Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. oktobris, 2016
Drukāt

Pirmo reizi 500 gados atvērts Jēzus kaps (6)

Foto: EPA/Scanpix/LETAFoto: EPA/Scanpix/LETA

Sv. Kapeņu baznīcas iekšiene ar Jēzus Kristus kapavietu fonā.

Pirmo reizi vismaz 500 gados, bet iespējams – vēl ilgākā laika periodā skatienam atklāta Jēzus Kristus kapa iekšiene, vēsta “National Geographic”.

Zinātnieki noņēmuši marmora apšuvumu, kurš Jeruzālemes Sv. Kapeņu baznīcā klājis Jēzus kapavietu kopš 1555. gada, zem tā atklājot pildmateriālu. National Geographic Society rezidējošais arheologs Fredriks Hīberts komentējis, ka izolācijas slānis pētniekus pārsteidzis un tā analīzes prasīs ilgu laiku, tomēr, kad tas būs noņemts, beidzot būs iespējams ieraudzīt akmens plātni, uz kuras, saskaņā ar evaņģēlijiem, pēc nāves guldīts Jēzus Kristus.

Jēzus kapavietu mūsdienās ieskauj neliela celtne, kuru dēvē par Edicule – tiešā tulkojumā no latīņu valodas “ēciņa”. Gan ēciņu, gan pašu kapavietu šobrīd restaurē Atēnu Nacionālās tehniskās universitātes zinātnieku grupa.

Restaurācija sniegusi zinātniekiem bezprecedenta iespēju izpētīt oriģinālo virsmu kristietības vissvētākajā vietā. Pētījumi ļautu saprast gan to, kā sākotnēji izskatījusies kapavietu ieskaujošā ēka, gan arī kā tā pamazām izveidojusies par centrālo Jēzus godināšanas un piemiņas vietu, kopš to mūsu ēras 326. gadā identificēja Romas imperatora Konstantīna māte Helēna.

Sv. Kapavietas baznīcu (zināma arī kā Sv. Augšāmcelšanās baznīcu) patlaban pārrauga sešas kristiešu konfesiju pārziņā: trīs lielākās ir grieķu pareizticīgā baznīca, Romas katoļu baznīca, kā arī armēņu pareizticīgā baznīca, tāpat ir arī trīs mazākas: koptu, Etiopijas pareizticīgo baznīca un sīriešu ticīgo kopiena. Pieņemti īpaši noteikumi kuri regulē baznīcas koptelpu izmantošanu.

Jēzus kapavietas stāvoklis jau vairākus gadu desmitus bijis satraucoši slikts – tā cieta 1927. gada zemestrīcē, un 1947. gadā britu varasiestādes bija spiestas nostiprināt baznīcu ar neizskatīgiem ārējiem stiprinājumiem. Sākt restaurāciju nevarēja gan draudžu savstarpējo nesaskaņu, gan arī līdzekļu trūkuma dēļ.

Pērn Grieķijas pareizticīgo baznīca uzaicināja celtni izpētīt Atēnu nacionālās tehniskās universitātes speciālistus, kuriem jau bija pieredze Akropoles un Sv. Sofijas katedrāles restaurācijā. Vienošanās par restaurāciju tika panākta martā un paredzēts, ka tai jānoslēdzas 2017. gada pavasarī.

Restaurācija izmaksās vairāk nekā četrus miljonus dolāru, un līdzekļus tam ziedojušas pazīstamas personības, tostarp Jordānijas karalis Abdulla II.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Visvaldis Mucenieks Atbildēt

    Vai debesīs uzkāpušais Jēzus to neuzskatīs par sava kapa zaimošanu. Un, ja nu tur atrod kaulus, tad vispār ir trubā! Viņš taču ar visu savu miesu esot uzkāpis tur augšā. Marija Magdalēna Viņa kapavietu taču atrada tukšu.

  2. Taapat, visi ir tik taaalu novesti ka netic nekam, arii jeezum

  3. Kāpēc tiek kultiveti šie arābu mīti? Kuram tas ir izdevīgi?

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+