Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. augusts, 2016
Drukāt

1936. gada 1. augustā (1)

1aug_Kegums_2

Pirms 80 gadiem, 1936. gada 1. augustā, Finanšu ministrijas telpās tika parakstīts līgums starp Latvijas valdību un Zviedrijas firmu “Svenska Enterpranad AB” par Ķeguma HES būvi. Līgumā bija uzsvērts, ka darbiniekiem objektā jābūt Latvijas pilsoņiem, izņemot dažus zviedru inženierus. HES pamatakmeni lika 1937. gadā, bet 1939. gada rudenī tā sāka darbu. Nepieciešamība pēc spēkstacijas bija skaidra jau sen, jo elektrifikācija līdz tam lielākoties skāra tikai pilsētas, kamēr Ķeguma HES nozīmēja arī līnijas uz lauku apvidiem. Tas solīja tālākas tautsaimniecības attīstības iespējas, turklāt Rīgas termoelektrostacija Andrejsalā vairs netika galā ar pieprasījumu. 1936. gadā akcentēja, ka jaudīga hidroelektrostacija ļaus ieekonomēt vairāk nekā sešus miljonus latu, ko ik gadu tērēja akmeņogļu ievešanai. Sākotnējie aprēķini liecināja, ka HES būve izmaksās 30 miljonus latu, kas veidoja piekto daļu valsts gada budžeta. Lēsa, ka 10 miljonus varētu savākt tautas ziedojumos.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Toties tagad pērkam Krievijas gāzi lielos kvantumos… 🙂
    Bagāts jau dara kā grib.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+