Kultūra
Kultūrpolitika

Jānis Vimba: Pirmām kārtām saglabājama Nacionālā teātra tradīcija 16

Foto: LETA

Atklātā konkursā uz Latvijas Nacionālā teātra (NT) valdes locekļa amatu 9 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija kā piemērotāko izraudzījusies aktieri un režisoru Jāni Vimbu. Jaunais NT valdes loceklis amata pienākumus uzsāks pildīt šā gada 27. jūnijā.

“Komisija atzinīgi novērtēja Jāņa Vimbas iegūto izglītību ekonomikā, to, ka šī izglītība likta lietā arī vairākās darba vietās gan valsts, gan privātajā sektorā, un, protams, arī aktiera un režisora arodos iegūtās zināšanas un prasmes Nacionālajā teātrī. Vadot teātri, lieti noderēs gan zināšanas ekonomikā, gan lieliska izpratne par teātra ikdienas darbu,” uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka J.Vimba konkursā spējis piedāvāt arī spēcīgāko vīziju par Nacionālā teātra turpmākās piecgades darbību un attīstību.

Līdz ar jaunajiem amata pienākumiem, Vimba nesaskata iespēju kā režisoram strādāt pie kāda iestudējuma, kā izņēmumu pieminot simtgades koncertu 18.novembrī, kura veidošanas pienākumus uzņēmies jau pirms gada.

Vēl nesen Nacionālā teātra aktrise un režisore, tagad Valmieras teātra mākslinieciskā vadītāja Indra Roga savam bijušajam kolēģim un arī studentam Jānim Vimbam novēl spēku, prātu, izturību un maigu krampi, pārvarot visu, kas var nākt priekšā. “Domāju, abi ar Ojāru Rubeni viņi būs labā sadarbībā,” režisore piebilda.

Kā jau ilggadējais Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis tika teicis, stājoties pēc paša vēlmes radītā izpilddirektora amatā, viņš vēlas pabeigt iesāktos darbus un pakāpeniski ievadīt darbā jauno direktoru. Ar iepriekšējo valdes locekli Daci Vilsoni Ojārs Rubenis vienojies par beztermiņa līgumu izpilddirektora amatā, ja jaunajam valdes loceklim jeb direktoram nav iebildumu. “Un man nekādu iebildumu nav,” vakar man sacīja Jānis Vimba, piebilstot, ka Ojārs Rubenis izpilddirektora amatā līdz valsts simtgadei paliks pavisam noteikti.

Jautāts, vai viņu nebaida “tēva un dēla” attiecību veidošanās, Jānis Vimba atbildēja ar striktu “nē”, drīzāk tas iedvesmojot , jo šī viņam nebūšot pirmā darba vieta vadītāja amatā, kad padotībā strādājuši par viņu gados vecāki cilvēki.

Domu piedalīties konkursā iesējuši vairāki privāti, ar teātri nesaistīti cilvēki, sakot – “tu, Jāni, taču varētu mēģināt”. Arī pašam esot sajūta, ka teātrim varot dot vairāk nekā esot aktierim un režisoram. Un sākumā dokumentu iesniegšana konkursam bijis veids, kā paust savu attieksmi Kultūras ministrijai, ka Nacionālajā teātrī strādā cilvēki, kuriem rūp teātra liktenis.

Jānis Vimba pats bijis pārsteigts, ka izturējis pirmo kārtu un uzaicināts uz otro, un vēl vairāk bijis pārsteigts par rezultātu un droši vien kāds laiks paiešot, lai līdz galam saprastu, kur īsti tagad nokļuvis.

Saistītie raksti

Jautāts par teātra nākotnes vīziju, Jānis Vimba sacīja, ka pirmām kārtām saglabājama Nacionālā teātra tradīcija – primāri latviešu darbi latviešu valodā, bet neizbēgami būšot jāmeklē jauni teātra veidi un valoda sarunai ar skatītāju, un, protams, arī jauni skatītāji, lai teātris varētu turpināties arī nākamajās paaudzēs.

Jautāts par viņaprāt veiksmīgākajām izrādēm nule aizejošajā sezonā Nacionālajā teātrī, Jānis Vimba sacīja: “Ir ļoti daudzi veiksmīgi iestudējumi dažādos spēles laukumos, tās ir piecas, sešas, pat septiņas izrādes, kuras ir ļoti augstā kvalitātē, “Arī vaļiem ir bail”,”Klūgu mūks”, arī mana diplomdarba izrāde” Art”, uzskatu, bija veiksmīga.”

Teātra zinātniece Silvija Radzobe savās emocijās sakarā ar Jāņa Vimbas kļūšanu par Nacionālā teātra direktoru bija ļoti kodolīga: “Ir pārsteigums, ir.”

To uzzinot, Jānis Vimba sacīja – cerams, ka tas pārsteigums būs priecīgs, pierādīšu. Un divi vaļi, uz kuriem viņš balstīšoties, būšot prāts un sirds.

LA.lv