budžeta periodu, kas risinājās 2005. gadā, ieilga līdz pat pusgadam un tās pavadīja Lielbritānijas veto draudi. Tomēr, kā brīdina ES amatpersonas, ja budžeta sarunas ievilksies pārāk ilgi, tas var apdraudēt naudas plānošanu daudzu miljardu eiro vērtās programmās nozīmīgiem transporta un enerģētikas projektiem, kas īpaši svarīgi jaunajām valstīm.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.