Pirmsziemassvētku nojausma 0
Inta Nagla ir no Kārsavas novada Mežvidu pagasta. Viņa trīsdesmit divus gadus skolēniem māca latviešu valodu un literatūru – šobrīd jau astoto gadu – Ludzas novada vakara vidusskolā.
I. Naglas dzeja izlasāma vienpadsmit dzejas kopkrājumos, kas izdoti SIA “Visual Studio” projekta “Mana grāmata” rezultātā. Divas suvenīrgrāmatas “Ziedu valdzinājums” un “Kad divas dvēs’les vienā kūst” tapušas sadarbībā ar fotogrāfu Aivaru Gulbi. Grāmatā “Kad divas dvēs’les vienā kūst” iekļauti dzejnieces skaistākie mīlestības dzejoļi, kas tapuši 2012. un 2013. gadā. I. Nagla ir izdevusi arī trīs autorgrāmatas: “Smilšu pulkstenī iestrēdzis laiks” (2011), “Dvēseles dienasgrāmata” (2012) un “Ieziedēt varavīksnē” (2015).
Intas dzejoļos atspoguļojas daudzveidīgas tēmas – garīgās vērtības, daba, mīlestība tās visdažādākajās izpausmēs, filozofija par dzīvi. Autore dzejoļus raksta gan latviski, gan arī latgaliski. Ar Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas skolotājas Rasmas Kulamovas atbalstu vairāki Intas dzejoļi pārtapuši par dziesmām. Dzejniece atzīst, ka viņai ir prieks par to, ka radītā dzeja dzīvo melodijā. I. Naglai piemīt daudz radošu hobiju – viņai patīk audzēt ziedus, tamborēt, fotografēt, kā arī apgleznot zīdu.
– Kuri 2015. gada trīs notikumi literatūras jomā bijuši vistuvākie tavai sirdij?
I. Nagla: – Latvijas mērogā tie noteikti saistās ar Aspazijai un Rainim veltītajiem pasākumiem. Savukārt Latgalē par ļoti jauku momentu uzskatu krājuma “Latgales sirdspuksti” iznākšanu. Krājums popularizē 150 Latgales radošos cilvēkus – dzejdarus, māksliniekus, fotogrāfus. Gribas pieminēt Zandu Arnicāni no Balviem, kura mūs visus sameklēja. Prieks, ka Latgalē ir tik radoši un uzņēmīgi cilvēki un ka šajā krājumā ir arī mans dzejolis latgaliski, veltīts munai mīlajai dabasu pusei. Par trešo svarīgāko momentu vēlos nosaukt savas jubilejas grāmatas “Ieziedēt varavīksnē” iznākšanu.
– Kādos brīžos visbiežāk pie tevis atnāk dzejas rindas?
– Pie manis dzeja atnāk visdažādākajos brīžos. Naktīs – caur sapņiem – dzejas vārsmas ieskanas un parasti tā arī aiziet – sapņos, jo tīri cilvēciski nespēju piecelties un rakstīt jebkurā nakts laikā. Dzeja atnāk svarīgos dzīves momentos – savos un arī valsts, piemēram, tuvojoties Latvijas gadadienai vai Ziemassvētkiem. Un tad – parastā ikdienišķā mirklī – dzeja plūst no manis pati. Ļoti daudz rakstu par dabu, esmu dzimusi vasarā, tāpēc daba man ļoti tuva. Un Latgale. Latgalisko dzejoļu nav pārāk daudz, bet tie sanāk tieši, patiesi, reizēm pat ironiski. Man dzeja nāk no sirds, no dvēseles dziļumiem, tāpēc varbūt lasītājiem tik tuva. Un vēl – man šo spēju pilnīgi noteikti dod Dievs. Visīpašākā dzeja ir par garīgo tēmu.
– Tu esi latviešu valodas un literatūras skolotāja. Vai stundās skolēni mēdz izteikt viedokli par savas skolotājas daiļradi?
– Skolēnus reizēm palutinu un lasu viņiem savus darbiņus stundās. Tie man pašai ir īpaši mirkļi, jo kopā ar dzeju mums nāk sarunas par dzīvi, par vērtībām. Jauniešiem patīk, esmu pat dzirdējusi jautājumu: vai manu dzeju var izmantot, rakstot eksāmena domrakstu? Kādreiz es arī viņiem palūdzu pamēģināt uzrakstīt kādu dzejas rindu, bet tas nekad nav obligāti. Un, ticiet man, liels ir prieks, kad kādreiz tāds kautrīgs septiņpadsmitgadīgs jauneklis man lūdz izlasīt viņa dzejoļus. Tā jau ir uzticēšanās! Mūsdienu jaunieši ir kolosāli, un viņiem patīk dzeja.
