Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
22. decembris, 2015
Drukāt

Pirmsziemassvētku nojausma

Nagla

Inta Nagla: "Piesēstos pie datora, un dzeja plūst no manis pati. Kā bērza sulas, kas plūst pāri krūzes malai."

Inta Nagla ir no Kārsavas novada Mežvidu pagasta. Viņa trīsdesmit divus gadus  skolēniem māca latviešu valodu un literatūru – šobrīd jau astoto gadu – Ludzas novada vakara vidusskolā.

I. Naglas dzeja izlasāma vienpadsmit dzejas kopkrājumos, kas izdoti SIA “Visual Studio” projekta “Mana grāmata” rezultātā. Divas suvenīrgrāmatas “Ziedu valdzinājums” un “Kad divas dvēs’les vienā kūst” tapušas sadarbībā ar fotogrāfu Aivaru Gulbi. Grāmatā “Kad divas dvēs’les vienā kūst” iekļauti dzejnieces skaistākie mīlestības dzejoļi, kas tapuši 2012. un 2013. gadā. I. Nagla ir izdevusi arī trīs autorgrāmatas: “Smilšu pulkstenī iestrēdzis laiks” (2011), “Dvēseles dienasgrāmata” (2012) un “Ieziedēt varavīksnē” (2015).

Intas dzejoļos atspoguļojas daudzveidīgas tēmas – garīgās vērtības, daba, mīlestība tās visdažādākajās izpausmēs, filozofija par dzīvi. Autore dzejoļus raksta gan latviski, gan arī latgaliski. Ar Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas skolotājas Rasmas Kulamovas atbalstu vairāki Intas dzejoļi pārtapuši par dziesmām. Dzejniece atzīst, ka viņai ir prieks par to, ka radītā dzeja dzīvo melodijā. I. Naglai piemīt daudz radošu hobiju – viņai patīk audzēt ziedus, tamborēt, fotografēt, kā arī apgleznot zīdu.

– Kuri 2015. gada trīs notikumi literatūras jomā bijuši vistuvākie tavai sirdij?

I. Nagla: – Latvijas mērogā tie noteikti saistās ar Aspazijai un Rainim veltītajiem pasākumiem. Savukārt Latgalē par ļoti jauku momentu uzskatu krājuma “Latgales sirdspuksti” iznākšanu. Krājums popularizē 150 Latgales radošos cilvēkus – dzejdarus, māksliniekus, fotogrāfus. Gribas pieminēt Zandu Arnicāni no Balviem, kura mūs visus sameklēja. Prieks, ka Latgalē ir tik radoši un uzņēmīgi cilvēki un ka šajā krājumā ir arī mans dzejolis latgaliski, veltīts munai mīlajai dabasu pusei. Par trešo svarīgāko momentu vēlos nosaukt savas jubilejas grāmatas “Ieziedēt varavīksnē” iznākšanu.

– Kādos brīžos visbiežāk pie tevis atnāk dzejas rindas?

– Pie manis dzeja atnāk visdažādākajos brīžos. Naktīs – caur sapņiem – dzejas vārsmas ieskanas un parasti tā arī aiziet – sapņos, jo tīri cilvēciski nespēju piecelties un rakstīt jebkurā nakts laikā. Dzeja atnāk svarīgos dzīves momentos – savos un arī valsts, piemēram, tuvojoties Latvijas gadadienai vai Ziemassvētkiem. Un tad – parastā ikdienišķā mirklī – dzeja plūst no manis pati. Ļoti daudz rakstu par dabu, esmu dzimusi vasarā, tāpēc daba man ļoti tuva. Un Latgale. Latgalisko dzejoļu nav pārāk daudz, bet tie sanāk tieši, patiesi, reizēm pat ironiski. Man dzeja nāk no sirds, no dvēseles dziļumiem, tāpēc varbūt lasītājiem tik tuva. Un vēl – man šo spēju pilnīgi noteikti dod Dievs. Visīpašākā dzeja ir par garīgo tēmu.

– Tu esi latviešu valodas un literatūras skolotāja. Vai stundās skolēni mēdz izteikt viedokli par savas skolotājas daiļradi?

– Skolēnus reizēm palutinu un lasu viņiem savus darbiņus stundās. Tie man pašai ir īpaši mirkļi, jo kopā ar dzeju mums nāk sarunas par dzīvi, par vērtībām. Jauniešiem patīk, esmu pat dzirdējusi jautājumu: vai manu dzeju var izmantot, rakstot eksāmena domrakstu? Kādreiz es arī viņiem palūdzu pamēģināt uzrakstīt kādu dzejas rindu, bet tas nekad nav obligāti. Un, ticiet man, liels ir prieks, kad kādreiz tāds kautrīgs septiņpadsmitgadīgs jauneklis man lūdz izlasīt viņa dzejoļus. Tā jau ir uzticēšanās! Mūsdienu jaunieši ir kolosāli, un viņiem patīk dzeja.

