Mazo susuru dzīve Latvijas mežos. Kas ieperinājies viņu mājiņās? 0
Pavasarī pēc 50 susuru būrīšu uzstādīšanas Latvijā pirmo reizi sākās īpaši aizsargājamās sugas mazā susura izplatības pētījumi. Pirms dažām dienām, īsu brīdi pirms šo dzīvnieciņu došanās ziemas guļā, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektori devās būrīšu pārbaudes ekspedīcijās jeb susuru monitoringā. Nākotnē ilgākā laikā iegūtie dati palīdzēs šīs īpaši aizsargājamās sugas aizsardzības plāna izstrādē.
Susuri dabīgos apstākļos savus midzeņus ierīko koku dobumos, cilvēku izgatavotie mākslīgie mitekļi ir laba alternatīva. Susuru pētniekiem tie būtiski atvieglo izpētes gaitu. Būrīšus ir vieglāk apsekot un pārbaudīt, kas tajos iemitinājies. Regulāras uzskaites ļauj spriest par susuru sastopamību vienā vai otrā teritorijā, to skaita ikgadējām svārstībām, kā arī par susuru sezonālo aktivitāti.
Susuri būrīšos nedzīvo visu gadu. Jau oktobrī tie pārvācas uz ziemas mītnēm. Mazie susuri ziemo galvenokārt lapu migās uz zemes starp nobirušajām lapām. Būrīšos viņi atgriežas tikai maijā. Tādēļ septembra vidus un beigas pētniekiem ir piemērotākais brīdis, lai dotos ekspedīcijās. Eksperti apsekoja būrīšus Līvbērzes mežos un dabas parkā “Talsu Pauguraine”. Vēl atlicis dabas parks “Medumu ezeraine”.
Astoņos no Līvbērzes mežu parauglaukumā izliktajos būros savas migas bija ierīkojuši mazie susuri. Piecās no tām izdevās atrast arī pašus dzīvnieciņus. Vēl tika atrasta viena apdzīvota klaidoņpeles miga un viena lielās zīlītes ligzda. Atklājās, ka būrīšus kā slēptuves izmanto arī tauriņi un gliemeži. Savukārt otrajā parauglaukumā dabas parkā “Talsu pauguraine” DAP inspektori atrada astoņu susuru migas, no kurām sešās bija arī paši iemītnieki.
Eksperti uzsver, ka šāds rezultāts pirmajam gadam ir ļoti labs, jo parasti susuriem nepieciešams daudz ilgāks laiks, kamēr tie būrus izvēlas savu migu iekārtošanai. “Pagaidām izdarīt kādus secinājumus par mazo susuru populāciju kopumā Latvijas mežos ir pāragri. Lai noteiktu to skaita svārstības, kā arī atklātu likumsakarības to izplatībā, nepieciešami vismaz desmit gadi. Taču prieks, ka pirmie soļi monitoringa veikšanā ir sperti. Gaidīsim jaunus rezultātus un secinājumus jau pavasarī!” uzsvēra Valdis Pilāts, DAP vecākais eksperts un viens no Latvijas vadošajiem zīdītāju pētniekiem.
Viņš arī informēja, ka jau vairāk nekā 10 gadus Latvijā tiek veikts lielo susuru un meža susuru monitorings. Gaujas senielejas laukumos pie “Gūdām” un “Paslavām” izvietoti kopumā 65 būrīši, kas ik gadu tiek apsekoti. Šis ir pirmais mēģinājums veikt sīkāku izpēti arī par mazajiem susuriem, kas tāpat kā “lielie sugas brāļi” ir aizsargājama suga un iekļauta Eiropas Padomes Sugu un biotopu direktīvas II pielikumā, Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.
