Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Foto – Edijs Pālens/LETA

Pirmajā OIK darba grupas sēdē – kā kolhozā 6

“Pirmā sēde notika konstruktīvā gaisotnē. Vienojāmies, ka strādāsim ar faktiem, nevis politiskiem paziņojumiem – līdz šim vairāk bijusi politiska pozicionēšanās. Kopumā vienojāmies vismaz par desmit darba sekcijām, kurās darba grupa sanāks kopā, bet starplaikos ministrija sagatavos visus materiālus. Pirmo sanāksmi vērtēju ļoti pozitīvi un redzu, ka varēsim panākt rezultātu,” pēc pagājušajā nedēļā notikušās, pirmās, ilgi gaidītās un daudz aprunātās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) darba grupas sēdes “LA” sacīja ekonomikas ministrs un darba grupas vadītājs Arvils Ašeradens.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Kopumā pirmajā sēdē grupa vienojusies par nolikumu un darba grafiku, taču lielāko sēdes daļu aizņēma īpaša Enerģijas publiskā tirgotāja sagatavota prezentācija, pārskats par OIK vēsturi, tipoloģiju, noteikumiem, cenu formulām, atbalsta ilgumu utt. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe sarunā ar “LA” norādīja, ka pirmajā sēdē mazliet gājis kā kolhozā, taču pārskats bijis labs, jo galdā likta pati svaigākā informācija par OIK, kas daudziem darba grupas dalībniekiem nav bijusi zināma.

“Cilvēku pulks liels. Teiktu, ka no 26 cilvēkiem enerģētiku saprot kādi 3–4 cilvēki. Runāja par dzirdēto, lasīto, centās izpausties ar savām domām. Izpaušanās gan pirmajā reizē nebija pārāk liela, jo lielāko daļu sēdes aizņēma šī prezentācija,” sacīja J. Irbe. Ministrs skaidroja, ka tik liela darba grupa veidota ar vienu mērķi – lai neveidotos situācija, kad ir kāda nozare, kura ir jebkādā veidā iesaistīta OIK sistēmā, bet nav pieaicināta sarunās un beigās aizrāda, ka darba grupā nolemtais nav izdarāms. “Kāpēc, piemēram, Latvijas Komerc-banku asociācija? Zināms, ka koģenerāciju u. c. staciju būvniecība bieži saistīta ar nopietniem banku aizņēmumiem. Ja neņemsim vērā šo nozari, tad mūsu nolemtais beigās var apdraudēt visu kreditēšanas nozari,” sacīja A. Ašeradens.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmajā sēdē bijuši pārstāvēti faktiski visi aicinātie, kuriem arī bijusi iespēja izteikties. Neviens neesot aizmirsts, un arī laiks pieticis visiem, par ko ministrs bijis gandarīts. Līdz ar to viņš arī nedomā, ka darba grupas biedru skaits būtu pārāk liels. Viņaprāt, ļoti svarīgi, lai visi iesaistītie nāktu ar sev pieejamiem datiem un dalītos ar tiem. “Šis pirmais datu apkopojums izdevās ļoti labs. Kad sāksim makroekonomisko izvērtējumu, ceru, ka starp organizācijām notiks datu apmaiņa un visiem būs iespēja izteikties. Turklāt vienojāmies, ka varam veidot arī mazākas darba grupas, kurās vienojas, kā risināt vienu vai otru jautājumu, ko tālāk prezentē visai lielajai darba grupai,” norādīja ministrs.

J. Irbe, aplūkojot biedru sarakstu, gan pauda nelielu satraukumu, jo elektrības ražotāju pusi pārstāvot tikai viņš, kā arī “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Juris Žīgurs. “Ja gribēs nobalsot par pilnīgu atbalsta likvidēšanu zaļajai enerģijai, iegūt vairākumu nebūs nekādu problēmu,” smējās LAEF vadītājs. Viņš atklāja, ka bijis pārsteigts, cik daudzi darba grupas pārstāvji pirmajā sēdē ieradušies ar domu atbalstu zaļajai enerģijai patiešām nogriezt pavisam. “Šķiet, ka daudzi nav sapratuši un iepazinušies ar EM jau iepriekš norādīto, ka atbalstu zaļajai enerģijai neplāno pārtraukt. Plāno nākt klajā ar jaunu risinājumu, kā OIK nocelt no iedzīvotāju un uzņēmumu pleciem. Jāsaprot, ka pilnīga atbalsta likvidēšana nav variants gan Eiropas Komisijas prasību dēļ pret zaļo enerģiju, gan ārprātīgo tiesvedību dēļ, kas sekotu šādam lēmumam. Jūtu, ka daudzus sagaida īsts “aplauziens” mirklī, kad sāksies tiesiskais izvērtējums, ja izskatīs šādu scenāriju,” sacīja J. Irbe.

Nākamā OIK darba grupas sēde plānota 10. maijā, kad paredzēts vētīt OIK ietekmi uz tautsaimniecību. “Skatīsimies, kāda līdz šim bijusi sistēmas ietekme uz ekonomiku un dažādām nozarēm – ne tikai uz zaļo ražošanu, bet uz tautsaimniecību kopumā,” sacīja A. Ašeradens. Tālāk jūnijā sekos pirmie ieteikumi un scenāriji, kāds varētu izskatīties nākamais atbalsts zaļās enerģijas ražotājiem, bet jūlijā tas viss jāapkopo un jāiesniedz ziņojums ministrijai, kura tālāk līdz 1. septembrim darba grupā nolemto pāradresēs valdībai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.