Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. jūlijs, 2015
Drukāt

Pirmdzimtā dusmas, kad mājās parādās jaundzimušais

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ilustratīvs foto

Mazas māsiņas vai brālīša parādīšanās vecākajam bērnam nozīmē lielas pārmaiņas, tāpēc, ka viņš ir pirmdzimtais. Droši vien pirmoreiz savā dzīvē viņam jātiek galā ar to, ka sabrūk nemainīgo attiecību trīsstūris – bērns, mamma, tētis. Ar “iebrucēju” viņam jādala ne tikai laiks, bet arī vecāku atbalsts.

Bērniem ir liela tieksme pēc citiem bērniem, taču vienlaikus, parādoties jaunatnācējam, savās četrās sienās viņi kļūst ļoti nedroši. Kur ir viņa vieta, kāpēc telpa acīmredzami ir kļuvusi šaurāka? Greizsirdība ir pavisam normāla reakcija, norādīts padomu rakstu sērijā vecākiem, kas pieejama Labklājības ministrijas mājas lapā.

“Tu esi liels, Tev jāsaprot. Mazais brālis tagad ir izsalcis. Viņam tieši tagad jāiedod pudelīte. Tu taču vari mazliet pagaidīt, vai ne? Paskaties, cik viņš ir mīļš,” Stefans to tik vien dzird, kopš ir parādījies mazais brālis. Viņš ir pārliecināts, ka tētim un mammai brālītis ir daudz mīļāks par viņu. Viņš var darīt, ko vien grib, vecāki vairs nerūpējas par viņu. Brālim pietiek tikai izdvest kādu skaņu, un mamma ir tūlīt pie viņa. Tas Stefanu padara ļoti niknu. Kaut arī, protams, viņš ir mīļš, šis mazais brālis. Taču patiesībā viņš nekam neder. Par rotaļāšanos nevar būt ne runas. Un tētis tikai kliedz: “Uzmanies, nenodari viņam pāri!” Šis ir visai tipisks scenārijs mājās, kurās “lielais” bērns sagaida jaunāko māsu vai brāli.

Vecāki ar īpaši saprotošu attieksmi pret savu “lielo” bērnu var mēģināt novērst to, ka greizsirdība kļūst pārāk liela, taču to pilnībā novērst nav iespējams.

Dažreiz bērnu bailes kļūst pārsteidzoši spēcīgas: ir bērni, kuri domā – tagad vecākiem ir jauns bērns, jo viņi ir bijuši slikti, un mamma un tētis grib no viņiem atbrīvoties un vairs nemīl.

Patiesībā vecāku vienīgā rīcība uz šādām bērna bailēm ir: aizvien parādīt viņam, cik ļoti tu viņu mīli un ka saproti viņa grūtības. Pasaki bērnam, kas viņā īpaši patīk: skaistās acis, jautrie joki, gudrie jautājumi… Un pierādi savam “lielajam” bērnam, ka brālītis vai māsiņa viņam neko neatņems.

Mierini sevi ar domu, ka būtībā vairākumam bērnu, neņemot vērā greizsirdību, patīk, ka ir brālītis vai māsiņa. Bērni, kuri paši jūtas mīlēti un tāpēc neapgrūtināti soļo pa dzīvi, lielākoties ir gatavi mīlēt arī savu brāli vai māsu. Visbiežāk brāļi un māsas sāk viens par otru ātri interesēties.

Šķiet, ka bērniem pat ir sava sazināšanās sistēma – jau pirmajās nedēļās zīdaiņi reaģē uz bērniem pavisam citādi nekā uz pieaugušajiem. Mazs bērns spēj un grib tik daudz mācīties no pieaugušā… Kad jaunākais bērns ir aptuveni trīs gadus vecs, brāļu un māsu attiecības lielākoties nostiprinās. Tas, protams, nenozīmē, ka tad vairs nav problēmu, domas ir tikai par strīdiem un rotaļlietām. Un zināmā mērā greizsirdības izpausmes starp brāļiem un māsām var saglabāties visu dzīvi. Taču tas arī padara attiecības starp brāļiem un māsām tik īpašas: līdztekus ar vecāku un bērnu attiecībām tās ir attiecības, kas bērnam būs visu dzīvi.

