Ekonomika
Darbs un nauda

Pirmajā ceturksnī bezdarbs samazinājies. Cik ilgi tā turpināsies un kas ir lielākie ieguvēji?0

Foto: Fizkes/Shutterstock

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 66,9 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo ceturksni Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,3 procentpunktiem, bet bezdarbnieku skaits sarucis par 13,1 tūkstoti.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – 2018.gada ceturto ceturksni – bezdarba līmenis nav mainījies, bet bezdarbnieku skaits sarucis par 0,2 tūkstošiem.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka 2019.gada pirmajā ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, jo Igaunijā bezdarba līmenis bija 4,7%, bet Lietuvā – 6,5%.

Šogad pirmajā ceturksnī par 4,3 procentpunktiem palielinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā, salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo ceturksni. Gada laikā tas pieaudzis no 39,4% līdz 43,7%. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits sarucis par 2,2 tūkstošiem, šogad pirmajā ceturksnī veidojot 29,3 tūkstošus.

2019.gada pirmajā ceturksnī jauniešu vidū bezdarba līmenis bija 13,5%, kas ir par 1,2 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, bet par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,8 tūkstošiem.

2019.gada pirmajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 8,7 tūkstoši jeb 13,1% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā palielinājās par 1,3 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar 2018.gada ceturto ceturksni – par 2,3 procentpunktiem.

Šogad pirmajā ceturksnī 37,4% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 62,6% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī 30,8% jeb 432,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2018.gada ceturto ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits palielinājies par 2,5 tūkstošiem jeb 0,6%, bet gada laikā samazinājies par 2,7 tūkstošiem jeb 0,6%.

Šogad pirmajā ceturksnī 11,7 tūkstoši jeb 2,7% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Vienlaikus gadu iepriekš šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 3,1%, bet 2018.gada ceturtajā ceturksnī – 2,8%.

2019.gada pirmajā ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās četri tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

FM: Par 56 000 vairāk nodarbināto

Neskatoties uz ekonomikas izaugsmes tempu sabremzēšanos šā gada pirmajā ceturksnī, bezdarba līmenis Latvijā turpināja samazināties, noslīdot līdz 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, aģentūrai LETA atzīmēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2019.gada pirmajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6%, kas ir lēnāk salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgā perioda pieaugumu 1,8%.

“Tādējādi Latvijas tautsaimniecībā šā gada pirmajā ceturksnī tika nodarbināti 903 6000 iedzīvotāju, kas ir par 56 000 vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā ceturksnī,” piebilda ministrijā.

Atbilstoši FM prognozēm, arī turpmākajos šā gada ceturkšņos nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums būs mērenāks nekā 2018.gadā, jo straujāku kāpumu ierobežos gan Latvijas demogrāfiskie izaicinājumi, turpinot samazināties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, gan arī prognozētā zemāka ekonomiskā aktivitāte.

Ministrijā pauda, ka pieaugošs pieprasījums pēc darbaspēka reģistrēts tajās tautsaimniecības nozarēs, kuras pērn uzrādīja straujāko kāpumu – būvniecībā un informācijas un komunikācijas pakalpojumos.

Atbilstoši statistikai šā gada sākumā būvniecībā aizņemto darba vietu skaits gada laikā pieauga par 6,9%, bet informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 6,4%. Turklāt būtisks aizņemto darba vietu skaita kāpums bija arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, veselības un sociālajā aprūpē, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Savukārt transporta, energoapgādes un finanšu pakalpojumu nozarēs attiecīgajā periodā tika fiksēts darba vietu skaita samazinājums.

Šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits saruka par 7400 un iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī, kad darba tirgū aktīvi iesaistīti kā nodarbinātie vai darba meklētāji bija 69,2% no visiem 15-74 gadus vecajiem iedzīvotājiem, klāstīja ministrijā.

