Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
24. jūlijs, 2015
Drukāt

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1915. gada 24. jūlijā (1)

Foto-kasjauns.lvFoto-kasjauns.lv

“DZIMTENES VĒSTNESIS”. Vērā liekama parādība, uz kuru ar dažiem faktiem jau šajās dienās aizrādīts, ir vāciskās sarunas atjaunošanās. Ne vien bulvāros un uz ielām, kur policijas ļoti maz, bet arī dzelzceļu stacijās, kur policijas ļoti daudz, vācu ļaudis sarunājas vāciski pilnā svabadībā, smalkajos restorānos svabadi “kroģē” vīnus, lai gan to pārdošana ir pilnīgi aizliegta, un viesu jautrās sarunas notiek vāciski, pat lieloties ar to.

Rīgas apgabaltiesā pārdeva šajās dienās J. Plūmes grezno namu Elizabetes un Lazaretes ielu stūrī. Cik šis nams izmaksājis, nav zināms, bet bija ieķīlāts par 800 000 rbļ. un to nopirka pirmais un lielākais kreditors Rīgas komercbankā par 220 000 rbļ. Divi kreditori zaudēja savus aizdotos 55 000 un 14 000 rbļ. Tas rāda gaiši, kādi saimnieciskie apstākļi mūsu Rīgā.

“LĪDUMS”. Pilsētnieku aizceļošana nav nebūt mazinājusies. Vilcieni aizbrauc bezgala pārpildīti. Lielā aizceļotāju daudzuma dēļ pie dzelzceļa biļešu pirkšanas netiek dienām ilgi klāt, tā ka daudzi gaida uz vietas dienām un naktīm, paņēmušies līdzi krēslus, beņķus utt. Daudzi pilsētnieki sametas pulciņiem kopā un apgādājas pa vairākiem zirgu un pajūgu un dodas pa zemes ceļiem projām. Pēdējās dienās ar šādu aizceļotāju rindām ir pilna visa Maskavas iela un Lubānas lielceļš. Visi šie aizbraucēji paliks Vidzemes tālākos apvidos, lai pie izdevības drīzāk atkal varētu atgriezties atpakaļ Rīgā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. 10. augustā laikraksts „Dzimtenes Vēstnesis” publicēja rakstnieku Ata Ķeniņa un Kārļa Skalbes sacerēto un Krievijas Valsts Domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša parakstīto uzsaukumu „Pulcējaties zem latviešu karogiem”, kas aicināja brīvprātīgos vecumā no 17 līdz 35 gadiem pieteikties latviešu bataljonos. Kopumā latviešu strēlnieku bataljonos 1915. un 1916. gadā pieteicās aptuveni 8 000 brīvprātīgie. Kā pirmais strēlniekos tika reģistrēts Roberts Poga, kā otrais Voldemārs Kiršteins. Katram no latviešu strēlniekiem bija savs dzīves gājums. V.Kiršteins dzimis Valmieras apriņķa Koku pagastā. Ģimenē bija 7 bērni. Kaujās Tīreļpurvā V.Kiršteins sasaldējās un vēlāk smagi saslima, lai gan turpināja dienestu, kā daudzi latvieši, Krievijas armijā. Strēlniekos bija arī viņa jaunākie brāļi – Pēteris un Eduards. Diemžēl slimība progresēja un 1928.gadā Voldemārs Kiršteins nomira.
    2015. gada 1. augustā Latvijas Kara muzejs aicina svinēt latviešu strēlnieku simtgadi!

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+