Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. septembris, 2014
Drukāt

Kā atdzima Jaunpiebalgas lepnums – Sv. Toma baznīcas ērģeles

Foto - Diāna JanceFoto - Diāna Jance

Mūsdienās Jaunpiebalgas baznīcas ērģeles par savām sauc daudzi slaveni Latvijas ērģelnieki.

Kad jau apritējusi simtā jubileja kopš Pirmā pasaules kara sākuma, “Kultūrzīmes” turpina publikāciju sēriju, kurā vēstām par kultūrvides un kultūras mantojuma objektiem, kas vai nu dzimuši 1914. gadā, vai arī ir tieši saistīti ar šo pavērsiena gadu pasaules vēsturē. Šoreiz – stāsts par Jaunpiebalgas Evaņģēliski luteriskās Svētā Toma baznīcas ērģelēm.

Piebaldzēni ir lepna tauta. Dižošanās, lepošanās – 
tas viss saistās ar Piebalgu, ar brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikiem”. Piemēram, Jaunpiebalga stiepjas vairāku kilometru garumā, un tās centrā atrodas Jaunpiebalgas Evaņģēliski luteriskā Svētā Toma baznīca – viens no lielākajiem Latvijas lauku dievnamiem ar 800 sēdvietām. 1914. gadā kā Latvijā vienīgajiem baznīcas ērģeles būvējusi jau tolaik ievērojamā vācu firma no Bavārijas “G. J. Šteinmeijers”. Jaunpiebalgu Latvijā un Ottingenu Vācijā šķir 1830 kilometru.

Nostāsts vēsta, ka Jaunpiebalgā bijusi uzbūvēta baznīca, kuras celšanai apkārtējie ļaudis nesuši pienu, kur mīcīt kaļķus. Pēc lielām grūtībām nu baznīca bijusi, bet nebijis ērģeļu. Vietējās muižas kungs gribējis uzbūvēt sevišķi brīnišķīgas ērģeles, kuras pašas no sevis spēlē, bet nevarējis atrast šim uzdevumam piemērotu meistaru. Atsaucis kādu no Vāczemes. Tas nu uzbūvējis tiešām brīnišķīgas ērģeles, kuras vajadzīgā laikā pašas no sevis spēlējušas. Muižas kungs nu gribējis, lai šis meistars vairs Latvijā neuzbūvē nevienas tādas ērģeles. Viņš meistaram labi samaksājis un noliedzis Latvijā uzturēties. Meistaram ļoti negribējies atstāt iemīļoto apkārtni, bet neko nevarējis darīt. Vēlreiz atvadījies no sava darba un aizgājis. No tā laika vairs ērģeles pašas no sevis neskan (avots: “Letonika.lv”).

Ērģeles Latvijā pazīstamas jau no 15. gadsimta. Mūsdienu Latvijas baznīcās un skolās saglabājies apmēram 300 instrumentu. Ikviens ticis būvēts īpaši, ievērojot telpas akustiskās īpašības, un līdz ar to nav iespējamas ne vienāda izmēra, ne vienādas skaņas ērģeles. Vairākums instrumentu būvēti 19. gadsimtā, un to radītāji bijuši vietējie latviešu un vācu meistari, no kuriem tikai daži amatu mācījušies ārzemēs, bet vairākums ērģeļu būvēšanas māku apguvuši pašmācības ceļā. Tomēr viņu darināto instrumentu kvalitāte un savdabīgais skanējums ir augstu vērtējams līdz pat mūsdienām.

Gadsimtu gaitā daudzas Latvijas ērģeles darinājuši arī citu valstu izcilākie meistari, lielākoties sadarbība notikusi ar Vācijas ērģeļbūves speciālistiem. Pirms simts gadiem Jaunpiebalgas baznīcas pārvaldītāji izvēlējās vienu no Eiropā lielākajām ērģeļbūves fabrikām 
”G. J. Šteinmeijers”, kura dibināta jau 1847. gadā Bavārijā, Otingenas pilsētā. Jaunpie­balgas ērģeļu būvi uzraudzīja dibinātāja dēls Johaness Šteinmeijers. Arī mūsdienās fabrika vēl joprojām strādā, tās vadību pārņēmis dzimtas un ērģeļbūves tradīciju turpinātājs, fabrikas pirmā īpašnieka Georga Frīdriha Šteinmeijera mazmazdēls Pauls Šteinmeijers. Kopš dibināšanas laikiem fabrikā uzbūvētas daudzi tūkstoši harmoniju un vismaz 2400 ērģeļu, kuras vēl joprojām skan Ungārijas, Austrijas, Čehijas, Īslandes, Lihtenšteinas, Itālijas, Šveices, Holandes, Grieķijas, Dienvidāfrikas, Krievijas, Ķīnas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Argentīnas, Brazīlijas un pat Ēģiptes baznīcās un skolās.

Pēdējais nozīmīgākais remonts Jaunpiebalgas baznīcā esot veikts pagājušā gadsimta 20. gados. Vēlāk baznīcu gan nav izdevies slēgt, bet, tāpat kā lielākā daļa Latvijas baznīcu, okupācijas gados tā tikusi gan apzagta, gan postīta, tomēr draudzei visus gadus namu ir izdevies uzturēt. Dramatisks brīdis bijis, kad ērģeles gribējuši pārvest uz Latvijas PSR Konservatoriju Rīgā. Toreiz mācītājs Jundzis aizstājies priekšā baznīcas durvīm. 1988. gadā līdz ar Kultūras fonda Ērģeļu centra izveidi daudzās Latvijas baznīcās aizsākās ziedojumu koncerti baznīcu un to instrumentu glābšanai un restaurācijai. Tomēr Jaunpiebalgas baznīcai un ērģelēm vēl bija jāsagaida savs laiks. Jau toreiz novada ļaudis bija iecerējuši veidot garīgās mūzikas centru, taču tikai 2009. gadā Svētā Toma baznīcas atbalsta fonda dibinātājiem izdevās atrast pietiekami daudzus atbalstītājus gan turpat Piebalgā, gan starp bijušajiem piebaldzēniem Rīgā un pasaulē. Baznīca, kura nu ir visā valstī nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis, ir atjaunota savā godībā gan no ārpuses, gan iekštelpās. Simtgadīgajām ērģelēm ir mainīts motors, stabules, plēšas, spēles galds, kā arī atjaunota kājminamā ērģeļu vadība, lai varētu spēlēt pat bez elektrības. Instrumenta restaurācijā izmantotas Latvijā un Vācijā izgatavotas detaļas.

Jauniepiebalgas baznīcas ērģeles augstu vērtējis Cēsīs dzimušais komponists Alfrēds Kalniņš. Mūsdienās par savām ērģelēm tās sauc daudzi Jaunpiebalgas ērģeļu mācības klases skolēni un absolventi un, protams, daudzi slaveni Latvijas ērģelnieki. 2014. gadā, baznīcas ēkas pastāvēšanas divi simti desmitajā (1804. g.) 
un ērģeļu simtajā mūža gadā, Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīca ir kļuvusi par nozīmīgu mūzikas centru. Vēl šoruden, 4. oktobrī, godinot 100 gadu veco instrumentu, tajā notiks ērģeļmūzikas koncerts.

Par palīdzību raksta tapšanā pateicos ērģeļu atjaunošanas darbu vadītājai, ērģelniecei Aijai Petrovskai un Vācijas ērģeļbūves fabrikas “G. J. Šteinmeijers&Co” pārstāvjiem.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+