“Pērn, ekonomikai uzrādot strauju izaugsmi, Latvijā tika aktualizēts jautājums par darba tirgus pārkaršanu, kad vairākas nozares saskārās ar darbaspēka trūkuma problēmu. Kā liecina jaunākie Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, reģistrēto brīvo darba vietu skaits ir turpinājis strauji palielināties, aprīļa beigās sasniedzot 34 400, kas pirmskrīzes maksimumu pārsniedz par gandrīz 10 000 darba vietu.

Tajā pašā laikā kā bezdarbnieki NVA bija reģistrējušies 58 200 cilvēku, tostarp 12 000 bija ar augstāko izglītību un 21 000 ar profesionālo izglītību.

Turklāt, atbilstoši Darbaspēka apsekojumam, Latvijas tautsaimniecībā ir nodarbināti 19 200 iedzīvotāji, kuri strādā nepilnu darba laiku, bet labprāt iesaistītos pilnas slodzes darbā,” norādīja FM.

Ministrijā arī norādīja, lai gan Latvijā ir izteiktas reģionālās atšķirības starp reģistrēto bezdarbnieku skaitu un brīvo darba vietu skaitu, valstī esošie darbaspēka resursi nav izsmelti un pastāvošās darbaspēka pieejamības problēmas var tikt risinātas, ieviešot dažādas darbinieku mobilitātes programmas, kas veicinātu un atvieglotu viņu pārcelšanos tuvāk darba vietai.

“Lai arī šā gada sākumā bezdarba līmenis Latvijā turpināja samazināties, tas joprojām bija augstāks nekā kaimiņvalstīs. Igaunijā bezdarba līmenis šā gada pirmajā ceturksnī veidoja 4,7%, savukārt Lietuvas bezdarba līmenis jau bija tikai par 0,4 procentpunktiem zemāks nekā Latvijā, veidojot 6,5%. Tas nozīmē, ka arī Latvijas bezdarba līmenim vēl ir iespējas sarukt, lai arī mērenākā tempā, ņemot vērā šogad sagaidāmo ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un negatīvās demogrāfiskās tendences,” atzina ministrijā.

Banku analītiķi: pieprasījums turpinās augt

Bezdarbs šogad Latvijā varētu būt vidēji 6,5-6,7% līmenī, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, komentējot trešdien publiskotos Darbaspēja apsekojuma jaunākos datus.

“Swedbank” galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, lai gan gads sākās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, pieprasījums pēc darbaspēka turpināja augt, savukārt darbaspēka rezerves – sarukt.

“Bezdarba līmenis turas vairāk nekā 10 gadu zemākajā līmenī, un nodarbinātība turpina augt. Darbaspēka trūkums joprojām ir izaicinājums darba devējiem. Ir ne tikai grūtāk atrast darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstošu darbinieku, bet pieaug arī ar darbaspēku saistītās izmaksas. Jāiegulda vairāk apmācībās, jāceļ darba samaksa, piemēram, lai jaunu darbinieku pārvilinātu no konkurentiem vai arī, lai noturētu esošu darbinieku, kā arī jādomā par citiem motivācijas pasākumiem, kas nereti nozīmē lielākas izmaksas,” sacīja Buceniece.

Tāpat viņa norādīja, ka biežāk dienas kārtībā parādās jautājums par darbinieku aizvietošanu, izskatot iespējas automatizēt darba procesus, bet arī tas nozīmē lielākas izmaksas, vismaz īstermiņā.

Buceniece atzīmēja, ka 2019.gada pirmajā ceturksnī bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, samazinājās par aptuveni 13 tūkstošiem. Savukārt bezdarba līmenis no 8,2% pērnā gada sākumā noslīdēja līdz 6,9% šā gada sākumā.

