Viedokļi
Komentāri

Franks Gordons: “Pirmsmarta” noskaņas Krievijā 16

Foto – Lita Krone/LETA

Senajiem romiešiem marts bija ar mistisku auru apveltīts mēnesis. Sakarā ar to, ka Jūlijs Cēzars tika noslepkavots 44. gadā pirms mūsu ēras 15. martā, šis datums un mēnesis (the Ides of March) iegāja pasaules literatūrā kā kaut ko nelāgu, draudīgu, visādā ziņā liktenīgu vēstošs laiks.

Gaidot šī mēneša 18. datumu, kad notiks Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanas, tur jaušamas gan bažas, gan zināms izaicinājums, neziņa par nākotni, visādi kompleksi un sindromi. Var saprast, ka šis datums – 18. marts – Kremlī apzināti iztulkots kā Krimas aneksijas ceturtā gadskārta. Joka pēc atgādinu, ka Baigajā gadā 18. marts tika atzīmēts kā “Parīzes Komūnas diena”…

Patlaban Kremlim pietuvinātās aprindās tiek veicināta “aplenktā cietokšņa” psihoze, kas manā iztēlē stipri atgādina Staļina pagājušā gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu patētiskos brīdinājumus par “kapitālistisko aplenkumu”, kas draud nožņaugt “pasaules vienīgo strādnieku un zemnieku valsti”. Tagad līdz 1648. gada robežām sarukušo Krieviju apdraud ne jau “kapitālisti”, jo pati Putina valsts ir kapitālistiska, bet “Rietumi kā tādi” ar ASV priekšgalā.

Lūk, daži citāti. Plātīšanās: “Aviobāze “Engels” (vieta nav norādīta. – F. G.). Te bāzējas Donbasa ar Sarkano karogu apbalvotā 22. gvardes smago bumbvedēju divīzija – mūsu stratēģiskās kodoltriādes garā roka. Tās bumbvedēji Tu-160 un Tu-95MS nes tāldistances spārnotās raķetes, kas spējīgas trāpīt pretiniekam jebkurā mūsu planētas punktā.”

Aplenkuma psihoze: “Īpašu uzmanību NATO alianse sākusi veltīt Piebaltijas zemēm (nevis Baltijas valstīm. – F. G.).Tieši no to teritorijas taču iespējams īstenot maksimāli strauju un sāpīgu triecienu Krievijai. No NATO bāzēm Igaunijā ir tikai kādi 300 kilometri līdz Pēterburgai un 600 – līdz Maskavai. Visspilgtāk par gatavošanos šādam triecienam liecina Igaunijas bāze “Emori”.”

23. februārī – t. s. vīriešu dienā – savu 75 gadu jubileju nosvinēja nenogurstošais radikālais avantūrists Edu-ards Ļimonovs, “nacionālboļševiku” partijas dibinātājs, kura, var teikt, šķēpnesis bija bēdīgi slavenais rīdzinieks Vladimirs Iļjičs Lindermans. Plašā intervijā Ļimonovs sakarā ar 18. marta vēlēšanām spriež, ka jāraugās ne tikai uz nākamiem sešiem gadiem (uz kuriem tagad tiek ievēlēts Putins), bet uz 26 gadiem. Putins neizskatoties labi. Viņa kakls tāds tieviņš, vecišķs… Putins neesot spējīgs apkarot korupciju, jo korumpētie oligarhi ir viņa balsts. Sociālā plaisa ir drausmīga: kamēr tāds Putina līdzgaitnieks kā Sečins mēnesī saņem divdesmit miljonus rubļu, pensionāram pat desmit tūkstoši rubļu nesanāk. Ļimonovs vēl uzsvēra, ka Ukraina tagad ir Krievijai visnaidīgāk noskaņotā valsts pasaulē. Arī Ļimonovs liek manīt, ka viņu biedē laiks “pēc Putina”.

Kremlī nepatiku un neizpratni izraisīja Maskavas mēra Sergeja Sobjaņina – varas virsotnei piederīga vīra – lēmums uzstādīt piemiņas plāksni pirms trim gadiem Kremļa mūru pavēnī noslepkavotajam izcilajam liberālajam politiķim Borisam Ņemcovam pie nama, kurā viņš dzīvojis. Piemiņas plāksnes uzstādīšanas iniciatore bija Ksenija Sobčaka, kura balotējas Krievijas prezidenta vēlēšanās. Viņas vadītā iniciatoru grupā ietilpst ārzemēs mītošais Putina oponents Mihails Hodorkovskis, rakstniece Ludmila Uļicka, kinorežisors Pāvels Lungins un citi demokrātiskās inteliģences pārstāvji. Tas, ka Sobjaņins izšķīries par tādu soli – iemūžināt Ņemcova piemiņu – ir iepriecinošs fakts “marta gaidās”. Iepriecinošs bija arī “Ņemcova piemiņas maršs” Maskavas centrā. Šajā gājienā, kas notika 25. februārī, piedalījās ap 4500 cilvēku ar Kseniju Sobčaku priekšgalā.

LA.lv