Foto – LETA

Prezidenta vēlēšanas. Pirmie kandidāti jāslīcina? 4

Kopš vakardienas Saeimas preses centrā dažādu mediju politikas reportieri jau liek likmes par nākamo prezidentu (pagaidām gan žurnālistu neformālajā totalizatorā dominē skeptiskā prognoze, ka pirmajās vēlēšanās netiks ievēlēts neviens kandidāts). Arī TV un interneta lietotāji savu attieksmi jau pauduši dažādos balsojumos un aptaujās. Šodien beidzot savu vārdu teiks Saeima, bet aizkulisēs jau tiekot apspriesti iespējamie nākamo vēlēšanu kandidāti, ja no šā četrinieka neviens neiegūs ievēlēšanai nepieciešamo 51 balsi.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Atšķirībā no agrāko gadu pieredzes, kad nereti prezidenta amatam tika izvirzīti tobrīd vēl plašākai sabiedrībai nepazīstami kandidāti un tas tika darīts pēdējā brīdī, šoreiz uz valsts galvas amatu kandidē pieredzējuši politiķi, kuri savas prioritātes un pozīcijas strīdīgos jautājumos jau paguvuši izklāstīt gan publiski uzstājoties, gan atsevišķās sarunās ar Saeimas frakcijām. Tomēr pašas Saeimas lēmuma priekšvakarā lūdzām visus kandidātus atbildēt vēl uz dažiem neskaidriem jautājumiem par valsts galvas pilnvarām, latviešu valodas pozīcijām un lauku problēmām.

1) Vai nepieciešams pārskatīt kādas Valsts prezidenta pilnvaras, lai viņš varētu pilnvērtīgāk veikt savus pienākumus?

CITI ŠOBRĪD LASA

2) Vai atbalstāt iniciatīvu, lai 2018. gadā no valsts budžeta finansētās mazākumtautību skolās tiktu palielināts latviešu valodas īpatsvars?

3) Ko jūs kā prezidents plānojat darīt Latvijas reģionu attīstībai?

Mārtiņš Bondars:

1) Pašreizējās pilnvaras ir pilnīgi pietiekamas, un nav nepieciešams tās papildināt. Runa ir par to izmantošanu, kas iepriekšējo prezidentu laikā ir bijis ļoti dažādi. Izšķiroša ir personības nozīme. Prezidentam ir pietiekami daudz instrumentu, lai ne tikai nāktu klajā ar savām iniciatīvām, bet arī lai panāktu iecerēto un valstij labvēlīgāko iznākumu. Viņš var norādīt virzienu un uzlikt akcentus, bet jāsaprot, ka tas ir komandas darbs un tādēļ jāspēj atrast vienota valoda ar premjeru, ministriem un deputātiem. Man ir trīs pamatvirzieni, kuros strādāšu savas prezidentūras laikā – nacionālā drošība, ekonomiskā attīstība un reģionālā politika, kas iet roku rokā ar demogrāfiju.

2) Tas jau ir sen nokavēts process. Uz šīs reformas pamata gadiem ilgi kāds politisks spēks vēlas taisīt savu politisko reklāmu, bet Latvijas pamatinteresēs ir, lai katrs bērns, kurš pabeidzis valsts finansētu skolu, mācētu latviešu valodu. Kā to sasniegt – tas ir katras skolas uzdevums. Kā kontrolēt mācību procesu – tas ir Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums. Taču prezidentam ir liela loma sabiedrības saliedētības veicināšanā. Pirmkārt, piedaloties un iniciējot dažādus pasākumus, otrkārt – esot daļai no dialoga starp dažādām sabiedrības grupām. Turklāt prezidentam jāsaprot, ka sabiedrību šķeļ ne tikai nacionālās un vēstures uzskatu atšķirības, bet arī atšķirīgas iespējas izglītoties un izmantot savas spējas.

Reklāma
Reklāma

3) Agrāk valsts prezidentiem bija tā sauktās rezidences dienas, kad viņi pieņēma apmeklētājus un strādāja savā Jūrmalas rezidencē. Kad es būšu prezidents, tad šādas “rezidences dienas” notiks katru reizi citā novadā. Ikvienam būs iespēja tikties ar valsts galvu un izklāstīt savas problēmas. Tāpat notiks nemitīgs darbs, lai uzmundrinātu valdību reģionālās politikas izveidei. Tā ir vienīgā iespēja saglabāt kultūrvēsturiskos centrus. Par cilvēku aizplūšanas jautājumu – jau tagad kā deputāts braukāju pa dažādām Latvijas vietām, tiekos ar vidusskolēniem. Stāstu viņiem, ka ir lieliski iegūt izglītību ārvalstīs, bet vienlaikus cenšos viņiem parādīt, ka tur iegūtās prasmes un zināšanas var lietderīgi izmantot, arī dzīvojot Latvijā.


LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.