“Bezdarbnieku skaits saruka gan tāpēc, ka daļai cilvēku izdevās iekārtoties darbā, gan arī tāpēc, ka samazinājās iedzīvotāju skaits. Nodarbināto skaits pirmajā ceturksnī pieauga par 5,6 tūkstošiem. Strādājošo skaits samazinājās vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kas, iespējams, saistīts ar būtiski lēnāku būvniecības apmēru kāpumu. Šo kritumu gan vairāk nekā kompensēja kāpums citās vecuma grupās, īpaši 55-64 gadu vecuma grupā, kas saistīts ar pakāpenisku pensijas vecuma paaugstināšanu,” klāstīja Buceniece.

Tāpat viņa atzīmēja, ka nodarbinātības kāpums pēdējos ceturkšņos ir sācis palēnināties, un gaidāms, ka šīs tendences turpināsies arī turpmākajos ceturkšņos, ekonomikas izaugsmei nedaudz sabremzējoties un darba tirgum esot tuvu savai iespēju robežai.

“Darbaspēka trūkums joprojām būs augstu dienaskārtībā. Gaidāms, ka bezdarba līmenis turpinās samazināties, bet arī tas notiks lēnāk, gadā vidēji sasniedzot 6,7%,” sacīja Buceniece.

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka gada sākumā ekonomikas izaugsmes temps Latvijā piebremzējās un šī notikuma atspulgi redzami arī darba tirgus skaitļos.

Viņš atzīmēja, ka bezdarba līmenis turpināja samazināties iespaidīgā tempā, proti, gada sākumā tas bija par 1,3 procentpunktiem mazāks nekā pirms gada jeb 6,9%. Salīdzinot ar 2018.gada beigām, līmenis saglabājās nemainīgs, kas ir panākums, jo sezonālie faktori ziemā ir nelabvēlīgi.

“Taču strādājošo skaita izmaiņas šobrīd ir vissvarīgākais darba tirgus attīstības indikators. Nodarbināto skaita pieaugums Latvijā pirmajā ceturksnī bija būtiski vājāks nekā pārējā Baltijā. Pie mums strādājošo skaits kāpa par 0,6%, kamēr Igaunijā par 1,7%, bet Lietuvā pat par 2%. Turklāt kaimiņvalstīm jau iepriekš bija augstāks nodarbinātības līmenis, tātad it kā ierobežotākas iespējas palielināt strādājošo skaitu. Ļoti iespējams, ka atšķirību izskaidro ārējā migrācija. Lietuvā, kur ir pieejami ikmēneša dati, migrācijas bilance gada sākumā bija pozitīva. Jāpiebilst, ka Latvijā esam zaudējuši iepriekš sasniegto tempu, pērn pirmajā ceturksnī nodarbināto skaits gada laikā auga par 1,8%,” klāstīja Strautiņš.

Viņš arī norādīja, ka darba tirgus attīstība pēdējo pāris gadu laikā Baltijā ir bijusi labvēlīga – gan nodarbinātības, gan bezdarba rādītāji ir uzlabojušies straujāk, nekā iepriekš prognozēja ekonomistu vairākums.

Jo īpaši iespaidīga un iepriecinoša ir bijusi Lietuvas spēja lauzt demogrāfiskās tendences, kas parāda, kā var izkāpt no pesimisma, emigrācijas un pārāk zema nākotnes perspektīvu vērtējumu loka. Svarīgs faktors ir bijusi straujāka mājokļu tirgus attīstība, kas labvēlīgi ietekmē nodarbinātību, ienākumus un palīdz cilvēkiem pārcelties uz vietām, kur ir darbs. Tas savukārt bijis saistīts ar jau vairākus gadus augušu hipotekāro kredītportfeli.

“Par laimi, arī Latvijā gadu mijā beidzot sākās mājsaimniecību kreditēšanas kāpums,” piebilda Strautiņš.

