Latvijā
Politika

Pirmie partiju komentāri par mediķu algu celšanu uz deficīta rēķina5

Saeimas deputāts Jānis Dombrava.

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) varētu atbalstīt ideju mediķu algu palielināšanai trūkstošo finansējumu nodrošināt, palielinot valsts budžeta deficītu, aģentūrai LETA pieļāva politiskā spēka Saeimas deputāts Jānis Dombrava.

VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks prognozēja, ka partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) priekšlikumu partija varētu atbalstīt, tomēr ir svarīgi vienlaikus risināt sistēmiskas problēmas veselības nozarē. Tāpat būtiski būtu saprast, vai finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) būs gatavi vienoties ar Eiropas Komisiju (EK) par budžeta deficīta maiņu.

Dombravas ieskatā Veselības ministrijai (VM) būtu jānāk ar skaidrojumu par to, kā tiek iztērēts valsts budžeta finansējums. “VM budžets ir vēsturiski lielākais – 1,2 miljardi eiro. Mēs pieņemam, ka ar šo summu vajadzētu būt pietiekami, lai nodrošinātu atalgojumu visiem medicīnas darbiniekiem. Kāpēc ir problēmas? VM būtu jāpiestrādā,” teica politiķis.

Dombrava gan atzina, ka, viņaprāt, budžeta deficīta palielināšana sistēmiski nav pareiza. “Ja veidojam lielāku budžeta deficītu, tad tam būtu jābūt vērstam uz attīstību un uzņēmējdarbības veicināšanu. Veselības aprūpes budžets jau ir ievērojams,” pauda politiķis. Viņš uzsvēra, ka ir jāskatās uz to, vai tiešām nozarei piešķirtie līdzekļi tiek tērēti saprātīgi, iespējams, pārskatot iekšējās nozares prioritātes.

“Pareizāk būtu meklēt naudu esošajā VM budžetā, telpu jautājumu nepadarot par galveno prioritāti,” teica politiķis.

Latkovskis ļoti skeptisks par iespēju mediķu algu jautājumu risināt uz budžeta deficīta rēķina

Partiju apvienības “Jaunā vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis “ļoti skeptiski” raudās uz priekšlikumu mediķu algu jautājuma risināt, palielinot valsts budžeta deficītu.

Latkovskis aģentūrai LETA sacīja, ka Eiropas Komisijas (EK) atzinumā par Latvijas nākamā gada valsts budžetu jau uzsvērts, ka budžeta reālais deficīts varētu būt lielāks nekā oficiāli norādīts.

“Esmu ļoti skeptisks par šo. Atliek tikai paskatīties uz EK atzinumu – kāda ir attieksme pret mūsu budžetu. Viņu ieskatā deficīts mūsu budžetā ir neatbilstošs – viņi uzskata, ka deficīts ir daudz lielāks,” teica politiķis, piebilstot, ka, vēl vairāk palielinot deficītu, varētu tikt pasliktinātas Latvijas attiecības ar EK.

Latkovskis tāpat norādīja, ka nedrīkst aizmirst arī citu nozaru vajadzības, jo mediķu algu celšana uz deficīta rēķina nozīmētu “apēst nākamo gadu naudu”.

“Latvijā ir daudz nozaru, kas ir atkarīgas no budžeta, un līdz ar to uz naudas sadali ir jāskatās proporcionāli,” teica deputāts.

AP jauna ideja, kur rast naudu

Kā vēstīts, partiju apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) rosina mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina, izriet no politiskā spēka paziņojuma masu medijiem.

AP aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un koalīcijas partnerus mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro iekļaut paplašinātajā budžeta izdevumu daļā.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka ieguldījumi veselības aprūpē atmaksāsies cilvēku ražīgākā darbā un ilgākā mūžā jau tuvākajā nākotnē, paužot, ka neordināras situācijas prasa neordinārus risinājumus.

“Ja EK saskaņoja Latvijas budžeta izdevumu atkāpi no striktajām taupības normām 2017.-2019.gadā, tad Latvijas valdībai un Saeimai ir jāspēj saskaņot 2020.gada budžets ar mediķu un pacientu pamatotajām gaidām, kas balstītas šīs Saeimas pieņemtajos likumos,” uzskata ministre.

Kā ceturtdien paziņoja EK, Latvija nākamā gada budžeta plānā ievērojusi budžeta disciplīnu, un deficīts ir normas robežās. Komisija arī norādījusi, ka iepriekšējās nodokļu samazināšanas rezultātā sarukusi nodokļu daļa pret ekonomiku kopumā, kas neļauj straujāk kāpināt publiskos izdevumus, tostarp algas, pensijas un pabalstus.

EK arī atzinusi, ka tas kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Vienlaikus budžeta plāna projekta īstenošana Latvijā var izraisīt nelielu novirzi no valsts vidēja termiņa budžeta mērķa.

Saistītie raksti

“Latvijas budžeta strukturālais deficīts 2020.gadā tiek prognozēts tuvu vidējā termiņa mērķim. Budžeta struktūra uzrāda budžeta ieņēmumu un izdevumu samazināšanos attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP).

Iepriekš pieņemtās nodokļu reformas iespaidā starp 2018.gadu un 2020.gadu budžeta ieņēmumi sarūk par apmēram 1 procentpunktu no IKP, attiecīgi samazinot arī budžeta izdevumu pieauguma iespējas,” norādījis EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Lembergs skaidro, vai atkāpsies no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes 1
1 stunda
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Jānis bija jāuzspridzina divu dienu laikā… Apsūdz par cilvēku spridzināšanu
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Kristovskis aicina Lembergu atkāpties no Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amata 2
2 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Lembergs atkāpies no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes
16 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Noskaidrots, kas visvairāk satrauc Latvijas iedzīvotājus
55 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Ja cilvēkam galvā čivina zvirbuļi… Ārlietu ministrs ironizē par Lemberga izteikumiem
19 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Asinspirts slimnīcā Čehijā: bruņots vīrietis nogalinājis vairākus cilvēkus
2 stundas
FG
Franks Gordons
Pasaulē
Franks Gordons: Baltkrievijas prezidents paziņo, ka nav nekāds puika
1 stunda