Mobilā versija
+5.8°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
2. oktobris, 2017
Drukāt

Kāpēc Mironovs nezināja par savu kaiti

pn_10

Žurnāls “Planētas Noslēpumi” jaunākajā numurā sniedz ieskatu krievu aktiera Andreja Mironova privātās dzīves aizkulisēs un spilgtās radošās darbības daudzpusībā, atgādinot, ka leģendārais mākslinieks negaidīti saļima viesizrādes laikā uz operas skatuves Rīgā un pēc tam Gaiļezera slimnīcā mira. Ar A. Mironova atveidotajām lomām izaugusi vesela paaudze, kurai viņš ir neatņemamais ģēnijs un iedvesmotājs: “Republikas īpašums”, “Veči laupītāji”, “Briljantu roka”, “Neticamie itāliešu piedzīvojumi Krievijā”, “Divpadsmit krēsli” un citas.

Andrejs Mironovs nāca pasaulē 1941. gada 7. marta pievakarē, taču viņa māte izlēma dēla dzimšanas apliecībā šo datumu “pārcelt” uz 8. martu, lai tā būtu “kā dāvana sievietēm” par godu Starptautiskajai sieviešu dienai. Ne velti vēlāk lielākajai daļai PSRS sieviešu aktieris šķita kā absolūti iekārojams pusdievs: elegants, ar augstu apkaklīti, zilām acīm, maigu skatienu un satriecoši atbruņojošu smaidu. Tiesa, viņas nezināja, ka Andrejs nevalkāja kreklus furunkulozes dēļ. Taču nesalīdzināmi bīstamāka par šo kaiti bija iedzimtā aneirisma, kas tad arī tieši izrādes laikā, atveidojot Figaro lomu viesizrādēs Rīgā, paņēma Andreja dzīvību. Jau 1978. gada rudenī Satīras teātra viesizrāžu laikā Taškentā Andrejam, kā vēlāk pauduši mediķi, noticis pirmais asinsizplūdums smadzenēs jeb insults, ko viņš pats kopumā pārcietis kā “teju nepaciešamas galvassāpes”. Ārsti toreiz kļūdījās, nosakot nepareizu diagnozi – meningīts. Pētnieki pauž, ka esot daudz faktu, kas norāda arī uz krietnu devu mistikas saistībā ar Andreja nāvi. Viņam tolaik bija 46 gadi.

Tāpat žurnāls “Planētas Noslēpumi” sniedz ieskatu Džonija Keša un Džūnas Kārteres mīlasstāstā, mēģina izprast Himalajos mītošo hunzu ilgmūžības noslēpumu, atgādina žestu nozīmi dažādās valstīs, analizē sensitīvo ļaužu un noslēpumaino hīleru spējas, ielūkojas slepenajos arhīvos par Staļina personīgajiem niķiem un stiķiem utt. Vairāk lasiet žurnāla oktobra numurā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+