Foto – www.andriskozlovskis.lv

Pirmo reizi ar nūjām. Iesācēja nūjošanas pieredzes stāsts 0

Līdz šim par nūjošanu esmu lasījis un rakstījis. Nu pienākusi kārta izmēģināt to pašam.

Reklāma
Reklāma

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Ar mainīgiem panākumiem esmu nodarbojies ar dažādiem sporta veidiem – basketbolu, vieglatlētiku, boksu, tāpēc sevi par zaļknābi sportiskajās aktivitātēs neuzskatu. Tagad, kad brīvā laika nav tik daudz, prāta atslodzei un fiziskās formas uzturēšanai pāris reizes nedēļā noskrienu vismaz desmit kilometrus. Visvairāk neciešu rutīnu, bet, jāatzīst, krosiņā tāda ir iestājusies, tāpēc jau kādu laiku gribu pasākt ko jaunu.

Redakcijas kolēģes ierosināja pamēģināt nūjošanu. Jāatzīst, sākumā pie sevis pasmīnēju, bet tad pajautāju pats sev – kāpēc gan ne?! Un varbūt, atspoguļojot savus mēģinājumus žurnālā, mana pieredze noderēs vēl kādam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai iemācītos nūjot pareizi, talkā nāk instruktore Baiba Smila, kura ir izskolojusi ne vienu vien nūjotāju. “Ar nūjām var iet cauru gadu, un nav šķēršļu to uzsākt arī vēlā rudenī. Svarīgi gan silti saģērbties,” iedrošina trenere. Viņa ierāda pareizas tehnikas vingrinājumus, kas ieteicami ikvienam nūjotgribētājam.

 

Rāvējslēdzēju ciet!

Viss sākas ar stāju. Lai nūjojot tā būtu pareiza, domās aiztaisu savai jakai rāvējslēdzēju līdz pat zodam. Šādi mugura izslejas taisna un skatienu vēršu uz priekšu. Iztēlojos, ka manu pakausi kāds stiepj uz augšu – it kā es būtu pakaramais. Instruktore Baiba piebilst: lai stāja būtu pareiza, vēl jānolaiž pleci. To arī cenšos ievērot.

 

“Sveika, nūjošana!”

Slēpojot esmu radis rokas elkoņos saliekt un tā kārtīgi ar spēku atspiesties pret nūjām. Izrādās, nūjošanā tas neies cauri – rokām visu laiku jābūt taisnām un jāsniedzas ne augstāk par nabas līniju. Ja to ievēro, roku izstiepjot, rodas patīkama stiepšanas sajūta. Lai pie šādas kustības pierastu un iestrādātos pareizās sajūtas, iztēlē ar kādu sasveicinos. Tā teikt – sveika, nūjošana! Kustību gan ar labo, gan ar kreiso roku veicu plecu locītavā.

Ļoti noder arī neliela pastaiga bez nūjām, izpildot sveicienu uz katru soli. Tikai jāpatur prātā, ka, sperot labo kāju, priekšā jābūt kreisajai rokai un otrādi.

Šo vingrinājumu var veikt arī divatā – viens tur nūju nabas augstumā, kamēr otrs mēģina ar roku palīdzību to aizsniegt. Tā vieglāk apgūt, līdz kuram punktam nūjojot jāvirza roka.

 

Atlaižu un satveru

Beidzot varu ņemt nūjas! Sākumā ar tām vienkārši pastaigāju, turot rokas gar sāniem un velkot nūjas pa zemi sev līdzi. Pēc tam pāreju uz sveicināšanās kustību. Pirkstus atlaižu, bet baidīties, ka nūjas izkritīs, nevajag – tās pie plaukstas tur siksniņa.

Reklāma
Reklāma

Tagad nūjas esmu jau satvēris un lieku tās pa vidu solim. Instruktore Baiba saka: ļoti svarīgi turēt taisnas rokas un muguru. Ja mugura taisna, visiem muskuļiem ir vienāda slodze, ja salīkusi, var rasties sāpes plecos vai skriemeļos. Iemācoties pareizu stāju, varam tikt galā ar muguras problēmām, kas vajājušas agrāk.