Viņš norādīja, ka Latvijas ekonomiskās politikas veidošana kopš traumatiskā krīzes perioda ir pārāk koncentrējusies uz risku samazināšanu, bet ar to nevajadzētu pārspīlēt laikā, kad bez straujākas izaugsmes nav iespējama demogrāfiskās ilgtspējas panākšana, bez kuras savukārt nav nozīme visam pārējam. “Fiskālajai politikai ir iespēju robežās jābūt mērķētai uz izaugsmes veicināšanu, parāda mazināšana šobrīd nav prioritāte,” teica Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka dominējošās prognozes, kas ir arī valsts vidēja termiņa budžeta plānošanas pamatā, pieņem, ka tālāks nodarbinātības pieaugums Latvijā nākotnē faktiski vairs nav iespējams. Taču jaunākās ziņas no kaimiņvalstīm ir lielisks arguments šo pieņēmumu pārvērtēšanai.

“Nevajag baidīties no eksperimentiem, ir jāmēģina sasniegt pēc iespējas straujāku ekonomikas izaugsmi, līdz ar to arī lielāku strādājošo skaitu. Nevajag iepriekš pieņemt, ka tas nav iespējams. Gatavošanās neveiksmei var veicināt tās pienākšanu. Lai arī ne viss šobrīd Latvijas darba tirgū izskatās spoži uz kaimiņvalstu fona, pārāk kritiskiem nevajadzētu būt, daudz kas virzās uz labo pusi,” sacīja Strautiņš.

Viņš minēja, ka strauji samazinās zemu algu, bet palielinās lielu algu saņēmēju īpatsvars.

Sarūk ilgstošo bezdarbnieku skaits, taču aug viņu īpatsvars bezdarbnieku kopumā. Arvien lielāka bezdarbnieku daļa dzīvo vietās ar vājām attīstības perspektīvām. “Vai darbavietas dosies pie viņiem, vai arī, visticamāk, viņiem būs jādodas pie darbavietām. Abos gadījumos procesa ieeļļošanai ļoti noderēs valsts investīcijas, tāpat kā enerģiska reģionālā reforma, bez šaubām,” teica Strautiņš.

“SEB banka” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja – tas, ka bezdarbs gada pirmajos mēnešos saglabājās nemainīgs, nav nekāds pārsteigums. Aktīvāka kustība darba tirgū uzrādīsies gada otrajā un trešajā ceturksnī, kad tradicionāli pieaugs pieprasījums pēc sezonālo darbu veikšanas. Tādēļ uz gada beigām bezdarbs turpinās rukt līdz aptuveni 6%.

“Griezīgo situāciju būtiski neatvieglos arī izaugsmes palēnināšanās. Tādējādi situācija darba tirgū turpinās sliekties par labu darbiniekiem un vilks līdzi arī atalgojumu,” teica Gašpuitis.

Viņš piebilda, ka Latvijā gada laikā ir sarucis to darbinieku īpatsvars, kas saņēma mazāk par 450 eiro, savukārt audzis to īpatsvars, kas saņem no 450 līdz 1400 eiro. Neskatoties uz šīm tendencēm, gan darba iespēju, gan atalgojuma ziņā saglabāsies spēcīgas reģionālās atšķirības.

“Turpmāk bezdarba kritums iespējas samazināsies un pieaugs nepieciešamība lūkoties pēc to darbinieku iesaistes, kas šobrīd ir ekonomiski neaktīvi. Ļoti liela nozīme būs valsts īstenotajiem pasākumiem mobilitātes un prasmju pilnveidošanas pasākumiem,” atzina “SEB bankas” makroekonomikas eksperts.

Savukārt bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, lai gan Latvijas ekonomikā 2019.gads ir sācies ar lēnāko izaugsmi pēdējos dažos gados, tendences darba tirgū tas pagaidām nav būtiski ietekmējis.

Viņš norādīja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem bezdarbs Latvijā turpina strauji samazināties un šā gada pirmajā ceturksnī bija 6,9%, kas ir labs rezultāts, jo gada pirmajos mēnešos Latvijā prasti ir vērojams sezonāls bezdarba pieaugums.

