Pirmo reizi pie olimpiskā galda 0
Liepājnieks Matīss Burģis jau ierakstījis savu vārdu mūsu sporta vēsturē, kļūstot par pirmo galda tenisistu no Baltijas valstīm, kurš kvalificējies olimpiskajām spēlēm. Galda teniss ir mazāk populārs nekā lielais, taču arī tas ir profesionāls sporta veids, kurā naudu pelna pārsimt pasaulē labākie spēlētāji. Viens no viņiem ir 22 gadus vecais Burģis.
Te kas var sanākt
Matīss galda tenisu spēlēt sāka deviņu gadu vecumā. Gadījums visai tradicionāls – aizgāja vecākajam brālim līdzi uz treniņu. “Iepatikās. Kā jau bērniem – nodarbojos ar to, kas liekas interesanti. Sākumā izklaides pēc, tālāk jau apgūsti paņēmienus un vari spēlēt pret pāris gadu vecākiem puišiem,” stāsta Matīss Burģis. Pirmais lielais klikšķis, kā viņš pats saka, bijis 15 gadu vecumā, kad līdz ar Eiropas kadetu čempiona zeltu dubultspēlē iegūta apziņa, ka “te kaut kas var sanākt”.
“Vēlāk nāca piedāvājums no Vācijas pirmās bundeslīgas kluba, un tā es 16 gadu vecumā nokļuvu profesionālā vidē, kur varēju daudz mācīties no titulētiem spēlētājiem,” atceras Matīss. Tagad viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Austrijas galvaspilsēta Vīne, jo Latvijā nav tik augsta ranga treniņa partneru. Vācijas otrās bundeslīgas sacensībās Burģis pārstāv klubu “Post SV Muhlhausen”. Aizvadītā sezona esot bijusi grūtākā karjerā, jo piedalījies daudzos turnīros un iznākusi liela ceļošana. Pie Londonas ceļazīmes viņš tika Kataras galvaspilsētā Dohā, kur pavasarī risinājās pēdējais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs. Burģis olimpiskajām spēlēm tika ļoti tuvu jau pirms četriem gadiem, taču pietrūka vienas uzvaras.
“Olimpiskās spēles mūsu sporta veidā ir augstākā virsotne, esmu ļoti priecīgs, ka to sasniedzu,” Matīss ir gandarīts, ka ieguldītais darbs devis augļus. Viņš būs pirmais ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas galda tenisists, kas piedalījies olimpiskajās spēlēs. 1988. gadā Seulā PSRS izlases sastāvā galda tenisā startēja Igors Solopovs, kuram bija Igaunijas pieraksts, taču patiesībā viņš bija no Krievijas. Tāpat līdz lielajam forumam ir tikušas divas lietuvietes, bet no vīriem Burģis būs pirmais baltietis.
Izlozes vērtība
Pasaules rangā Matīss Burģis ieņem 106. vietu. Vēl pirms mēneša viņš bija par četrām vietām augstāk, taču iekļūt pirmajā simtniekā, kas tāpat kā lielajā tenisā ir ar zināmu maģiskumu apveltīta robeža, pagaidām nav izdevies. “Atliek uzvarēt vienu rangā daudz augstāk stāvošu pretinieku, un būšu iekšā,” liepājnieks ir pārliecināts, ka drīz tā diena pienāks.
Varbūt jau Londonā? Olimpisko dalībnieku rangā viņš atrodas 42. vietā, tāpēc turnīru sāks no pamatsacensībām, izlaižot kvalifikācijas kārtu. Formula vienkārša un reizē skarba: ja uzvari, tiec tālāk, ja zaudē – paldies par piedalīšanos. Milzīga nozīme būšot izlozei. “Tā kā rangā esmu apmēram pa vidu, uzreiz nevajadzētu uzskriet favorītiem,” spriež Matīss. Negribētos turnīru sākt pret kādu no Ķīnas sportistiem, korejieti un vācieti Timo Bolu. Ar pārējiem varot cīnīties. “Mans mērķis ir noturēties iespējami ilgāk. Gribu izbaudīt olimpisko spēļu atmosfēru, tomēr nebraucu uz Londonu tikai piedalīties. Esmu ieguldījis lielu darbu, tāpēc svarīgi, lai starts sagādātu gandarījumu.”
Vaicāts, vai galda teniss ir viņa vienīgā nodarbošanās, Matīss atbild apstiprinoši: “Rangā apmēram pirmie divsimt sportisti ir profesionāļi, kas ar sportu pelna naudu. Ja nopietni pieiet tai lietai, visa enerģija jāveltī tikai sportam, nekam citam laika īsti neatliek.”
Latvijas olimpiskajā delegācijā iekļauts arī Matīsa brālis Reinis Burģis un zviedrs Matiass Zirens, kurš ir Matīsa treneris, braukā viņam līdzi uz turnīriem. “Šo treneri pazīstu jau no kadetu laikiem un, kad meklēju kādu, kas varētu man palīdzēt, viņš tieši gribēja atgriezties profesionālajā vidē. Sākām sadarboties, un mums labi veicas. Bez Matiasa būtu grūti tikt uz Londonu,” atzīst liepājnieks.
Lielākais paldies tomēr pienākas ģimenei. Matīsa tēvs Aivars Burģis ir Latvijas Galda tenisa federācijas viceprezidents: “Lielais sportiskais mērķis bija kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Tagad jāgaida izloze, bet faktiski jānovēl, lai sacensībās viss izdodas iespējami labi. Matīsa starts Londonā noteikti dos stimulu attīstībai ne tikai Latvijas gada tenisā, bet visā Baltijā. Acu priekšā ir piemērs, kas var vairot degsmi treniņos. Grūti pateikt, cik cilvēku Latvijā nodarbojas ar galda tenisu. Daudzi ir amatieri, kas brīvā laikā uzspēlē, un viņus grūti uzskaitīt. Jāskatās reitings (tajā ir pa simtam kungu un dāmu. – I. S.). Aktīvākie galda tenisa centri ir Liepājā, Rīgā, Kuldīgā, Jēkabpilī, Salacgrīvā un Alojā.”
