Pērn pēc 33 mēnešu plānošanas un būvniecības darbiem ekspluatācijā nodeva deviņus sliežu ceļus 8,5 kilometru garumā posmā no Spilves pļavām uz Krievu salu un staciju “Bolderāja 2”. 41 miljonu eiro vērtā projekta īstenošana atbrīvoja Rīgas centru no beramkravām, uzlabojot rīdzinieku dzīves kvalitāti.
Pērn pēc 33 mēnešu plānošanas un būvniecības darbiem ekspluatācijā nodeva deviņus sliežu ceļus 8,5 kilometru garumā posmā no Spilves pļavām uz Krievu salu un staciju “Bolderāja 2”. 41 miljonu eiro vērtā projekta īstenošana atbrīvoja Rīgas centru no beramkravām, uzlabojot rīdzinieku dzīves kvalitāti.
Foto – LETA

“Latvijas dzelzceļa” veikums pērn – 100 miljoni­ eiro nodokļos un divi ­miljoni peļņas 2

VAS “Latvijas dzelzceļš” (“Ldz”) pērn nopelnītie 2,1 miljoni eiro ir vērtējami ļoti atzīstami, ņemot vērā visus starptautiskos ģeopolitiskos un ekonomiskos izaicinājumus, vakar preses konferencē pēc uzņēmuma gada pārskata apstiprināšanas norādīja “Ldz” akcionāra pārstāve, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa. “Latvijas Avīzē” agrāk stāstījām, ka saistībā ar neveiksmīgo pasažieru vilcienu iepirkumu ES fondu naudu pārdalīja un “Ldz” to izmantoja gan staciju modernizēšanai, gan citos investīciju projektos. “Tas prasīja milzīgu cilvēku un laika resursu, tomēr vēlos uzteikt uzņēmumu par visu projektu pabeigšanu solītajā termiņā, turklāt nepārsniedzot budžetu. Ne katrs uzņēmums spētu novadīt un īstenot tāda mēroga projektus,” tā D. Innusa.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Pērn pa dzelzceļu Latvijā pārvadāti 55,6 miljoni tonnu kravu. Salīdzinājumam – 2001. gadā 59,4 miljoni tonnu. Prognozes aizvadītajam gadam bija daudz sliktākas. Jaunais “Ldz” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš vērsa uzmanību uz uzņēmuma vadības un darbinieku profesionalitāti, kā arī uz vadības un arodbiedrības sadarbību, kas ļāva sarežģītā situācijā gūt labu saimnieciskās darbības rezultātu. Viņš arī uzsvēra – “Ldz” vissvarīgākais ir darboties tautsaimniecības interesēs, nodrošināt iespējas pelnīt infrastruktūras izmantotājiem. Ar īstenotajiem projektiem uzņēmums pērn palielināja savu vērtību – kopējais pamatlīdzekļu apjoms bilancē pieauga par 116 miljoniem eiro. Pērn pavisam izaugsmē ieguldīti 216,9 miljoni eiro. Uzbūvēts otrais sliežu ceļš posmā Skrīveri–Krustpils, Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizācija ar sliežu ceļa pārbūvi – tie ir vien nedaudzi no uzņēmuma īstenotajiem projektiem, kuros ar ES atbalstu pērn ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro.

Pasažierus noteikti iepriecinās vēsts, ka veiktie ieguldījumi ļāva būtiski uzlabot infrastruktūras kvalitāti. Patlaban no galvenajiem sliežu ceļiem 1200 km garumā vien 64,1 km garumā ir noteikti vilcienu kustības ātruma ierobežojumi. Gadu agrāk kustības ātruma ierobežojumi bija sliežu ceļam 128,3 km garumā. Latvijas dzelzceļa sliežu ceļa tehniskā stāvokļa mērījums ir 21,2 balles, kas nozīmē – teicami (par teicamu 500 punktu skalā uzskata vērtējumu līdz 50 punktiem). Latvijas tautsaimniecībai ļoti svarīgi arīdzan ir uzņēmuma pērn nodokļos maksātie 100,09 miljoni eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vai tikpat sekmīgs būs arī šis gads, kura pirmajos trīs mēnešos pārvadāto kravu daudzums samazinājies par 20%? Uzņēmuma vadītāji vērš uzmanību, ka panikas nav, finanšu situācija uzņēmumā ir stabila. Pirmajos trīs šā gada mēnešos “Ldz” nopelnīja 5,8 miljonus eiro (operatīvā peļņa), tikpat labi darbības rezultāti bija arī meitas uzņēmumiem. E. Bērziņš lēš, ka, optimizējot biznesa procesus, gada beigās ar tikpat lielu kravu plūsmas samazinājumu peļņa varētu veidot 1 – 2 miljonus eiro. Jāņem vērā, ka vasarā, pavasarī un rudenī “Ldz” veic infrastruktūras remontdarbus. Darbiniekus kravu samazinājuma dēļ no darba atbrīvot neesot iecerēts. Uzņēmuma komanda jau vakar devās uz Maskavu, uz “Trans Russia” konferenci, kur kopā ar ostu un stividoru pārstāvjiem mēģinās piesaistīt Latvijai kravas.

Svarīgs uzdevums šajā gadā būšot arī daudzgadu līguma slēgšana starp dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un valsti. Investīciju projektus nopietni izvērtēšot.