Mobilā versija
+0.3°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
7. augusts, 2017
Drukāt

Mednieka palīgs – apmācīts suns (5)

medibusuni

Latvijā mednieku vidē par medību suņu apmācību valda dažādi stereotipi, dzirdēti pat tādi domugraudi, ka apmācība degradējot suņa medību instinktus. Tā nepavisam nav, jo pareizi apmācīts medību suns ne tikai medīs ar izpratni savam saimniekam, bet arī būs kontrolējams un vadāms. Apmācot medību suni, mednieks izveido sev tādu medību partneri, kurš praktiski lasa saimnieka domas. Apmācīts suns nemedī sev, bet gan saimniekam, tādēļ ir iespējams izvairīties no daudzām problēmām, kas neapmācīto suņu īpašniekiem rada tikai galvassāpes, piemēram, medījuma plosīšana, košana citiem medniekiem un suņiem, skriešana pakaļ medījumam kilometriem tālu.

Izdevumā “Medību suņi un to apmācība” apkopota unikāla informācija par medību suņu apmācību. Visas metodes ir dzīvē pārbaudītas, uz savas ādas testētas. Līdzautores Kate Šterna un Linda Dombrovska pašas ir izaudzinājušas savus medību suņus, mācoties no savām un citu kļūdām. Izdevumā ir iekļauta informācija, kas vākta piecu gadu garumā, veidojot žurnālu “Medības”. Lasītājiem tiek piedāvāti praktiski novērojumi, ieteikumi, suņu apmācības metodes dažādiem medību veidiem. Piemēram, nekas tā neaizrauj putnusuni (spanielus un labradorus ieskaitot) kā īsts medījums, tāpēc ļoti labi trenēt kucēnu vietās, kur ir medījamie putni. Sākot ar augusta otro sestdienu, kad ir atklāta pīļu medību sezona, treniņi ar šāvienu ezeros un citās vietās, kur medības ir atļautas, ir ideāla iespēja novērst trūkumus suņa uzvedībā un ierādīt medību prakses pamatus. Šis azarts var palīdzēt saimniekam tikt galā ar šāviena skaņas radīto stresu. Tāpat ikvienam medniekam jāzina būtiskākās lietas par četrkājainā palīga veselību, jo cīņā ar savvaļas dzīvnieku sunim draud dažādas briesmas, tāpat arī slimības, kas mazo kareivi var apturēt uz visiem laikiem. Tādēļ saimnieka uzdevums ir rūpēties par suņa labsajūtu un, ja tiek konstatēts kaut kas neparasts, tad nekavējoties vest pie veterinārārsta.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Laikas ir labākie medību suņi

  2. Skriešanu kilometriem tālu sauc par neatlaidību un uzcītību, kas sunim ir nepieciešama, lai izdzītu normālu mastu – 2, 3 kvartālu lielumā. Bet iedresējot dzelžainu paklausību, suns sāk raustīties no saimnieka un nedzen tālāk par puskilometru, bet atgriežas pārbaudīt vai saimnieks nav dusmīgs, tad iet dzīt vēl, bet tas vairs nav darbs. Un to es esu pārbaudījis uz vairākiem sevis izaudzētajiem suņiem, kad cienījamās dāmas par medībām vēl tikai sapņoja.

    • Piedodiet, bet suns “raustās” no saimnieka, ja viņu apmacot, sit un psoholoģiski nospiež. Bet katram jau ir savas metodes. Modernas nedaudz atšķirās no padomju “skolas”.

      • Kate! Kur es esmu minējis, ka suni sit un PSOHOLOĢISKI nospiež, nevajag filozofēt. Vienkārši suns no pārāk lielas paklausības dresūras nav pieradis atstāt saimnieku vienu, viņš nemāk būt patstāvīgs, jo “mamma” vai “tētis” taču ir vienmēr bijis blakus un neļauj man ilgi pazust, jo ļoti uztraucas par mani.

        • Es absolūti nepiekrītu un nekad nepiekritīšu!
          Lai gan joprojām domāju, ka mēs runājam par dažādām lietām. Dzelžaina “dresūra” ir tikai vācu aitu suņiem un citiem dienesta suņiem, kā arī tiem, kuri piedalās sacensībās. Tas nav domāt medību suņiem.
          Bet var palikt pie sava viedokļa. Ne jau es kādu taisos pārliecināt. 😀

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +0.3
Alūksne -1.2
Daugavpils -1
Saldus +0.5
Liepāja +1.2
Jelgava 0.0
Ventspils +2.8
Limbaži -1
Madona -3.8
Rēzekne -2.4
Draugiem Facebook Twitter Google+