Latvijā
Politika

Prezidenta vēlēšanas. Pirmie kandidāti jāslīcina? 4

Foto – LETA

Kopš vakardienas Saeimas preses centrā dažādu mediju politikas reportieri jau liek likmes par nākamo prezidentu (pagaidām gan žurnālistu neformālajā totalizatorā dominē skeptiskā prognoze, ka pirmajās vēlēšanās netiks ievēlēts neviens kandidāts). Arī TV un interneta lietotāji savu attieksmi jau pauduši dažādos balsojumos un aptaujās. Šodien beidzot savu vārdu teiks Saeima, bet aizkulisēs jau tiekot apspriesti iespējamie nākamo vēlēšanu kandidāti, ja no šā četrinieka neviens neiegūs ievēlēšanai nepieciešamo 51 balsi.

Atšķirībā no agrāko gadu pieredzes, kad nereti prezidenta amatam tika izvirzīti tobrīd vēl plašākai sabiedrībai nepazīstami kandidāti un tas tika darīts pēdējā brīdī, šoreiz uz valsts galvas amatu kandidē pieredzējuši politiķi, kuri savas prioritātes un pozīcijas strīdīgos jautājumos jau paguvuši izklāstīt gan publiski uzstājoties, gan atsevišķās sarunās ar Saeimas frakcijām. Tomēr pašas Saeimas lēmuma priekšvakarā lūdzām visus kandidātus atbildēt vēl uz dažiem neskaidriem jautājumiem par valsts galvas pilnvarām, latviešu valodas pozīcijām un lauku problēmām.

1) Vai nepieciešams pārskatīt kādas Valsts prezidenta pilnvaras, lai viņš varētu pilnvērtīgāk veikt savus pienākumus?

2) Vai atbalstāt iniciatīvu, lai 2018. gadā no valsts budžeta finansētās mazākumtautību skolās tiktu palielināts latviešu valodas īpatsvars?

3) Ko jūs kā prezidents plānojat darīt Latvijas reģionu attīstībai?

Mārtiņš Bondars:

1) Pašreizējās pilnvaras ir pilnīgi pietiekamas, un nav nepieciešams tās papildināt. Runa ir par to izmantošanu, kas iepriekšējo prezidentu laikā ir bijis ļoti dažādi. Izšķiroša ir personības nozīme. Prezidentam ir pietiekami daudz instrumentu, lai ne tikai nāktu klajā ar savām iniciatīvām, bet arī lai panāktu iecerēto un valstij labvēlīgāko iznākumu. Viņš var norādīt virzienu un uzlikt akcentus, bet jāsaprot, ka tas ir komandas darbs un tādēļ jāspēj atrast vienota valoda ar premjeru, ministriem un deputātiem. Man ir trīs pamatvirzieni, kuros strādāšu savas prezidentūras laikā – nacionālā drošība, ekonomiskā attīstība un reģionālā politika, kas iet roku rokā ar demogrāfiju.

2) Tas jau ir sen nokavēts process. Uz šīs reformas pamata gadiem ilgi kāds politisks spēks vēlas taisīt savu politisko reklāmu, bet Latvijas pamatinteresēs ir, lai katrs bērns, kurš pabeidzis valsts finansētu skolu, mācētu latviešu valodu. Kā to sasniegt – tas ir katras skolas uzdevums. Kā kontrolēt mācību procesu – tas ir Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums. Taču prezidentam ir liela loma sabiedrības saliedētības veicināšanā. Pirmkārt, piedaloties un iniciējot dažādus pasākumus, otrkārt – esot daļai no dialoga starp dažādām sabiedrības grupām. Turklāt prezidentam jāsaprot, ka sabiedrību šķeļ ne tikai nacionālās un vēstures uzskatu atšķirības, bet arī atšķirīgas iespējas izglītoties un izmantot savas spējas.

3) Agrāk valsts prezidentiem bija tā sauktās rezidences dienas, kad viņi pieņēma apmeklētājus un strādāja savā Jūrmalas rezidencē. Kad es būšu prezidents, tad šādas “rezidences dienas” notiks katru reizi citā novadā. Ikvienam būs iespēja tikties ar valsts galvu un izklāstīt savas problēmas. Tāpat notiks nemitīgs darbs, lai uzmundrinātu valdību reģionālās politikas izveidei. Tā ir vienīgā iespēja saglabāt kultūrvēsturiskos centrus. Par cilvēku aizplūšanas jautājumu – jau tagad kā deputāts braukāju pa dažādām Latvijas vietām, tiekos ar vidusskolēniem. Stāstu viņiem, ka ir lieliski iegūt izglītību ārvalstīs, bet vienlaikus cenšos viņiem parādīt, ka tur iegūtās prasmes un zināšanas var lietderīgi izmantot, arī dzīvojot Latvijā.


Egils Levits:

Lorem ipsum
FOTO: Leta

1) Latvijas parlamentārajā demokrātijā Valsts prezidenta pilnvaras ir principā pietiekošas.Viņš var ietekmēt politiku galvenokārt ar savu domu, savu redzējumu, ja viņam tāds ir.Viņa galvenais uzdevums ir saredzēt problēmas un rosināt to saprātīgus risinājumus.

