Pirmais pusgads noslēgts ar nelielu konsolidētā budžeta deficītu 0
Šā gada pirmajā pusgadā valsts konsolidētā budžeta deficīts bija 9,8 miljoni latu, liecina Valsts kases operatīvie dati. Budžeta deficītu noteica pārpalikums valsts pamatbudžetā 48,3 miljonu latu apmērā un deficīts valsts speciālajā budžetā 58,1 miljona latu apmērā, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Finanšu ministrijā.
Pārpalikuma palielināšanos valsts pamatbudžetā, salīdzinot ar šā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, ietekmēja saņemto dividenžu pieaugums nenodokļu ieņēmumos šā gada jūnijā.
Tāpat Eiropas Komisija ir atjaunojusi Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Latvijai, kā rezultātā jūnija beigās tika saņemti maksājumi par kopējo summu 39 miljonu latu apmērā.
Valsts konsolidētā budžeta deficīts salīdzinājumā ar 2011.gada atbilstošo periodu samazinājās par 265 miljoniem latu, ko pamatā noteica ievērojami straujāks kopējo ieņēmumu pieaugums. Savukārt kopējie izdevumi bija tikai nedaudz virs 2011.gada atbilstošā perioda līmeņa. Finanšu ministrija norāda, ka mazāki kopējie izdevumi gada pirmajā pusē ir bijusi raksturīga tendence arī iepriekšējos gados un sagaidāms, ka gada otrajā pusē kopējie izdevumi pieaugs straujāk.
Šā gada pirmajos sešos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi veidoja 1,522 miljardus latu, un no tiem 68% bija nodokļu ieņēmumi. Valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 1,038 miljardi latu, kas ir par 20,2% vairāk nekā 2011.gada atbilstošajā periodā. Analizējot šā gada pirmo sešu mēnešu nodokļu ieņēmumus valsts pamatbudžetā, Finanšu ministrija secina, ka visu nodokļu ieņēmumu apjoms bija augstāks salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tostarp pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pieauga par 21%, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi – par 44,7% un akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 8,9%.
Taču gan kopējo, gan lielāko nodokļu ieņēmumu pieauguma temps kopš šā gada februāra ir samazinājies. Turklāt ar šā gada 1. jūliju ir stājušās spēkā izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes apmērā, kas samazināta no 22% uz 21%, tādēļ tiek prognozēts mērenāks šī nodokļa ieņēmumu pieauguma temps.
Valsts pamatbudžeta izdevumi šā gada pirmajā pusgadā veidoja 1,474 miljardus latu un kopumā bija 2011.gada atbilstošā perioda līmenī. Analizējot atsevišķas izdevumu pozīcijas, Finanšu ministrija secina, ka izdevumi pieauga kārtējiem maksājumiem ES budžetā un starptautiskajai sadarbībai – par 17,2 miljoniem latu jeb 23,7%, subsīdijām un dotācijām – par 12,5 miljoniem latu jeb 3%, bet izdevumi samazinājās savstarpējiem transfertiem – par 31,4 miljoniem latu jeb 11,1%. Pašreiz vērojamās izmaiņas minētajās izdevumu pozīcijās atbilst šajā gadā plānotajām attīstības tendencēm.
Šā gada pirmajos sešos mēnešos valsts speciālā budžeta deficīts salīdzinājumā ar 2011.gada atbilstošo periodu samazinājās par 43,9 miljoniem latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu attīstība saglabājas līdzīga šā gada iepriekšējos mēnešos novērotajām tendencēm, kad ieņēmumu pieaugums bija ievērojami lielāks par izdevumu pieaugumu, salīdzinot ar 2011.gada atbilstošo periodu. Straujāks valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums, kas pamatā arī veido valsts speciālā budžeta ieņēmumus, ir skaidrojams ar darba samaksas palielināšanos un darba ņēmēju skaita pieaugumu.
Finanšu ministrijas speciālisti atzīmē, ka labi valsts tautsaimniecības izaugsmes rādītāji jūnijā, kā arī pirmajā pusgadā kopumā ir budžeta ieņēmumu stabila pieauguma pamatā. Līdz ar to šā gada pirmajos sešos mēnešos valsts konsolidētā budžeta izpildē saglabājās pozitīvas tendences. Tomēr gada otrajā pusē prognozētā ekonomikas attīstības palēnināšanās, kas ir saistīta ar ārējās vides pasliktināšanos šā gada pirmajā pusgadā, kā arī tās nenoteiktību, turpmāk radīs ietekmi uz fiskālajiem rādītājiem, tādēļ turpmāka budžeta izpilde būtu jāvērtē piesardzīgi.
