Foto – Edijs Pālens/LETA

Ilze Kuzmina: Pirmais pāris (ne)šķiras! 10

Jau pēc nepilna gada gaidāmas nākamās Saeimas vēlēšanas, kurās galvenā intriga, kā jau ierasts, būs – cik lielā mērā šajās vēlēšanās “Saskaņa” pārspēs citas partijas un vai tā beidzot nonāks valdībā. Beidzot tikt pie varas noteikti izdotos, ja “Saskaņai” Saeimā būtu kāds “mazais brālis” – gana pakļāvīgs un iepriekšējās cīņās par uzticamu atzīts. Daudz mēļots par Zaļo un zemnieku savienības iespējamo gatavību sadarboties ar “Saskaņu”, taču šis spēks šobrīd ir gana stabils reitingu līderis starp tā saucamajām latviskajām partijām un mazā brāļa lomu ZZS noteikti neuzņemsies. “Saskaņai” būtu izdevīgāk, ja arī Vislatvijas līmenī tā varētu sadarboties ar Rīgas domē pārbaudīto partneri – “Gods kalpot Rīgai” vai pērn nodibināto tās dublikātu “Gods kalpot Latvijai”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Bet kā šim veidojumam iekļūt Saeimā? Pagaidām tas ir tik margināls, ka sociologi, veidojot partiju reitingus, pat neiekļauj šos “kalpotājus” sarakstā. Vai nepilna gada laikā tiem iespējams tāds uzrāviens, lai tiktu Saeimā? No vienas puses – diez vai, no otras puses, “Gods kalpot Rīgai” līdera Andra Amerika pagājušās nedēļas izteikumi liek domāt, ka plāns virzīties uz Saeimu tomēr ir. “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” Rīgas vicemērs nācis klajā ar divām būtiskām atklāsmēm. Pirmkārt, “GKR” politiskā orientācija esot citāda nekā “Saskaņai” un, iekļūstot Saeimā, tā drīzāk sadarbotos ar reģionālām partijām nekā ar Rīgas “lielo brāli”. Otrkārt, Ameriks atzinis, ka atbalsta krievu vidusskolu latviskošanu, ko N. Ušakovs visur dēvē par nevajadzīgu reformu.

Vai vēlētājam būtu jāsecina, ka gaidāma Rīgas valdītāju šķelšanās? Var droši prognozēt, ka tādas nebūs. Taču acīmredzot ir kādi iemesli, kas A. Amerikam liek radīt iespaidu, ka ar “Saskaņu” viņa partijai vairs nav gluži pa ceļam. Iemesls varētu būt vēlme paplašināt elektorātu, iekarot arī latviešu vēlētāju sirdis ne tikai Rīgā. Šķietama šķiršanās ar mērķi atkal satikties kā populārajā bērnu spēlē “Pēdējais pāris šķiras”. Tajā pārim jāskrien katram uz savu pusi, lai pēc tam atkal satiktos, ja vien spēles vadītājs kādu no pāra nenoķers. Abu kungu pozīcija Rīgas domē gan liek viņu spēli nosaukt par “Pirmais pāris (ne)šķiras”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt N. Ušakova un A. Amerika paustā attieksme pret plānoto krievu skolu latviskošanu liek domāt, ka tiek spēlēta labā un sliktā policista spēle un atkarībā no tā, uz kuru auditoriju šī spēle vērsta, abi var būt gan labais, gan sliktais. N. Ušakovs ir labais tiem, kuri negrib skolu latviskošanu, bet A. Ameriks – tiem, kas grib. Jā, kāpēc gan nebalsot par “Gods kalpot Rīgai” arī Saeimas vēlēšanās, ja ar “Saskaņu” tā nesadarbosies, skolu latviskošanu atbalstīs?

Te nu vietā atcerēties, ka, vērtējot politiķus, vairāk jāskatās uz viņu darbiem, nekā jāklausās viņu vārdos. N. Ušakovs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Rīgas dome gatava tērēt divus miljonus eiro gadā, lai pati apmaksātu skolēnu izglītošanos krieviski, ja reiz valsts izglītības politikas veidotāji grasās to liegt. Tā nav tikai N. Ušakova ideja. Viņš vairākkārt uzsvēra “mēs, Rīgas vadība”. Tātad viss apspriests un saskaņots ar A. Ameriku. Sociālajos tīklos, krieviski sarunājoties ar saviem vēlētājiem, N. Ušakovs jau metis kārtis galdā: tādējādi krievu skolās tiks saglabāta krievu valoda. Preses konferencē viņš arī norādīja, ka par A. Amerika atbalstošo attieksmi pret reformu neko nezinot, lai prasot viņam pašam. Tādas nu tās rotaļas ap valodu skolās, gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām. Bet vēlētājam jābūt vērīgam, lai, raugoties uz politiķu piruetēm, nesareibst galva.