Pirmizrāde filmai par Andrīva Jurdža dzimtas pēcteču sastapšanos 2
Ceturtdien, 29. septembrī, kinoteātrī “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvos smeldzīgs dzimtas stāsts – dokumentālā filma “Likteņzeme”, LA.lv pavēstīja Nacionālā kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.
“Likteņzeme” ir kinostāsts par to, kā dzimtas meklējumu ceļā Amerikas latgalieši Pēteris un Helēna satiek radus Sibīrijā.
Latgales vēsturē bija četrdesmit gadus ilgs laika posms, kad tika ieviests latīņu drukas aizliegums un latgaliski izdotās grāmatas kļuva nelegālas. Šajā smagajā laikā publicists un dziesminieks Andrīvs Jurdžs grāmatas pārrakstīja rokrakstos, līdz kļuva akls.
Latgales dižgara Andrīva Jurdža dzimta II Pasaules kara laikā tika nežēlīgi sašķelta. Glābjoties no komunistiem, jaunākā paaudze ar saviem bērniem devās bēgļu gaitās uz Rietumiem. Vecākā paaudze palika Latvijā, bet Staļina represiju dēļ tika izsūtīta uz Sibīriju kā tautas ienaidnieki. Daļai radu izdevās izdzīvot Latvijā.
Trīs tik dažādās zemēs dzīvojošie Jurdža pēcteči nebija viens otru sastapuši.
2012. gadā režisors Jānis Ozoliņš-Ozols uzņēma dokumentālo filmu “Mūžīgais kalendārs”, kuras centrā ir Latgales Kārklinieku ciema ļaudis un viņu dzīve, kas cieši savijusies ar senču tradīcijām un Andrīva Jurdža ideāliem. Un Pēteris Ragaušs, Amerikā skatoties šo filmu, ekrānā atpazīst savus radiniekus un kopā ar māsu Helēnu dodas uz Latgali satikt savējos. Atklājumi un dzimtas ceļi viņus aizved uz Sibīriju, pētījuma rezultātā viņi atrod savus radiniekus, kas dzīvo Tomskas apgabalā.
Migrācija ir aktuāla tēma visā pasaulē, un tik augstu migrācijas līmeni kā šobrīd pasaule piedzīvoja pirms 70 gadiem – II Pasaules kara laikā, kad miljoniem eiropiešu pameta savas mājas, lai izvairītos no padomju varas okupācijas, un miljoniem tika deportēti uz Sibīriju.
Kas noticis ar šiem migrantiem un deportētajiem? Kas notiek ar viņu bērniem un mazbērniem, kur viņi ir, ko viņi sauc par savām mājām, un kāda ir viņu kultūra? Un vai viņi kādreiz atgriezīsies Latvijā, kur padomju okupācija beigusies jau pirms 25 gadiem? “Likteņzemes” autori pēta šos jautājumus, atklājot vienas Latvijas dzimtas likteņus, ko aptumšojusi gan migrācija, gan deportācijas.
Filmas varoņu mamma Anna kā bērns devās bēgļu gaitās 1944. gadā kopā ar vecākiem, 7 brāļiem un māsām. Viņu tēvs Vitolds devās trimdā viens pats, atstājot ģimeni Latgalē, no kurienes tā tika izsūtīta uz Sibīriju. Māsīca Ilga ar vecākiem atgriezās Latvijā 1950. gadā. Māsīcas Jeļena un Veronika vēl joprojām dzīvo Tomskā. Pēteris un Helēna ir dzimuši Amerikā, Mičiganas štatā, un viņu vecāki vienmēr loloja cerības atgriezties dzimtenē, tāpēc bērnu ikdienā liela nozīme bija latviskajai piederībai. Pēc mācībām privātā katoļu skolā Helēna studēja Kendala Mākslas un dizaina koledžā, un Pēteris inženierzinātnes – Mičiganas Valsts Universitātē un Hārvardas Universitātē, savu profesionālo karjeru veidojot kompānijās British Petroleum, Baker Huges un Apache Corporation. Šobrīd Pēteris darbojas Baltijas-Amerikas Brīvības fonda valdē un ir aktīvi iesaistījies Baltijas enerģētikas infrastruktūras un drošības pētījumu jomā.
Brālēns un māsīcas pirmo reizi satikās 2015. gada vasarā Sibīrijā.
Filmas režisors un scenārists Jānis Ozoliņš-Ozols, operatori Andrejs Verhoustinskis, Uldis Jancis. Komponiste Guntra Kuzmina, filmu producējisVilnis Kalnaellis.
