Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. augusts, 2015
Drukāt

Pirmdien pēdējo vārdu nogalinātās studentes Pupiņas lietā dos apsūdzētajam

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Tiesa pasludina spriedumu krimināllietā, kurā par savas draudzenes nogalināšanu strīda laikā apsūdzēts Jānis Gaigals.

Rīgas apgabaltiesā lietā par studentes Elīnas Pupiņas slepkavību pirmdien, 31. augustā, noslēdzoties tiesas debatēm, tiesības uz pēdējo vārdu tiks dotas slepkavībā apsūdzētajam – Jānim Gaigalam, aģentūra BNS trešdien uzzināja tiesā.

Nākamajā tiesas sēdē, kas paredzēta nākamnedēļ, tiks turpinātas tiesas debates ar cietušo juridiskās palīdzības sniedzēja – Andra Baumaņa – runu.

Tiesas debates uzsākt un pabeigt plāno arī apsūdzētā Gaigala aizstāve zvērināta advokāte Guna Kaminska.

Pēc tiesas debašu runu noslēgšanas katram no lietas dalībniekiem saskaņā ar Kriminālprocesa likumu būs tiesības uz repliku par debašu runu saturu. Un, vadoties pēc Kriminālprocesa likumā noteiktā, pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesa uzaicinās apsūdzēto teikt pēdējo vārdu, no kura viņš drīkst atteikties.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Rīgas apgabaltiesā trešdien mirušās studentes Elīnas Pupiņas slepkavības lietā vecāki tiesai lūdza pieņemt sagatavotos iesniegumus, kuros lūdza atļauju turpināt izteikties tiesas debatēs, kuras vecāki jau noslēdza 18. augusta tiesas sēdē; tiesa šos iesniegumus nepieņēma.

Noslepkavotās Pupiņas māte – Aija Pupiņa- tiesai nolasīja iesniegumu, kurā norāda, ka 18. augusta tiesas sēdē tiesa rupji pārkāpusi viņas procesuālās tiesības, liedzot viņai tiesības pilnvērtīgi izteikties tiesas debašu runā – runāt par lietisko pierādījumu – saplēstām rozā stringu apakšbiksēm. Pupiņas māte lūdza ļaut viņai trešdien izteikties par lietiskā pierādījuma nozīmi pilnā apmērā. “Es uzskatu, ka man jāizsakās par noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju un sodu, ” viņa pauda.

Tāpat līdzīga satura iesniegumu tiesai vēlējās iesniegt arī Pupiņas tēvs, norādot, ka vēlas izteikties par lietiskajiem pierādījumiem, piemēram, melnu cepuri ar izgrieztajiem caurumiem, uzskatot, ka tiesa viņam iepriekšējā tiesas sēdē nav ļāvusi par to runāt tiesas debašu laikā.

Tiesa šos iesniegumus nepieņēma, norādot, ka Kriminālprocesa likums neparedz, ka tiesas debašu laikā var iesniegt iesniegumus vai pieteikt lūgumus. “Ja jūs uzskatāt, ka apelācijas instances tiesa ierobežojusi jūsu tiesības, jums būs tiesības izsniegt kasācijas sūdzību, ” norādīja tiesa.

Tiesas debatēs tika uzklausīta Pupiņas māsa – Agnese Pupiņa.

Viņa savā debašu runā prasīja apsūdzēto sodīt ar mūža ieslodzījumu. Pupiņa pievienojās viņas vecāku iepriekš paustajam, ka apsūdzētā noziedzīgais nodarījums būtu kvalificējams pēc Krimināllikuma panta par izvarošanu, ja to izdarījusi personu grupa, kā arī pēc Krimināllikuma panta par slepkavību pastiprinošos apstākļos, ja tā izdarīta nolūkā slēpt citu noziedzīgu nodarījumu vai atvieglot tā izdarīšanu, kā arī pēc Krimināllikuma panta par slepkavību pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi personu grupā.

Tāpat Pupiņas māsa pievienojās viņas vecāku iepriekš teiktajam, ka lieta nosūtāma 1. instances tiesai (citai rajona tiesai).

Agnese Pupiņa uzturēja arī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā iepriekš pieteikto lūgumu viņai noteikt samērīgu gandarījumu naudas izteiksmē par viņai nodarīto morālo kaitējumu, nosakot kompensāciju 711,43 tūkstošu eiro apmērā.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 18. augusta tiesas debašu laika Rīgas apgabaltiesā otrdien tiesas sēdē studentes Elīnas Pupiņas slepkavības lietā jaunietes vecāki pieteica morālā un materiālā kaitējuma kompensāciju 2 134 307,72 eiro apmērā katrs.

