Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. jūlijs, 2015
Drukāt

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1915. gada 17. jūlijā

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

“LIDUMS”. Vācu viesmīlība. Nordeķos, uz Slokas ceļa, kāda bagāta māju īpašniece Št. (pēc dzimuma vāciete) noslēdza vārtus, pakāra kaklā gorodovoja svilpi un ar rungu rokā staigāja apkārt, nelaizdama bēgļus pie akas dzert, kuri citur ūdeni nevarēja dabūt, jo akas bija izsmeltas sausas. Baltajā muižā rentnieks R. pārdevis bēguļiem ūdeni par 2 kap. spainī un dzinis prom no saviem pļavas gabaliem.

“RĪGAS ZIŅAS”. Kara apstākļu izmantotāji. Laikrakstos parādās iesūtījumi no publikas, ka tiklab daži advokāti, kā arī notāri izmantojot tagadējos apstākļus, lai iepelnītos naudā. Tā kāds advokāts latvietis paņēmis no lauciniekiem 14 rbļ. par vienkārša lūgumraksta uzrakstīšanu ģenerālgubernatoram Kurlovam, bet daži notāri par vienkāršu paraksta apliecināšanu zem īpašuma uzņemšanas listēm ņemot pat līdz 10 rbļ., atsaucoties uz listēs uzņemtās mantas vērtību, it kā šeit lieta grozītos ap pirkšanu un pārdošanu, resp., veikalu.

Līvu liktenis. Kā zināms, no līvu ievērojamā skaita, kas kādreiz apdzīvoja Daugavas lejas galu un Rīgas jūras līča piekrasti, pēdējā laikā palikuši tikai divi un pustūkstoši cilvēku, kuri dzīvoja Kalnuraga apkārtnē. Pēdējā kara notikumi smagi ķēruši līvus. Tā kā pēdējiem nebija iespējams pa sauszemi vairs aizbēgt, tad tie devās tālāk pa jūru. Kopā ar latviešiem aizvesti pa jūru 6000 cilvēku. Daļa aizvesti uz Sāmsalu, bet 3500 uz Hāpsalu. No Kalnuraga bēguļiem Hāpsalā ievestie pa lielākai daļai ir līvi. Ir iemesls domāt, ka gandrīz visi līvi aizvesti no savas pastāvīgās dzīves vietas.

Desu cenas, kā zināms, jau pagājušā gadā tika paaugstinātas. Tagad vietējie gaļas tirgotāji lielā mērā pamazinājuši to desu svaru, kas tiek pārdotas gabaliem (ne pēc svara), piemēram, mednieku u.c. Atzīmējams arī, ka tīrība arvienu vēl netiek ievērota pie desu izgatavošanas, lai gan uz to jau dažkārt aizrādīts.

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+