 

Ļaujos instinktam

Laiks palielināt soļa garumu. Nostājos sākuma stāvoklī ar nūjām rokās un sliecos uz priekšu. Tas jādara tiktāl, līdz instinkts liek veikt izklupienu.

Pēda jāpiezemē uz papēža. To darot, esmu atradis savu dabisko nūjošanas soli, ko vajadzētu izmantot arī turpmāk, pat ja tas šķiet garāks, nekā esmu radis iet ikdienā.

Šo vingrinājumu nedrīkst veikt vecāki cilvēki, kam bijusi trauma ceļa locītavā vai gūžā.

 

Situ pa nūju vai metu lapu!

Šis paņēmiens palīdz saprast, cik tālu atpakaļ jāvirza roka – kamēr atskan sitiens pret sabiedrotā nūju, kas atrodas aptuveni pusmetru no manis. Ja būsit acīgi, ievērosiet manu kļūdu – uz aizmuguri vērstajai plaukstai vienmēr jābūt brīvai.

Ja nu neviena kompanjona nav, šo vingrinājumu var veikt arī vienatnē. Esmu paņēmis rokā lapu, bet tikpat labi var izmantot kastani vai sniega piku, un mest to atpakaļ. Taču divatā vienmēr jautrāk.

 

Eju pa līniju

Kad solis apgūts, sev priekšā jānovelk līnija smiltīs vai jānovieto kāds taisns zars. Es lieku lietā divas nūjas. Tik vien atliek, kā noiet taisni, tām neuzkāpjot!

Tas nav tik vienkārši, kā varētu šķist, jo ikdienā staigāt kā pa līniju lielākoties neesam raduši. Mērins-
trumenta garums nav noteicošs – svarīgāka ir paškontrole. Šis vingrinājums attīsta rumpja apakšdaļu.

 

Kontrolēju sevi

Lai saprastu, vai kustos pareizi, jāveic paškontrole. To var izdarīt, ja soļa laikā uz zemes nometīsim nūjas. Ja tās nokritušas paralēli, tehnika ir teicama.

Atceramies, ka ejot nūjai jābūt pa vidu solim un rokām jākustas paralēli ķermenim.

Baiba Smila iesaka vingrinājumu koordinācijas un nūjošanas kustību uzlabošanai, ko var izmantot, ja nenūjo vienatnē. “Iedodam aizmugurē stāvošajam partnerim abu nūju galus un vicinām tos solī. Tas der, lai uztrenētu refleksus. Pēcāk partneris var izdarīt lielāku spiedienu uz priekšu, lai otram vajadzētu atgrūsties.”

 

* *

Savu pirmo pieredzi un pareizo tehniku nūjošanā esmu apguvis. Atšķirība no iknedēļas krosiņiem ir ievērojama, jo nūjojot trenējam vairāk muskuļu grupu. Šoreiz lielāka slodze ir rumpim, kas pēc aptuveni stundu ilgas nodarbības sagādājusi patīkamu nogurumu.

Skriešanā vai orientēšanās sportā temps ir daudz ātrāks, tādēļ šie sporta veidi jauniem cilvēkiem ir pievilcīgāki. Tomēr man nūjošana der dažādībai, jo vienu vakaru varu pa sev iemīļotiem maršrutiem skriet, bet nākamo – nūjot. Sajūtas liecina, ka, ejot ar nūjām, ķermenis izvingrināts pilnīgāk.

 

 

Der zināt!

* Lai nūjojot soli spertu pareizi, iedomājamies, ka uz zemes guļ citrons, un kāpjam tam virsū. Vispirms novietojam papēdi, tad pēdu un kāju pirkstus. Tā veicinām pareizu pēdas darbību.

* Labi, ja kāds zinošs cilvēks pavēro un izvērtē, kā nūjojat. Tas palīdzēs pārliecināties, vai ievērojat pareizu tehniku.