“Vienlaikus reģistrētā bezdarba rādītājos šā gada pirmajos mēnešos tik strauji uzlabojumi darba tirgū nav vērojami, tādēļ turpmākajos ceturkšņos, visticamāk, uzlabojumi darba tirgū kļūs gausāki. Taču, pat neskatoties uz to, pēc manām prognozēm, vidējais bezdarbs Latvijā šogad būs tuvu 6,5%, savukārt nākamgad bezdarbs varētu noslīdēt pat zem 2007.gada rekordzemā līmeņa,” teica Āboliņš.

Tāpat viņš minēja, ka straujais bezdarba līmeņa kritums pirmajā ceturksnī ir iepriecinošs, taču to tikai daļēji izskaidro jaunu darba vietu radīšana. Salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu bezdarbnieku skaits Latvijā samazinājies par 13 tūkstošiem, savukārt nodarbināto skaits audzis vien par 5,6 tūkstošiem jeb 0,6%, kas ir būtiski lēnāks nodarbinātības kāpums nekā pērn un vairāk vai mazāk atbilst aptuveni 3% ekonomikas pieaugumam.

“Līdz ar to šā gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā puse no bezdarba līmeņa samazinājuma ir saistīta ar darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas iepriekšējos gados pamatā atspoguļoja emigrācijas procesus, taču šobrīd arvien lielāka nozīme ir demogrāfiskiem faktoriem. Šobrīd ik gadu pensijas vecumu sasniedz būtiski lielāks cilvēku skaits, nekā ienāk darba tirgū pēc izglītības beigšanas, tādēļ darba devēji arvien vairāk saskaras ar grūtībām atrast sev nepieciešamos darbiniekus,” pauda Āboliņš.

Tāpat viņš norādīja, ka darbaspējīgo iedzīvotāju skaita kritumu šobrīd vairs nespēj kompensēt arī ekonomiski neaktīvo cilvēku atgriešanās darba tirgū.

“Pēc vairāku gadu nemitīga ekonomiskās aktivitātes pieauguma, šā gada pirmajā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte darba tirgū palikusi pērnā gada līmenī un šobrīd Latvijas iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū jau ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Papildus tam demogrāfiskie faktori maina Latvijas darba tirgus struktūru un šobrīd jau gandrīz 24% no strādājošajiem ir vecumā virs 55 gadiem. Tas nozīmē, ka darba tirgus būs Latvija ekonomikas lielākais izaicinājums pārskatāmā nākotnē,” uzsvēra Āboliņš.

Tāpat viņš norādīja, ka, neskatoties uz straujo bezdarba kritumu, bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir augstākais Austrumeiropā, tostarp Igaunijā tas noslīdējis pat zem 5%.

“Tas liek domāt, ka arī Latvijā bezdarbs turpinās kristies, taču rezerves darba tirgū kļūst arvien mazāka un neesam tālu no dabīgā jeb strukturālā bezdarba līmeņa. Rīgā, kurā tiek radītas lielāka daļa jauno darba vietu, bezdarba līmenis ir ap 4% un vairs būtiski nesamazinās. Tas nozīmē, ka atlikušās darba tirgus rezerves pamatā meklējamas ārpus Rīgas, kā arī ir pēdējais laiks domāt, kā veicināt dažādu sociāli atstumto grupu aktīvāku iesaisti darba tirgū,” sacīja Āboliņš.

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
“Rail Baltica” mudina sākt strādāt pie dzelzceļa un avio satiksmes integrācijas
6 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Palielinājies “Madara Cosmetics” koncerna apgrozījums
7 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Video: Reirs nav sadzirdējis sociālo partneru pārmetumus par valsts budžetu
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Ekonomika
Kā tikt pie mazākas elektrības cenas? 2
1 stunda
LA
LA.LV
Veselam
Ilze Aizsilniece: Kurp dodamies? Par ētiku, algām un mediķiem 2
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
MH17 notriekšanas izmeklētāji publicē telefonsarunas: ko tās atklāj?
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
“Saskaņa” aptur darbu RD koalīcijā
3 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Karostas cietumā filmēt ierodas spoku mednieki un ekstrasenss no Zviedrijas 1
56 minūtes