Padomi vecākiem

  • Sagatavojiet bērnu tam, ka viņam būs brālītis vai māsiņa, taču neradiet nepareizas cerības! Ja paziņosiet par jautru rotaļu biedru, bērns būs vīlies par pastāvīgi raudošo zīdainīti;
  • Nelieciet bērnam apspiest greizsirdību vai niknumu! Palīdziet viņam izrādīt savas jūtas! Piemēram, kopā rotaļājieties ar lelli, kurai nupat ir piedzimis mazulis;
  • Ļaujiet vecākajam bērnam piedalīties zīdaiņa aprūpē! Parādiet viņam, ka viņš var palīdzēt mazulim vai kaut ko atnest. Taču nepārpūlējiet vecāko bērnu;
  • Nespiediet viņu atdot mazulim rotaļlietu vai rotaļāties ar viņu! Sakiet viņam, ka viņam pašam jāizlemj, ko viņš vēlas dot, un ka viss ir kārtībā, ja viņš kaut ko arī negrib atdot;
  • Parādiet viņam, ka tā ir priekšrocība būt lielam. Paskaidrojiet: “Mazulītim jāgaida, kamēr es viņam kaut ko iedošu. Tu jau vari visu sev paņemt pats”;
  • Dažreiz dariet kaut ko īpašu tikai kopā ar vecāko bērnu, ko mazākais vēl nevar, piemēram, aizejiet uz zooloģisko dārzu;
  • Ieplānojiet vecākajam bērnam noteiktu laiku, kas tiks veltīts tikai viņam, piemēram, samīļošanu pirms iemigšanas, pasakas lasīšanu vai rotaļāšanos;
  • Tēvam vai citām uzticības personām jau līdz brālīša vai māsiņas piedzimšanai jāvelta vairāk laika pirmdzimtajam vai pārējiem bērniem un sākumā pēc iespējas jāpievēršas tikai viņiem;
  • Lūdziet ciemiņus uzreiz nepievērst uzmanību tikai zīdainim, bet gan veltīt daudz uzmanības arī vecākajam bērnam;
  • Kad bērni kļūst vecāki un sākas “rīvēšanās” un strīdi par rotaļlietām, pēc iespējas neiejaucieties! Izvairieties no pastāvīgā šķīrējtiesneša lomas, kā arī neizšķiriet strīdu tikai par labu vienam bērnam. Ja, piemēram, jaunākais ir apgāzis ar tādām pūlēm celto torni, palīdziet vecākajam to atkal uzcelt.

Vai zināji, ka…?

Greizsirdība uz brālīti vai māsiņu izpaužas dažādi? Puse bērnu reaģē ar tādām uzvedības izmaiņām kā spītība, pieķeršanās, attīstības aizkavēšanās. Dažreiz to ir grūti atpazīt, ja runa nav par jauno mazuli, bet gan “lielais” sāk biedējoši slikti uzvesties, vairāk neēd vai kļūst agresīvs pret citiem bērniem. Tad ar visiem līdzekļiem viņš cīnās par uzmanību un grib pierādījumus, ka viņu vēl mīl.

Daži bērni sāk uzvesties kā laikā, kad bija vēl pavisam maziņi: runā bēbīšu valodā, grib dzert tikai no pudelītes, atkal piečurā bikses – neapzināti cerot, ka šādi saņems mātes uzmanību.

Vismazāk konfliktu ir ar bērniem, kuri ir vecāki par trim gadiem: viņi ir patstāvīgāki, kontaktējas ar citiem bērniem un viņiem jau ir priekšstats par laiku, tātad viņi var mazliet pagaidīt.

Atceries, ka nav tāda jēdziena kā “tipisks vienīgais bērns”? Tas, kā bērni orientējas sabiedrībā, pirmkārt, ir atkarīgs no vecāku audzināšanas, nevis no fakta, ka bērnam ir brālis vai māsa.

Pamēģini…

Ja uzdāvināsiet kādu dāvaniņu par godu brālīša vai māsiņas piedzimšanai, pirmā reakcija būs prieks. Vai, mainot autiņbiksītes vai zīdot, vecākais bērns vienmēr kļūst apgrūtinošs? Iekārtojiet viņam vietu sev tieši blakus, kur viņš var sēdēt un gaidīt kādu īpašu rotaļlietu! Strīdus par rotaļlietām – ja bērni ir ļoti sanervozējušies – pārvērtiet par konfliktu risināšanas mācību stundu: “Jūs abi gribat sarkano automobili. Tas ir sarežģīts jautājums: divi bērni un viens sarkans auto! Kā tu to varētu atrisināt?” Aptuveni no četru gadu vecuma ar vecāku palīdzību bērni spēj atrast risinājumu, jaunākiem bērniem ir nepieciešami konkrēti priekšlikumi.

calis

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+