Foto – LETA

Pirmās eiro ugunskristības 
 0

Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputāti vakar aktīvi iztaujāja Latvijas finanšu ministru Andri Vilku un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Šīs bija pirmās publiskās debates Eiropas institūcijās par Latvijas gatavību eirozonai ar atbildīgo Latvijas pārstāvju piedalīšanos.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis
Kokteilis
“Citreiz pirms koncerta nepieciešams atgādināt ētiku un pieklājības etiķeti” – Madara Raabe vīlusies par koncertā Siguldā pieredzēto
Notriektā tautumeita 10
Lasīt citas ziņas

Pusotru stundu ilgajās debatēs A. Vilkam un I. Rimšēvičam nācās atbildēt uz virkni jautājumu par to, vai Latvija būs spējīga noturēt eirozonai atbilstošus ekonomiskos rādītājus, īpaši inflāciju, kāda ir sociālā situācija un kas tiek plānots, lai mazinātu bezdarbu. Deputātus arī interesēja, kas notiek ar ievērojamo nerezidentu naudas plūsmu Latvijas bankās un cik gatavas ir finanšu institūcijas, lai pārņemtu jauno valūtu.

Vairākus deputātus īpaši interesēja Latvijas sabiedrības noskaņojums un ko atbildīgās iestādes gatavojas darīt, lai to uzlabotu. I. Rimšēvičs uzskata – fakts, ka trešā daļa Latvijas iedzīvotāju eiro atbalsta, tikpat daudz ir pret to, bet pārējie nav izlēmuši (un tāda situācija ir vēl pirms valdības un Latvijas Bankas informēšanas kampaņas), liecinot par samērā lielu sabiedrības atbalstu. “Līdz vasaras vidum domājam sasniegt to, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju atbalsta eiro,” sacīja I. Rimšēvičs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Deputāti vaicāja arī, kādēļ tieši tagad – laikā, kad eirozonā valda liela nestabilitāte, – Latvija tiecas pievienoties vienotās valūtas grupai. Mūsu valsts pārstāvji atbildēja – ja Latvija nogaidīs, tai var nākties gaidīt vēl daudzus gadus. Parlamentārieši neslēpa arī savu viedokli par to, vai Latvijai vajadzētu pievienoties eirozonai. Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas pārstāvis, grieķu deputāts Nikolaoss Hountis aicināja Latviju ieklausīties Grieķijas piemērā, sakot, ka tas ir ekonomisks paradokss.

“Nezinu, kādus pozitīvus vēstījumus esat saņēmuši, ka vēlaties pievienoties, kad eirozona ir krīzē. Iesaku vēlreiz ieklausīties manis paša pārstāvētās valsts pieredzē.” Bet konservatīvās Eiropas Tautas partijas deputāts no Vācijas Verners Langens pauda pretējo, norādot, ka grieķiem neklātos aizrādīt Latvijai, bet gan sekot tās piemēram.

Jau pēc debatēm finanšu ministrs A. Vilks atzina, ka pirms laika bažas radījuši ES institūciju uzskati par Latvijas ceļu uz eirozonu, bet tagad Eiropas Parlamenta noskaņojums esot vērtējams kā pozitīvs. “Latviju aizvien vairāk novērtē, un jautājumi vairs nerada tik lielas bažas un nav tik negaidīti kā pirms pusgada. Latvijas attīstība pēdējos gados ir kļuvusi tik izprotama, tāpat kā mūsu vēlme kļūt spēcīgākai valstij.” A. Vilks atzina, ka Eiropas Parlaments runā par lietām, par ko Latvija pati domā, proti, kā mazināt nevienlīdzību, kā uzlabot situāciju darba tirgū. “To mēs visu lieliski zinām, un tā nākamajā gadā būs valdības prioritāte,” sacīja A. Vilks.

Neoficiāli avoti, kas vēroja debates, secina, ka skaidri iezīmējas atbalsts Latvijas ceļam uz eirozonu no parlamenta lielākajām politiskajām grupām, kā arī no ziemeļvalstu deputātiem, Īrijas, Vācijas. Bet Francijas un dienvidvalstu politiķi aizrāda par Latvijas kritisko sabiedrisko domu un kopējām grūtībām, ar kādām patlaban sastopas eirozona kopumā. Tas, ka deputātiem jautājumu bija daudz un vairākus uzdeva pat atkārtoti, norāda, ka interese par Latvijas situāciju ir liela, taču Latvijas pārstāvjiem būtu jāspēj precīzāk un tiešāk skaidrot valsts pozīciju un pamatot, kā Latvija ir pārvarējusi krīzi.

Reklāma
Reklāma

Latvijas pārstāvjiem būtu jābūt gatavākiem ne tikai aizstāvēt valsts veiksmes stāstu, bet arī analizēt un debatēt par plašākām eirozonas problēmām, kādas būtu jārisina, jau esot pie eirozonas dalībvalstu galda.

Jau nākamnedēļ, 4. martā, Latvija oficiāli pieprasīs Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai veikt novērtējumu (konverģences ziņojumu) par Māstrihtas kritēriju izpildi jeb gatavību pievienoties eirozonai. Tā būs rekomendācija dalībvalstīm, kas arī pēc Eiropas Parlamenta balsojuma, visticamāk, vasarā pieņems gala lēmumu par Latvijas pievienošanos eirozonai 2014. gada 1. janvārī.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.