Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. septembris, 2014
Drukāt

Pirmoreiz uz skatuves kopā – Vineta Sareika un Lauma Skride

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pirmoreiz uz skatuves sastapsies divas izcilas latviešu mūziķes – pianiste Lauma Skride un vijolniece Vineta Sareika. Rudens kamermūzikas festivāla ietvaros mūziķu tandēms sniegs vairākus kopīgus koncertus “Sonāšu vasara” – Rīgā, Siguldā un Ventspilī.

Divas šarmantas, talantīgas un akadēmiskās mūzikas pasaulē jau labi pazīstamas latvietes satiekas Berlīnē, kur, katra citādi stīgas ieskandinot, priecē prasīgo Berlīnes filharmonijas publiku. Klavieru taustiņi zem Laumas Skrides smalkajiem pirkstiem ņirb gan orķestru, gan kameransambļu sabalsojumā. Turpretim Vinetas Sareikas 1793. gadā darinātā Gvadanīni vijole arvien jaunos kamermūzikas piedzīvojumos drosmīgi vada “Artemis” stīgu kvarteta trīs kungus.

“Dzīvojot vienā pilsētā, mēs visu laiku nebijām satikušās, bet tas notika pirms diviem gadiem,” saka Lauma Skride. Ironiskā kārtā mūziķes esot sastapušās ne jau uz skatuves vai kādā repetīciju zālē, bet badmintona laukumā, Berlīnes latviešu meiteņu badmintona klubā “Zeltenes”. “Tā kā tur saspēle bija ļoti laba, izdomājām, ka vajadzētu saspēlēties arī muzikāli,” stāsta B. Skride.

Piesātinātā un stilistiski daudzveidīgā kamermūzikas programmā Rīgā vijoles un klavieru saspēlē atklāsies Ludviga van Bēthovena bruņnieciskums, Riharda Štrausa jūsmīgums un Alfrēda Šnitkes trauksmainā iedaba.

“Koncertu sāksim ar Bēthovena Ceturto sonāti la minorā, kuru izvēlējāmies tāpēc, ka tā nav tik bieži spēlēta, kā, piemēram, Pavasara sonāte. To caurstrāvo Bēthovena dramatisms un kaislīgais raksturs, varētu teikt – plosīšanās. Otrā daļa ir viena no skaistākajām visā manā repertuārā,” par koncerta programmu saka vijolniece V. Sareika. “Vakara nagla būs Riharda Štrausa Vijoļsonāte, ar kuru atzīmēsim Štrausa 150. gadadienu. Tā ir ļoti virtuoza un ļoti romantiska. Rihards Štrauss to rakstīja pirms kāzām savai lielajai mīlestībai. Tas tiešām caurstrāvo katru noti,” piebilst mūziķe.

“Turpināsim ar Šnitkes Pirmo sonāti. Tā ir ļoti interesanta klausītājam. Tajā ir gan dažādi skaņu efekti, ko rada gan klavieres, gan vijole. Pēc rakstura tā ir ļoti daudzveidīga. Ir ļoti kaislīga ceturtā daļa, gan dievīgi skaista trešā daļa,” turpina L. Skride.

“Šie ir skaņdarbi, kurus mums abām ir gribējies atskaņot un atklāt. Programma ir daudzpusīga un stilistiski dažāda, jo šī ir mūsu pirmā tikšanās, tāpēc vēlējāmies, lai palete būtu pietiekami daudzkrāsaina,” uzsver V. Sareika.

Koncertos pirmatskaņojumu piedzīvos Vācijā dzīvojošās latviešu komponistes Rutas Paideres jaundarbs “Līnijas. Krustpunkti”, kas tapis īpaši Sareikas un Skrides tandēmam.

Varbūt noder

1. X 19.00 Rīgā, Mazajā ģildē;

2. X 19.00 Ventspils teātra namā “Jūras vārti”;

4. X 18.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+