Vakar Kurzemē un Vidzemē saimnieki atsāka sējas darbus, bet Zemgalē un Latgalē lielā mitruma dēļ tos varētu turpināt nākamajās dienās. Saimnieki teic, ka ziemāji atšķirībā no aizvadītā gada ziemu ir pārcietuši labi, jāpārsēj labība un rapsis nebūšot. 


Lasītākie

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1

Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115

Lasīt citas ziņas

Viens no Latvijas lielākajiem labības audzētajiem SIA “Uzvara Lauks” graudaugus audzē divu novadu piecos pagastos aptuveni 5600 hektāru lielā platībā. Vakar no 1800 ha lielās vasarāju platības bija apsēti aptuveni 900 ha. Uzņēmuma galvenais agronoms Sergejs Kataņenko teic, ka, lai gan sējas darbi lietus un aukstā laika dēļ pārtraukti 19. aprīlī, patlaban jau pirmie vasaras kvieši esot sadīguši. Rītdien sagatavotā laukā četru hektāru lielā platībā sēs arī pērn Latvijas un Eiropas Savienībā reģistrēto Valsts Stendes Laukaugu institūta un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta izveidoto kviešu šķirni ‘Robijs’.

Šīs šķirnes izveidotāji Vija Strazdiņa, Maija Ceraukste, Īzaks Rašals un Dace Grauda šajā gadā saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu par vērtīgāko aizvadītā gada sasniegumu zinātnē. Šajā gadā saimniekiem pārdotas pirmās astoņas tonnas pirmsbāzes ‘Robija’ šķirnes sēklas. Vienu tonnu ‘Robija’ sēklu nopirka arī “Uzvara Lauks”. Šajā un arī citās saimniecībās atzinīgi vērtē nesen Stendē izveidotās ziemas kviešu šķirnes ‘Fredis’ un ‘Uffo’, kā arī miežu šķirnes. Viena no šo šķirņu priekšrocībām ir piemērotība Latvijas dabas apstākļiem, tostarp nepastāvīgajām ziemām.

VIDEO. Pierobežā regulāri notiek reidi par televīziju

Neatbalsta piedāvājumu liegt pārdot alkoholu degvielas uzpildes stacijās; noraidīts arī priekšlikums no 18 gadiem atļaut iegādāties un lietot alkoholu bāros

“Šķiršanās dīvas” advokātu birojs Londonā netīšām izšķīris ne to laulību, kuru vajadzēja! Tiesa apgalvo, ka galīgo rīkojumu nevar atcelt

S. Kataņenko teic, ka ‘Robijs’ izvēlēts labās ražības (vidēji sešas tonnas no ha) un izdevīgo selekcionāru autoratlīdzības nosacījumu dēļ. “Ārzemju selekcionāri nepārtraukti ceļ cenas gan sēklai, gan selekcionāru atlīdzībai. Patlaban 35 lati par katru pārdotu tonnu jāmaksā selekcionāram, un par pašu saimniecībā izsētām platībām arī mēs maksājam no tās šķirnes, ko pavairojam. Kādreiz bija divi lati, tagad jau būs seši lati par katru hektāru, ko mēs izsēsim. Paši izaudzējam sēklu, paši sagatavojam, paši sējam, un beigās vēl jāmaksā selekcionāram – tādi nosacījumi,” skaidro agronoms. Savukārt Stendes institūts autoratlīdzības maksājumu ir noteicis procentuāli no sēklas cenas. “Tas nozīmē – ja sēklai cena ceļas, mēs arī vairāk maksāsim selekcionāram; ja cena krītas, tad maksāsim viņiem mazāk, jo mēs arī paši mazāk pelnīsim,” piebilst S. Kataņenko.

Viņš uzskata – ja ārzemju selekcionāri vēlas pelnīt 35 latus par katru pārdotu tonnu, tas ir pārāk daudz. “Ja mēs, piemēram, no hektāra tīro sēklu dabūsim apmēram četras tonnas (iznākums būs 70 – 75% no novāktās ražas), tad no šī hektāra mēs selekcionāram maksājam 4 reiz 35 lati, tas ir, 140 latus. Mēs paši tik daudz nepelnām.

Vācijā ir cits ražas līmenis un cena var būt labāka, tad var atļauties maksāt tik daudz par labu sēklu,” skaidro agronoms.

Jāņem vērā, ka paši zemnieki atmaksā šo sadārdzinājumu.

“Uzvara Lauks” pērn autoratlīdzībās četrām kompānijām selekcionāriem samaksāja aptuveni Ls 10 000. No šīs naudas Latvijā palicis ļoti maz – pērn pirmo reizi esot samaksāts vien Stendes institūtam par pašu sēto sēklu. S. Kataņenko atklāj, ka mūsu selekcionāru autoratlīdzība ir 7% liela no vienas tonnas sēklu cenas.

Sēklu lauki saimniecībā aizņem vidēji 500 ha lielu platību. Sēklai graudus ņemot vien no labākajām vietām izlases veidā. Ja laukam, teiksim, ir 100 ha, tad no tā sēklai mēs paņemam aptuveni kādus 80. S. Kataņenko teic, ka ar sēklkopību atmaksājas nodarboties: “Sēklas graudu cena ir gandrīz divas reizes lielāka nekā patēriņam audzēto graudu cena. Protams, sēkla ir jākodina, jāfasē, jāglabā, jātīra… Tomēr, ja mēs paši izaudzējam un mums nav jāpērk, tad pašizmaksa graudu ražošanā ir mazāka,” atzīst agronoms.

Viedoklis

Vija Strazdiņa, Valsts Stendes Laukaugu selekcijas institūta nodaļas vadītāja: “Vasaras kviešu šķirne ‘Robijs’, pateicoties biotehnoloģijas metodei, tika izveidota sešos septiņos, nevis 12 – 15 gados, kas agrāk bija vajadzīgi šķirnes izveidošanai ar klasiskajām metodēm, izmantojot hibridizāciju un elites augu atlasi uz lauka. ‘Robija’ priekšrocības salīdzinājumā ar citām šķirnēm ir labā raža un piemērotība gan konvencionālajai, gan arī bioloģiskajai saimniekošanas sistēmai. Šī šķirne salīdzinājumā ar citiem vasaras kviešiem ir pieticīgāka. Institūtam ir pūrā gan ziemas kviešu, gan arī vasaras kviešu šķirnes. Ziemas kviešu šķirnes ‘Edvīns’ un ‘Talsi’ patlaban atrodas valsts pārbaudē. Savukārt jaunu vasaras kviešu līniju izvērtēšana vēl turpinās.