Tehnika
Tehnoloģijas

Pirmajā “Deep Science Hackathon 2018” uzvar ideja par D vitamīna mērīšanu ar optisko sensoru 0

Publicitātes attēls

Aproce, kurā ir iebūvēts optisks sensors D vitamīna mērīšanai cilvēka organismā. Astoņu ideju konkurencē šo ieceri pirmā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) rīkotā “Deep Science Hackathon 2018” žūrija atzina par gatavāko biznesa projektu. Hakatons bija pirmā aktivitāte “Materize” ietvaros, kas ir institūta jaunā platforma zinātnes pakalpojumu eksportam un sadarbībai ar industriju augsto tehnoloģiju jomā, informē pasākuma rīkotāji.

48 stundu laikā komanda ar simbolisku nosaukumu “Vitamin D” (latviski “D vitamīns”) pilnveidoja savu ideju par neinvazīvu metodi, kā novērtēt D vitamīna daudzumu cilvēka organismā. Hakatona žūrija šo ideju novērtēja visatzinīgāk, jo tai ir liels biznesa potenciāls. Šī inovatīvā iecere maina D vitamīna mērīšanas veidu, piemēram, bērniem un pieaugušajiem vairs nevajadzētu ņemt asinis no vēnas. Ņemot vērā, kādas būtiskas negatīvas sekas izraisa D vitamīna trūkums cilvēka organismā, jaunā tehnoloģija būs noderīga daudziem cilvēkiem, jo īpaši reģionos, kur ir nepietiekams daudzums saules gaismas, tajā skaitā Latvijā.

„Ideja par šādu metodi man bija jau kādu pusotru gadu, taču tieši hakatona 48 stundas deva iespēju pastiprināt un izveidot spēcīgu komandu, iegūt nepieciešamo papildu informāciju un izrunāt šī jauninājuma biznesa perspektīvas ar potenciālo lietotāju. Esam apņēmības pilni turpināt šo ieceri attīstīt par produktu, kas būtu aktuāls ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas vai pat pasaules tirgum,” teic idejas autors, materiālu fizikas doktors, Vidzemes augstskolas Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūta direktors un Latvijas Universitātes pasniedzējs Ojārs Balcers. Kopā ar viņu komandā piedalījās un vērtīgas idejas sniedza citi LU CFI fiziķi, cilvēks, kuram ir bijis D vitamīna trūkums, kā arī 9. klases skolēns, kam interesē fizika un jaunās tehnoloģijas.

Labākā ideja ieguva balvu — 9000 eiro apmērā, kas ietver sešu mēnešu atbalsta programmu, kuru nodrošina LU CFI sadarbībā ar zviedru partneriem KTH un RISE, kā arī atbalstu no “S/B PRO Startup Studija”. Atbalstā ietverts mentoru atbalsts, prototipa izveide un turpmākā finansējuma piesaiste, kā arī citas vērtīgas balvas no atbalstītājiem – “Startin.lv”, Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības, “Magnetic Latvia”, “Latitude59”, “InnoEnergy” un RTU Dizaina fabrikas.

Līdztekus uzvarētājiem, hakatonā tika prezentētas arī tādas idejas kā iespēja noteikt materiāla kvalitāti ar skaņas palīdzību, paukošanās tērps, kurā iebūvēti skārienjūtīgi sensori rezultātu noteikšanai, risinājums ādas vēža agrīnam skrīningam, plazmas displeja ideja un hologrammu vizualizācijas, automašīnu riepu atkritumu pārstrādes iekārtas un citas. Pavisam uz “Deep Science Hackathon” radošo darbnīcu tika pieteiktas 12 idejas, no kurām astoņas veiksmīgi nokļuva līdz pasākuma noslēgumam.

Šis hakatons bija atšķirīgs ar to, ka idejas bija balstītas materiālzinātnē, kā arī atradās dažādās stadijās – no sākotnējas idejas līdz reālam gatavam produktam.

“Pirmais “Deep Science Hackathon” uzskatāmi parādīja, ka mūsu zinātniekiem ir idejas, kuras ar biznesa atbalstu ir iespējams īstenot par sekmīgiem produktiem ne tikai Latvijas, bet visas pasaules tirgum. Lai gan hakatona galvenais uzvarētājs bija tikai viens, esmu pārliecināts, ka iesākto darbu sekmīgi turpinās arī citas komandas. Vēsture rāda, ka Latvija vienmēr ir bijusi augsto tehnoloģiju centrs. Es ticu, ka mums ir visi priekšnoteikumi to atkal par tādu izveidot,“ pārliecināts Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks inovācijas jautājumos Andris Anspoks, kurš bija viens no žūrijas locekļiem.

Balvas saņēma arī citas komandas, t.sk. biļeti uz “Latitude59” Tallinnā un LIAA 25 tūkst. EUR vaučeri kā specbalvu saņēma paukošanās sensoru tērpa ideja, speciālo balvu no RTU Dizaina rūpnīcas saņēma ādas vēža skrīninga risinājums, biļeti uz 3D drukāšanas hakatonu saņēma ideja par materiālu īpašību mērīšanu ar skaņu, LU CFI specbalvu idejas attīstīšanai saņēma 3D projekcijas ideja.

Hakatons bija kā pirmā aktivitāte institūta jaunās platformas “Materize” ietvaros. Tās mērķis ir sekmēt zinātnes pakalpojumu eksportu un sadarbību ar industriju augsto tehnoloģiju jomā. Plānots, ka “Materize” tieši palielinās institūta zinātnes pakalpojumu eksportu, kā arī piesaistīs investīcijas jaunu inovatīvu uzņēmumu izveidošanai Latvijā, kas var būt par pamatu Latvijas “Teslu” un “Intel” attīstībai. Jau pašlaik institūtam ir sekmīga pieredze sadarbībā ar tādiem veiksmīgiem Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem kā “GroGlass”, “Sidrabe”, “MassPortal”, “Baltic3D”, “LightGuideOptics International”, “EuroLCDS”, “CeramOptec”, “RD Alfa MD” un citi, kuri pārstāv tādas jomas kā attēlu neatspoguļojoši stikli, zinātniskās un vakuumpārklājumu iekārtas, 3D druka, stikla šķiedra, šķidro kristālu un 3D ekrāni, mikroelektronika.

“Materize” ieviešana ir viens no būtiskiem soļiem, realizējot Eiropas Komisijas atbalstīto “Apvārsnis 2020” projektu “CAMART²”, kurš kopsummā ir institūtam piesaistījis 30 miljonu eiro investīcijas, ar mērķi attīstīt institūta sadarbību ar industriju, zinātnes eksportu un tam nepieciešamo infrastruktūru. Jaunā sadarbības platforma nodrošinās skaidru institūta kompetenču pozicionēšanu starptautiskajā biznesa vidē, komunicējot industrijas valodā un pievienojot tiešu vērtību uzņēmumiem.

Vairāk par pasākumu var skatīties šeit.

LA.lv