Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. aprīlis, 2015
Drukāt

Par ko latviešu avīzes rakstīja pirms gadiem simts – 1915. gada 10. aprīlī

Foto - LETAFoto - LETA

“Jaunās Latviešu Avīzes”

Vecpiebalga. Atsvešināšanās no baznīcas. Senāk katoļu laikos ļaudis tikuši piespiesti iet baznīcā. Kaut kas līdzīgs notiekas pie mums. Tā kā baznīcēnu nav (tik lielā draudzē kā šī svētdienā saiet baznīcā 13 – 14 cilvēki), tad nu 31. martā brauca apkārt pērminderis pa savu pagastu, izziņodams, ka jāiet 2. aprīlī pierakstīties pie dievgalda par 5 kap. no personas. Kādēļ ļaudis neiet baznīcā? Kādēļ baznīca bija katru svētdienu pilna prāvesta Gulekes un mācītāja P. Gailīša laikos? Tad nebija jālieto tādi līdzekļi.

“Jaunais Vārds”

Latviešu valodas kropļošana. Līdz ar vācu uzrakstu aizliegumu sāk rasties latviešu uzraksti. Pa lielākai daļai visi šie uzraksti ir rakstīti tādā sakropļotā latviešu valodā, ka grūti pat izlasīt. Tā, par piemēru, Bodes ielā kādam veikalam ir šāda izkārtne: “Pārdosen un pirksen vešas mantas”. Uz tirgus ielas kādam namam ir pielikta šāda izkārtne: “Katra netīrība šīs vietas stingri aizliegts”. Vispār reti kāda iela, kur nebūs izkārtnes rakstītas sakropļotā latviešu valodā. Uzraksti “Niknus sunis”, “Priši pieni 3 reiz dien”, “Pēn pārdotav” utt. sastopami gandrīz katrā ielā. Pat vairākiem latviešiem izkārtnes ir rakstītas šādā sakropļotā latviešu valodā.

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (7)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+