2) Etniskā segregācija pēc tautības vai valodas principa ir novecojusi nostāja.Līdzīgi kā citur Eiropā, ir jāveicina nācijas saliedētība. Tai jāsākas jau skolā. Tas nozīmē, ka visiem Latvijas skolniekiem pamatprogrammai vajadzētu būt vienotai, valsts valodā, neatkarīgi no skolnieku tautības un mājas valodas, bet mazākumtautību skolās ir jāpasniedz arī attiecīgās tautības nacionālā valoda, kultūra, vēsture.

3) Latvija nedrīkst tikt reducēta tikai uz Rīgu, kurai apkārt ir liels parks. Latvija aptver visus reģionus, visas tradicionālās latviešu zemes – Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali. Katrai no tām ir savas kultūrvēsturiskas tradīcijas, kas veido daļu no Latvijas valsts un latviešu nācijas identitātes. Lai attīstītu reģionus, valdības rīcībā ir virkne instrumentu – finanšu izlīdzinājums, mērķdotācijas un citi.Būtisks ir arī valsts iestāžu un augstskolu izvietojums reģionos. Reģionālā politika ir valdības kompetencē, bet Valsts prezidenta uzdevums ir raudzīties, lai valdība īstenotu aktīvu reģionu attīstības politiku.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Raimonds Vējonis:

1) Valsts prezidenta pilnvaras parlamentārā demokrātijā nav tik plašas kā prezidentālā, bet pietiekamas, lai ietekmētu politisko procesu virzību. Uzskatu, ka Valsts prezidenta lomas reducēšana tikai līdz reprezentatīvi rituālām ir kļūdaina, jo sašaurina viņa lomu un nozīmi valsts iekšpolitikā. Tādējādi mēs varam iegūtValsts prezidentu, kura publiskā seja pilnībā neatbilst Latvijas reālajai dzīvei un politiskajiem procesiem. Es uzskatu, ka Valsts prezidentam būtu jāvar ietekmēt Ministru kabineta sastāvs – viņam jābūt tiesībām noraidīt vāju ministru, jo mums ir nepieciešama rīkoties spējīga valdība.

2) Jā, un tam jānotiek kvalitatīvi. Latviešu valodas īpatsvara palielināšanas mērķis ir sniegt bērniem, jauniešiem arvien labāku valodas izpratni un zināšanas, tas nedrīkst būt pamats izglītības kvalitātes pazemināšanai, tādēļ izšķirošiir atbilstoši kvalificēti un sagatavoti skolotāji.Valodu zināšanas mūsdienu pasaulē ir milzīga priekšrocība, un mūsu valstī sasniegtaisbilingvālā izglītībā ir jānovērtē kā ieguldījums gan sabiedrības integrācijā, gan mūsu bērnu nākotnē.

3) Valsts prezidenta pienākums ir pārstāvēt sabiedrības intereses politikas veidošanas un rīcībpolitikas izstrādes procesos. Ja es būšu Valsts prezidents, noteikti paudīšu viedokli parvienmērīgu reģionālu attīstību.Reģionu pirmā un galvenā problēma ir darbavietas ar adekvātu atalgojumu, mans viedoklis ir, ka priekšnoteikums uzņēmējdarbības attīstībai ir stabila, prognozējama, saprotama un samaksājama nodokļu sistēma. Vispirms jau nodokļu sistēmai jābūt stabilai vismaz piecu, septiņu gadu perspektīvā un jebkādām izmaiņām jānotiek tikai tad, kad tās ir sagatavotas, izvērtētas un par tām zina tie, uz ko tās attieksies. Būtu jāpārskata darba spēka nodokļi, nodokļu pakete, kas ietekmētu ienākumu nevienlīdzības samazināšanu, reinvestētās peļņas nodokļa likme, it īpaši, ja gribam panākt izrāvienu inovācijās un augstajās tehnoloģijās.

Reģionu attīstībai svarīgas investīcijas, un tāpēc pašvaldībām jādod plašākas iespējas ieguldīt industriālās infrastruktūras sakārtošanā. Tas ir viensno galvenajiem instrumentiem, kas ļautu interesēt un piesaistīt uzņēmējus. Valsts līmenī svarīgi sakārtot ceļus un nodrošināt savienojumus ar attīstības centriem – Latvijas attālumi, ja ir sakārtoti ceļi un transporta infrastruktūra, ļauj cilvēkiem būtu mobiliem. Tas nozīmē gan iespēju atrast darbu un tajā strādāt, gan nodrošināt izglītības un medicīnas pieejamību.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Sergejs Dolgopolovs:

1) Nē.

2) Nē, jo jau šodien absolventu valodu zināšanas līmenis ir gandrīz vienāds latviešu un mazākumtautību skolās. Problēma ir valodas lietošanā, ko šis ierosinājums nekādi nerisina.

3) Viens nav kareivis. Kopā ar sabiedrību, kopā ar Saeimu un valdību jāveido tā dzīves vide, kas attur cilvēkus no laimes meklējumiem tālu no dzimtās zemes un aptur”lauku iztukšošanos”.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv