Pirmie termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji piesakās pastāvīgajām atļaujām 2
No tiem ārzemniekiem, kas pirms pieciem gadiem ieguva pirmās termiņuzturēšanās atļaujas pret nekustamo īpašumu, saņemti jau trīs pieteikumi pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai, ceturtdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pirms pieciem gadiem ieviešot iespēju iegūt termiņuzturēšanās atļauju pret nekustamo īpašumu, tika noteikts, ka tās maksimālais termiņš būs pieci gadi. Līdz ar to tagad ārzemnieki, kuri tās saņēma kā pirmie, var vai nu pagarināt atļauju vēl uz pieciem gadiem, vai jau pretendēt uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja vietniece Maira Roze raidījumam prognozēja, ka daudz tādu, kas vēlēsies pastāvīgo uzturēšanās atļauju, nebūs, jo uz vietas dzīvo vien 10-15% atļauju pieprasītāju. Līdz ar to pārējie nevar prasīt pastāvīgo uzturēšanās atļauju, jo atrodas pārāk ilgā prombūtnē no Latvijas.
Turklāt, lai saņemtu pastāvīgo uzturēšanās atļauju, kas ļauj vēl pēc pieciem gadiem pretendēt uz Latvijas pilsoņa pasi, jāzina arī latviešu valoda.
Tikmēr citi bailēs, ka atļauju izsniegšanu varētu vispār apturēt, tās uz pieciem gadiem pagarinājuši jau pirms laika. “Dzirdot, ka Saeimā maina likumus un tā tālāk, daļa jau paņēma uz to pašu īpašumu jau atkal uz pieciem gadiem,” stāstīja Roze.
Pagaidām likums neliedz pagarināt atļauju ik pēc pieciem gadiem, pamatojoties uz jau nopirktu īpašumu. Tomēr tas ik gadu jāpierāda no jauna. Kolīdz īpašums tiek pārdots, atļauja tiek anulēta. No visām termiņuzturēšanās atļaujām, ieskaitot gan tās, kas saņemtas pret nekustamo īpašumu, gan pret ieguldījumu uzņēmumos un citām, 2013.gadā anulēti 5,8%, bet pērn – 0,6%. Šogad neviena atļauja vēl nav anulēta.
Nekustamo īpašumu jomas pārstāvji uzskata, ka īpašumu izīrētāji, kas patlaban ir liela daļa no uzturēšanās atļauju īpašniekiem, ģeopolitisko apstākļu dēļ varētu sākt pastāvīgi uzturēties Latvijā.
“Šobrīd novērojam, ka arī to dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir izīrējuši, ir doma pēc gada vai diviem atgriezties šeit, Latvijā, pavisam uz dzīvi, tāpat viņi jau šobrīd mācās latviešu valodu,” raidījumam stāstīja “Ober-Haus” Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristine Dubane.
Joprojām visbiežāk uzturēšanās atļauju pret nekustamo īpašumu Latvijā iegūst Krievijas pilsoņi. Pēdējā laikā par īpašuma iegādi Latvijā sāk interesēties arī turīgie sīrieši, kuri bēg no dzimtenes. Taču krasi sarucis ķīniešu skaits.
“Šis augstais slieksnis priekš vidusmēra pircēja tomēr ir par augstu. Ģimene ar bērniem atļauties 250 000 eiro maksāt – tas ir sarežģīti,” stāstīja uzņēmuma pārstāve.
Turklāt īpašumi vairs netiek pirkti laukos, bet gan tikai Rīgā un Jūrmalā. Interese gan sarukusi tik ļoti, ka atsevišķi īpašumi Jūrmalā pat stāv tukši.
Pirmajā gadā tika saņemti 79 termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi, un to skaits ik gadu auga. Kulminācija tika sasniegta 2014.gadā, kad uzturēšanās atļauju pret nekustamo īpašumu Latvijā kāroja 2250 ārzemnieku. Taču pagājušā gada 1.septembrī summa, par kuru jāiegādājas īpašums, tika dubultota, līdz ar to strauji kritās pieprasījumu skaits. Šogad atļaujas vēlējušies saņemt tikai 155 cilvēki. Tagad priekšroka tiek dota termiņuzturēšanās atļauju iegādei citās valstīs, piemēram, finanšu grūtībās nonākušajā Grieķijā.