– Ar ko tev asociējas Ziemassvētku gaidīšanas laiks?
– Agrāk Ziemassvētkus ļoti gaidīju. Jau mēnesi pirms tam rūpēju dāvanas, daudzas gatavoju pati. Tie mūsmājās bija svētki, kad sanāca kopā visa ģimene. Kopš bērni ir pieauguši, sanākt visiem kopā ir ļoti grūti. Tagad šo laiku līdz Ziemassvētkiem uztveru mazliet citādi. Kas ir Advents? Ziemassvētku gaidīšana. Kas notiek Ziemassvētkos? Pie mums atnāk Dieva dēls – Jēzus bērniņš. Bet Jēzus jau pie mums ir visu laiku – vasarā, rudenī, priekos, sāpēs utt. Viņš mūs neatstāj ne mirkli, ja vien Viņam uzticamies. Tā, lūk! Citēšu savas dzejas rindas: “Kad es otram pasaku labu vārdu, manī piedzimst Jēzus…” Taču kopīgā piparkūku cepšana, iešana pēc eglītes, dāvanu prieks mūsmājās neizpaliek. Šo sajūtu jūtam gaisā, pilnīgi rokām tveramu. Un tā ir brīnišķīga!
Šajā “Kultūrzīmju” numurā piedāvājam jaunākos I. Naglas dzejoļus.
Piektdienas vakars
Kluss vakars
Apņem mani siltām rokām
Un ieaijā māju
Piektdienības laiskumā,
Kurā ir mazliet
No kaķa miegainās murrāšanas
Un brīvdienu smaržām.
Apkārt klīst
Kafijas saldrūgtā smarža,
Un sarkanā stikla glāzītē
Sveces liesmiņa plīvo –
Bet dvēselē miers
Un mīlestības maigā
Nojauta dzīvo.
Krūtīs no darba nedēļas
Steigas un rūpju čaulām
It kā priecīgi
Putnēni šķeļas –
No sirds izstaro
Bezgala siltums
Un Gaisma –
Vismaigākā gaisma ceļas.
Cik labi,
Ka ir tādi piektdienas vakari
Māju mierā un klusumā,
Kad dvēsele
Atveldzi gūst
Dieva mierā un brīnumā!
Cauri puteņiem
Lūdzu, ienāc uz brīdi
Manā pasaulē:
Es sasiešu
Saviem skumju kumeļiem
Vējainās krēpes,
Ienāc uz mirkli,
Lai varu tavos glāstos kavēties
Un klusi sēdēt
Tavā siltajā klēpī…
Tad – lai!
Manas ilgas tālumos skrien,
Tur, kur balti
Puteņi auļo,
Taču dvēselē dziļi
Mīlestība plauks
Tava smaida siltajā saulē.
Sasien manas skumjas
Šovakar
Un klusējot noglāsti vaigu – Cauri ziemai
Un skumju puteņiem
Sirds sajutīs ziedoni maigu…
Adventei
Iedegt Mīlestības svecīti
Ne vien Adventes vainagā,
Bet savās sirdīs,
Lai Dieva Gaisma
Staro pār pasauli
Vienmēr…
Pirmsziemassvētku nojausma
Pirmsziemassvētku nojausma
Klusi istabā klīst,
Un dvēsele mieru,
Bezgala mieru iepazīst…
Šķiet, prieks
Caur visām ķermeņa porām
Manī kā gaisma plūst,
Un dvēsele
Dieva mīlestībā
Atveldzi gūst.
Cik labi,
Ka ir tāds Laiks,
Kad dvēsele basām kājām
Ar Dievu runāties iet,
Tādos brīžos
Tā tuvāk Debesīm,
Tuvāk Mūžībai šķiet…
Ir juoīdadz
Kod aiz lūga
Pasaule palīk bolta,
Gribīs ari sirdī
Boltu sveci īdadzynuot…
Lai svecis gaisma
Sasylda vysus,
Kas par sātys slīksni kuop,
Lai prīcynoj tūs,
Kurim itymā pasaulē
Solst voi suop!
I Dīvs paeistam
Munā dvieselē
Syltu gaismeņu dadz,
Lai sajiut cyti,
Ka ari jūs sirdīs
Mīlesteiba ir juoīdadz…