– Ar ko tev asociējas Ziemassvētku gaidīšanas laiks?

– Agrāk Ziemassvētkus ļoti gaidīju. Jau mēnesi pirms tam rūpēju dāvanas, daudzas gatavoju pati. Tie mūsmājās bija svētki, kad sanāca kopā visa ģimene. Kopš bērni ir pieauguši, sanākt visiem kopā ir ļoti grūti. Tagad šo laiku līdz Ziemassvētkiem uztveru mazliet citādi. Kas ir Advents? Ziemassvētku gaidīšana. Kas notiek Ziemassvētkos? Pie mums atnāk Dieva dēls – Jēzus bērniņš. Bet Jēzus jau pie mums ir visu laiku – vasarā, rudenī, priekos, sāpēs utt. Viņš mūs neatstāj ne mirkli, ja vien Viņam uzticamies. Tā, lūk! Citēšu savas dzejas rindas: “Kad es otram pasaku labu vārdu, manī piedzimst Jēzus…” Taču kopīgā piparkūku cepšana, iešana pēc eglītes, dāvanu prieks mūsmājās neizpaliek. Šo sajūtu jūtam gaisā, pilnīgi rokām tveramu. Un tā ir brīnišķīga!

Šajā “Kultūrzīmju” numurā piedāvājam jaunākos I. Naglas dzejoļus.

Piektdienas vakars

Kluss vakars

Apņem mani siltām rokām

Un ieaijā māju

Piektdienības laiskumā,

Kurā ir mazliet

No kaķa miegainās murrāšanas

Un brīvdienu smaržām.

Apkārt klīst

Kafijas saldrūgtā smarža,

Un sarkanā stikla glāzītē

Sveces liesmiņa plīvo –

Bet dvēselē miers

Un mīlestības maigā

Nojauta dzīvo.

Krūtīs no darba nedēļas

Steigas un rūpju čaulām

It kā priecīgi

Putnēni šķeļas –

No sirds izstaro

Bezgala siltums

Un Gaisma –

Vismaigākā gaisma ceļas.

Cik labi,

Ka ir tādi piektdienas vakari

Māju mierā un klusumā,

Kad dvēsele

Atveldzi gūst

Dieva mierā un brīnumā!

Cauri puteņiem

Lūdzu, ienāc uz brīdi

Manā pasaulē:

Es sasiešu

Saviem skumju kumeļiem

Vējainās krēpes,

Ienāc uz mirkli,

Lai varu tavos glāstos kavēties

Un klusi sēdēt

Tavā siltajā klēpī…

Tad – lai!

Manas ilgas tālumos skrien,

Tur, kur balti

Puteņi auļo,

Taču dvēselē dziļi

Mīlestība plauks

Tava smaida siltajā saulē.

Sasien manas skumjas

Šovakar

Un klusējot noglāsti vaigu – Cauri ziemai

Un skumju puteņiem

Sirds sajutīs ziedoni maigu…

Adventei

Iedegt Mīlestības svecīti

Ne vien Adventes vainagā,

Bet savās sirdīs,

Lai Dieva Gaisma

Staro pār pasauli

Vienmēr…

Pirmsziemassvētku nojausma

Pirmsziemassvētku nojausma

Klusi istabā klīst,

Un dvēsele mieru,

Bezgala mieru iepazīst…

Šķiet, prieks

Caur visām ķermeņa porām

Manī kā gaisma plūst,

Un dvēsele

Dieva mīlestībā

Atveldzi gūst.

Cik labi,

Ka ir tāds Laiks,

Kad dvēsele basām kājām

Ar Dievu runāties iet,

Tādos brīžos

Tā tuvāk Debesīm,

Tuvāk Mūžībai šķiet…

Ir juoīdadz

Kod aiz lūga

Pasaule palīk bolta,

Gribīs ari sirdī

Boltu sveci īdadzynuot…

Lai svecis gaisma

Sasylda vysus,

Kas par sātys slīksni kuop,

Lai prīcynoj tūs,

Kurim itymā pasaulē

Solst voi suop!

I Dīvs paeistam

Munā dvieselē

Syltu gaismeņu dadz,

Lai sajiut cyti,

Ka ari jūs sirdīs

Mīlesteiba ir juoīdadz…

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+