Ilmārs Znotiņš/LOK

“LA” vērtē olimpiešus – kurš iepriecināja, kurš sarūgtināja 9

Latvijas sportistu iespēto Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs grūti nosaukt par sekmīgu. Centās visi, taču vienam pietrūka veiksmes, otram pieredzes, citam – meistarības vai no visa mazliet.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Lasīt citas ziņas

Pirms spēļu sākuma optimistiski domāju, ka Latvijai noteikti vajadzētu būt divām trim medaļām. Potenciāls nokļūt uz pjedestāla patiešām bija vismaz desmit sportistiem – nu nevar taču būt tā, ka neviens neizšauj. Izrādījās, ka var gan, un pirmo reizi kopš 1928. gada Latvija kā neatkarīga valsts vasaras spēlēs palikusi bez cēlmetāla. Arī zem PSRS karoga mūsējie kopš 1956. gada vienmēr tika uz pjedestāla, ja neskaita boikotētās Los­andželosas spēles 1984. gadā.

Diemžēl šoreiz uzkrītoši bija tas, ka citu valstu sportisti četrgades nozīmīgākajās sacensībās kļuva stiprāki, bet latvieši – vājāki attiecībā pret savām maksimālajām spējām. Sporta sabiedrībai būs jātiek skaidrībā, vai tās ir individuālas neveiksmes vai būtiski robi sistēmā. Iespējams, atbildes sniegs Latvijas Olimpiskās komitejas vadības vēlēšanas septembra beigās.

IEPRIECINĀJA

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau otrajā spēļu dienā ar ceturto vietu iepriecināja 18 gadus vecā svarcēlāja Rebeka Koha. Ja ne trenera un tiesnešu misēklis ar neie­skaitīto raušanas pirmo mēģinājumu, varbūt sportiste iegūtu papildu pārliecību un trūkstošie divi kilogrami beigās būtu padevušies. Lai nu kā, Rebekai lieliska perspektīva, raugoties nākamo un pat aiznākamo spēļu virzienā.

Otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas bez medaļas paliek plašā vieglatlētu saime. Ņemot vērā kritisko situācija ar treniņu bāzēm Rīgā, tas ir objektīvs iznākums. Laura Ikauniece-Admidiņa gan par spīti tam un arī traumām bija ļoti tuvu pjedestālam.

Lauras Ikaunieces-Admidiņas paveiktais ir varoņdarbs, un teicamas iespējas progresa turpināšanai. Taču – vai Laura atradīs īsto treneri pēc šķiršanās no Anda Austrupa?

Smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs savu potenciālu šogad parādīja Eiropas čempionātā un Pasaules kausa izcīņas posmā, iegūstot trešo vietu. Arī startam Rio viņš spēja sagatavoties teicami – piektā vieta ir trešais labākais mūsu sportistu sasniegums šajās spēlēs, no vīriešiem – labākais.

Paradoksāli, bet gandrīz vai vienīgā sportiste, kas startēja savu maksimālo spēju robežās (vismaz sporta veidos, kur rezultātu var objektīvi izmērīt), bija peldētāja Aļona Ribakova, kura olimpiskajā debijā laboja Latvijas rekordu. Ar to gan viņa palika tikai trešā no beigām, taču vairāk prasīt no Aļonas nevarēja. Saistībā ar sportisti un viņas treneri arī izvērtās lielākais skandāliņš, kas var maksāt amatu Latvijas Peldēšanas federācijas prezidentam Kasparam Ponem.

SARŪGTINĀJA

Māris Štrombergs ieguvis visus spožākos BMX riteņbraukšanas titulus, bet Rio nebija gatavs riskēt, lai atšifrētu sev neērto trases vietu, tādēļ divkārtējam olimpiskajam čempionam atvadīšanās no spēļu arēnas iznāca pavisam čābīga. Pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš aizvadīja vienu no sliktākajiem turnīriem pēdējos gados. Arī izlozi grūti vainot, jo no tā sauktās nāves grupas beigās astoņniekā iekļuva vien Kubas pāris. Šķēpmetēja Madara Palameika cerēja beidzot pierādīt, ka var izšaut lielajos mačos, taču arī šoreiz nodrebēja roka. Viņas kolēģi Zigismundu Sirmo pēc Eiropas zelta gribējās iekļaut cerību lokā, tomēr veiksme otro reizi vienā vasarā neuzsmaidīja. Varbūt būtu bijis labāk, ja klātienē padomus dotu treneris.

Reklāma
Reklāma

Cīkstonei Anastasijai Grigorjevai sapni par olimpisko medaļu neizdevās realizēt arī ar otro piegājienu. Jānovēl spēks un motivācija nepadoties, jo dotības ir labas.

Svarcēlājs Artūrs Plēsnieks šogad bija plānojis divreiz labot pašam piederošo Latvijas rekordu, tomēr nesanāca ne reizi. Par spīti tam Eiropas čempionātā izdevās tikt pie zelta medaļas pat pēc diviem neveiksmīgiem raušanas mēģinājumiem. Tāpat Rio rekords izpalika, tiesa, arī ar to līdz pjedestālam būtu ļoti tālu.

Gaiša nākotne

Bet nevajag visu krāsot melnos toņos. Soļotājs Arnis Rumbenieks teica, ka daudzi nemaz nezina, cik grūta ir nokļūšana olimpiskajās spēlēs. Ne vienam vien tā pielīdzināma uzvarai. Patīkami, ka Latvija Rio bija pārstāvēta tenisā, ka pēc 12 gadu pārtraukuma atkal pievērsām uzmanību burāšanai, ka turpinās šaušanas tradīcijas, ka mums olimpiskajās spēlēs ir četri maratona skrējēji, ka kārtslēkšanā bija veseli divi mūsējie, ka no bedres izrāpusies šķēpa mešana.

LOK prezidents Aldons Vrubļevskis spriež, ka pēc četriem gadiem Tokijā mums jau būs pavisam citāda komanda. Labāka! Pēc iepriekšējām spēlēm Londonā viņš gan sacīja tāpat, bet jādomā taču pozitīvi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.