Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
22. augusts, 2012
Drukāt

Pirmais valsts aizdevums zemei izsniegts

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Atjaunotajā lauksaimniecības zemes kreditēšanas programmā pārskaitīti pirmie 20 tūkstoši.

 

“Nevaru pateikt, vai šis kredīts ir labāks par jebkuru citu, taču tas nāk īstajā brīdī. Zemes nomas cenas aug un daudz izdevīgāk ir pirkt to pašam,” saka zemnieku saimniecības “Kāršas” īpašniece Inese Joja (priekšplānā) Tukuma novada Džūkstes pagastā. Viņa ir pirmā uzņēmēja, kas Latvijas Hipotēku un zemes bankā (Hipotēku bankā) saņēmusi aizdevumu šovasar atvērtajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmā.

21.augustā savā pagalmā viņa saņēma zemkopības ministres Laimdotas Straujumas, kā arī programmas administrētāju – VAS “Lauku attīstības fonds” (LAF) un bankas pārstāvju apsveikumus. Programma galvenokārt paredzēta maza un vidēja lieluma, kā arī jauno lauksaimnieku vajadzībām. Kopumā valsts tai atvēlējusi 10 miljonus latu, bet katra kredīta apjoms var būt līdz 100 tūkstošiem latu, kuru atdošanas laiks var sasniegt 20 gadus. Procentu likme – tikai līdz 4%. Hipotēku bankas lauksaimniecību programmas vadītājs Ivars Rubenis apliecina, ka tā izveidota ar mērķi atbalstīt tieši Latvijas zemniekus.

I. Joja par 20 tūkstošiem latu iegādājusies 12,7 hektārus zemes, ko jau kopš pavasara nomāja lopbarības audzēšanai. Piena lopkopības saimniecību viņa kopj kopā ar vīru un savu trīs bērnu ģimenēm. Piemājas zeme ir tikai divi hektāri, bet pārējā ap 170 hektāriem lielā zeme, ko ģimene apstrādā, izkaisīta teju pa visu Latviju. Turklāt tikai apmēram simts hektāru šīs zemes ir viņu pašu. Tāpēc I. Joja ir laimīga, ka tikusi pie jaunā zemesgabala tikai pāris kilometrus no mājām.

Tā kā zemi viņa gatavojās pirkt neatkarīgi no valsts atbalsta, dokumentu sagatavošana aizdevuma saņemšanai viņai grūtības neradīja. Tomēr lauksaimniece norāda arī uz kādu šīs programmas trūkumu – pirms aizdevuma piešķiršanas zemei jābūt uzmērītai, nodalītai un darījumam ierakstītam zemesgrāmatā. Tas prasa laiku, kamēr lielie ārvalstu lauksaimnieki un uzpircēji gatavi maksāt tūlīt. “Pārdevēji vispirms grib naudu. Turklāt cilvēkos šodien valda liela neticība – viņi baidās gan no krāpniekiem, gan tā, ka pircējs aizdevumu var nesaņemt,” viņa skaidro. Arī I. Rubenis nenoliedz, ka dažiem lauksaimniekiem šā iemesla dēļ kārotā zeme gājusi secen. “Atšķirībā no komercbankām mēs šajā ziņā nevaram būt elastīgi – zemes platībai uzreiz jābūt skaidri zināmai un nomērītai. Lielākās grūtības ir ar zemes gabaliem, kas jādala, jo programma neparedz finansējumu, piemēram, mežu iegādei,” viņš atzīst.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+