Laukos
Politika

Pirms vilciens aizgājis. Baltijas zemnieki atkārtoti atgādina Briselei par godīgiem spēles noteikumiem 0

Foto – Kaspars Nordens/LETA

Saistībā ar to, ka jau 2. maijā tiks publicēts Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2020-2027.gadam, Baltijas valstu zemnieku organizāciju pārstāvji aktīvi veic lobēšanas darbus, lai lauksaimnieki jaunajā plānošanas periodā būtu līdzvērtīgi pārējo dalībvalstu zemniekiem.

Kā informē biedrībā “Zemnieku saeima”, šonedēļ Baltijas valstu zemnieku organizāciju pārstāvji Briselē tikās ar galvenajiem lēmumu pieņēmējiem Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā, kā arī nosūtīja kopīgu vēstuli vairākiem komisāriem un prezidentam Žanam Klodam Junkeram, lai atkārtoti uzsvērtu nepieciešamību pēc stipra kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta un godīgiem tiešmaksājumiem.

Latvijas lauksaimniekus Briselē pārstāvēja biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa informēja, ka zemnieku pārstāvji tikās gan ar EK komisāru biroju ierēdņiem, jo viņi būs tie, kas apstiprinās nākotnes budžetu un maija beigās arī likumdošanas priekšlikumus par KLP, gan Eiropas Parlamenta deputātiem, jo viņi gandrīz gadu apspriedīs priekšlikumus un viņiem ir liela iespēja mainīt Komisijas piedāvājumu.

“Jau pēc pāris dienām Eiropas komisāri kopīgi lems par jaunā budžeta sadalījumu starp valstīm. Tādēļ mums ir svarīgi galvenajiem lēmumu pieņēmējiem atgādināt par lauksaimnieku interesēm un godīgu attieksmi pret zemniekiem visā Eiropā. Tiekoties ar lēmumu pieņēmējiem, uzsvērām Junkera uzsaukumu, ka ES jānodrošina vienāda attieksme pret visiem lauksaimniekiem un nav pieļaujami otrās šķiras zemnieki. Deputāti no Vācijas situāciju ar zemajiem tiešmaksājumiem Baltijas valstīs pārzina jau no iepriekšējā plānošanas perioda un atzina, ka šoreiz maksājumu izlīdzināšana būs vēl smagāks jautājums nekā iepriekš, jo rinda valstu pret to atklāti iebilst. Tāpat sarunu gaitā mums kārtējo reizi nācās kliedēt mītu par to, ka Baltijā maksājumi ir zemi, jo ir zemas ražošanas izmaksas. Eiropas statistikas dati ļoti skaidri parāda, ka galveno izmaksu pozīcijas lauksaimniecībā – degviela, elektrība un mēslojums mums ir aptuveni ES vidējā līmenī, svārstoties 5% robežās, savukārt saražotās produkcijas cena mazā iekšējā tirgus un attāluma līdz starptautiskajiem tirgiem dēļ ir daudz mazāka,”norādīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Tāpat viņa akcentēja, ka bija ļoti svarīgi minēto vēstuli nosūtīt ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, prezidentam Žanam Klodam Junkeram, kā arī vairākiem komisāriem, piemēram, Ginteram Ettingeram (Vācija), Valdim Dombrovskim (Latvija), Andrusam Ansipam (Igaunija), Vitenim Andrukaitim (Lietuva), Jirki Katainenam (Somija), no kuru lēmumiem būs atkarīgs, cik liels finansējums lauksaimniekiem būs nākamajā plānošanas periodā. Vēstulē zemnieku pārstāvji uzsvēra, ka lauksaimniecības budžeta samazinājums nav pieņemams, jo vides, konkurētspējas, paaudžu nomaiņas izaicinājumi ES lauksaimniekiem tikai pieaug. Tāpat Baltijas valstu lauksaimnieku tiešmaksājumu līmenis līdz 2020.gadam sasniegs tikai 67-69% no vidējiem ES maksājumiem.

Biedrība “Zemnieku saeima”apvieno gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk kā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
Vairāk par tiešmaksājumu problēmu lasiet šeit

LA.lv