Pupiņas māte iepriekšējā tiesas sēdē prasīja apsūdzēto Gaigalu sodīt ar 17 gadu brīvības atņemšanas sodu, piebilstot, ka tas būtu minimālais sods.

Uzsākot tiesas sēdes debates Rīgas apgabaltiesā, 18. augusta tiesas sēdē Mihails Pupiņš norādīja, ka lieta vēlreiz jānodod pirmās instances tiesā, lai noskaidrotu lietas patiesos apstākļos. Jaunietes tēvs Pupiņš uzskata, ka nevar runāt par sodu bez motīva, atzīmējot, ka pirmās instances tiesa Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, nezinot motīvu, mēģinājusi noteikt sodu. Viņa skatījumā nav atklāta objektīvā patiesība. Viņš norādīja, ka apsūdzētais Jānis Gaigals vairākas reizes mainījis savas liecības par to, vai slepkavības dienā bijis alkohola reibumā, Pupiņš uzskata, ka Gaigala patiesais motīvs nav bijis alkohola reibums. Pupiņa ieskatā Gaigalam bijis tīšs nodoms, noslepkavot viņa meitu, un noziegums bijis iepriekš plānots.

Pupiņš skaidroja, ka Gaigals pērnā gada 12. maijā liecinājis, ka piedāvājis Pupiņai pavadīt mājās romantisku vakaru, taču viņa iebildusi. “Tātad viņa bija pret,” uzsvēra Pupiņš , atzīmējot, ka Pupiņa atteikusi Gaigalam romantisku kontaktu.

“Lietiskie pierādījumi un citi fakti lietā objektīvi patiesi liecina par to, ka notika seksuāla vardarbība,” teica Pupiņas tēvs. Savukārt valsts apsūdzība uzskatīja, ka notikušajam nav seksuāls raksturs.

Tiesas debašu laikā Pupiņš arī demonstrēja vairākus fotoattēlus, piemēram, attēlu, kurā redzama Pupiņas apakšveļa ar asins traipiem, fotoattēlu ar melnu auduma masku – cepure ar diviem izgrieztiem caurumiem, melnu striķa strēmeli, kā arī mirušās Pupiņas sejas fotoattēlu. Pupiņš arī vērsa tiesas uzmanību, ka no Pupiņas līķa apakšējās daļas tikušas nomazgātas asinis. Savukārt asinis uz Pupiņas sejas atstātas neskartas.

Tāpat Pupiņas tēvs vērsa apelācijas instances tiesas uzmanību, ka lietā pievienots tiesu medicīnas speciālista viedoklis. Tajā norādīts, ka Pupiņas autopsijas atrade – asinsizplūdumi un brūces lūpu gļotādā, šķidras asinis lielos asinsvados, perēkļveida plaušu emfēma, galvas smadzeņu tūska – liek domāt par par nāvi, kas iestājusies mehāniskās asfiksijas elpošanas atveru nosprostošanās rezultātā. Savukārt citās lietā iepriekš veiktajās tiesu medicīnas ekspertīzēs speciālisti pie secinājuma, ka Pupiņas nāve iestājusies nosmakšanas rezultātā, nav nonākuši.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa pērnā gada 27. oktobrī Elīnas Pupiņas nonāvēšanā apsūdzētajam Gaigalam piesprieda 10 gadu un viena mēneša cietumsodu. Gaigals tika atzīts par vainīgu gan Pupiņas nonāvēšanā, gan arī zādzībā.

Tiesa piemēroja Gaigalam arī policijas kontroli uz vienu gadu, kā arī nolēma piedzīt no viņa materiālo atlīdzību par labu cietušajiem: Aijai Pupiņai 13 090 eiro, Mihailam Pupiņam – 14 601 eiro, bet Agnesei Pupiņai – 5000 eiro apmērā. Gaigalam būs arī jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.

Saskaņā ar krimināllietas materiāliem apsūdzētais 2012. gada 15. maijā atradies savā dzīvesvietā Rīgā, kur gaidījis draudzeni Pupiņu. Kad viņa ieradās dzīvoklī, starp viņiem izcēlās sadzīvisks strīds. Būdams alkohola reibumā, apsūdzētais vīrietis ar abām rokām satvēra sievietes kaklu un sāka viņu žņaugt, bet pēc tam sievietei vairākas reizes iesita pa galvu. Pēc nodarītajiem miesas bojājumiem sieviete nomira.

Lieta iepriekš vairākas reizes tika atlikta, lai izskatītu noslepkavotās jaunietes radinieku izteiktos lūgumus, vienā no tiem tika lūgts veikt līķa ekshumāciju. Tāpat noslepkavotās meitenes radinieki bija lūguši veikt papildu ekspertīzes dažādiem lietiskajiem pierādījumiem – drēbēm, datoram, mobilajam telefonam.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+