Horoskopi un mistika
Pasaulē

Pirokinēze jeb sātana uguns. Kā skaidrot mistisko cilvēku pašaizdegšanos? 16

Ilustrācija – taringa.net

Autors – Signe Koļcova, “Planētas Noslēpumi”

Jau kopš vissirmākās senatnes zināmi gadījumi, kad cilvēki pēkšņi aizdegušies no neizskaidrojamas izcelsmes uguns un burtiski dažu sekunžu laikā pilnībā vai daļēji sadeguši. Noskaidrots, ka šādas pašaizdegšanās laikā liesmas temperatūra var sasniegt 3000 grādu temperatūru.

1950. gadā Meksikas tiesa izskatīja neparastu lietu, kurā tiesāja kādas viesnīcas īpašnieces vīru, apsūdzot par savas sievas sadedzināšanu daudzu cilvēku klātbūtnē. Vīram draudēja nāves sods, lai gan vēlāk viņu attaisnoja.

Tajā šaušalīgajā vakarā parastie viesnīcas klienti vakariņoja pirmā stāva ēdamzālē. Saimnieces vīrs pavardā rāmi grozīja cepeti, jauniņā apkalpotāja iznēsāja vīnu un uzkodas, bet pati saimniece rāmi sēdēja masīvā krēslā. Un tad pēkšņi miermīlīgo idilli cauršķēla šaušalīgs kliedziens. Saimniece raustījās savā krēslā, izbolījusi acis un iepletusi muti, bet pa visu viņas ķermeni skraidīja ašas liesmu mēlītes. Pēc mirkļa viņas jau vairs nebija dzīvo vidū, bet krēslā bija palicis tikai pelnu apbērts viņas apģērbs. Izsauca policiju, kas acumirklī arestēja nelaimīgo vīru un aizveda viņu uz cietumu, jo viņš tajā brīdī bija atradies sievai vistuvāk…

Bet ne gluži vienmēr pirokinēzes upuru ķermeņi sadeg pilnībā. Pirms dažiem gadiem Mongolijā uz vientuļa lauku ceļa sadega kāds vietējais gans. Pārsteidzoši bija tas, ka uguns absolūti nebija skārusi nelaiķa apģērbu. Nekādas liesmu pēdas neatklāja arī apkārt upurim, turklāt tajā mirklī gaisa temperatūra bijusi –15 grādu.

Savdabīgs bija gana pārinieka stāstījums. Viņš priekšā dzinis daļu ganāmpulka, un vienā brīdī, kad pagriezies, ieraudzījis, ka vecais gans pietupies ceļmalā ar nolaistām biksēm. Taču viņš kaut kā aizdomīgi ilgi nav cēlies augšā. Pārinieks pienācis tuvāk un ieraudzījis, ka tupošais ir melns kā ogle, bet zem viņa kājām zemē kūpējusi svaigu izkārnījumu kaudzīte. Pārinieks aizsteidzies pēc palīdzības uz tuvāko ciematu. Vecā gana tuvinieki mēģinājuši viņu uzlikt uz koka nestuvēm, taču tās pēkšņi sākušas kūpēt. Kad viņu atkal nocēla, izrādījās, ka nestuvju dēļi ir pārogļojušies. Vajadzējis pagaidīt, kamēr līķis atdzisīs.

Protams, varas iestādes vispirms apsūdzēja pārinieku ļaunprātīgā slepkavībā, arestēja un ieslodzīja cietumā. Bet, kad pie viņa ieradās advokāts, viņš aizdomās turamā vietā atrada tikai pārogļojušos kaulu kaudzīti un dažus saglabājušos apsvilušus gaļas gabalus…


Dara Metcele 1969. gada rudenī sēdēja savā automašīnā uz kādas Luksemburgas ielas, kad pēkšņi aizdegās un dažu sekunžu laikā pilnībā sadega. Vairāki cilvēki centās viņai palīdzēt, taču nesekmīgi. Tūlīt pat noskaidrojās, ka mašīnas iekšējais apšuvums un pat sēdeklis nav cietis.

Aptuveni tajā pašā laikā ASV Teksasas iedzīvotāju Maiklu Lifišinu arī atrada mirušu savā mašīnā. Viņa seja un rokas bija apdegušas, bet matus un uzacis liesmas nezin kāpēc nebija skārušas. Tā kā viņa automašīna atradās garāžā, policisti izlēma, ka nelaimīgais izdarījis pašnāvību, noindējoties ar izplūdes gāzēm. Taču šo versiju bija grūti uzskatīt par neapgāžamu, jo tad, kad upuri atrada, mašīnas virsbūve visā laukumā vēl bija tik karsta, ka tai nevarēja piedurt pirkstu.

Fantastisks gadījums notika Kanādas Albertas provincē, kad Melbiju ģimenes divas meitas uzliesmoja vienā mirklī, taču… atrodoties dažādās pilsētas vietās, vismaz kilometra attālumā viena no otras.

1991. gadā Francijas Dižonas iedzīvotājs Šarls Diteijē, kurš strādāja Verneju ģimenei piederošajā skārda izstrādājumu veikalā, kopā ar saimniekiem sagaidīja jauno gadu. Iedzēris vīnu, viņš devās gulēt savā istabā augšstāvā. Bet no rīta saimnieks viņu atrada mirušu. Un tūlīt pat, noejot lejā, viņš ieraudzīja, ka pirmajā stāvā grīdu pārklājusi bieza kvēpu kārta, un nepatīkama dvinga aizsita elpu. Līdzās virtuves galdam viņš ieraudzīja… savas sievas atliekas – pārogļojušos kaulus un pelnus. Citas uguns pēdas mājā neizdevās atrast.
Ne mazāk noslēpumains gadījums notika 1989. gadā Vācijā netālu no Minhenes. 13 gadus vecā Juta spēlēja akordeonu, kad pēkšņi viņas tēvs sadzirdēja izmisīgus meitas kliedzienus. Viņš metās pie viņas un ieraudzīja, ka viņa, pilnībā liesmu ieskauta, skraida pa istabu. Jutai bija 30% ādas virsmas apdegumu, savukārt tēvs arī guva otrās pakāpes apdegumus. Vēlāk meitene paskaidroja, ka, tiklīdz sākusi spēlēt akordeonu, viņu acumirklī no visām pusēm ieskāvusi uguns.

1993. gada pavasarī nelielas Peru pilsētiņas Oreljano iedzīvotāji, kuri bija sapulcējušies kādā kristiešu baznīcā, kļuva par aculieciniekiem gadījumam, kas viņus pamatīgi satricināja. Sprediķotājs mācītājs tajā dienā bija formā – viņš teica kvēlu runu par bezcerīgajiem grēciniekiem, kurus sagaida briesmīgās elles ugunis. Taču vienā mirklī viņa runa pārgāja šaušalīgā klaigāšanā. Mācītājs pēkšņi sarāvās nedabiskā pozā ar gaisā paceltām rokām. Nākamajā brīdī klātesošie šausmās ieraudzīja, kā no viņa krūtīm izlaužas liesmas mēle, bet viņš pats acumirklī pārvērtās uguns stabā. Ļaudis metās laukā no baznīcas, un neviens tā arī neieraudzīja to, ko vēlāk atklāja izmeklētāji. Kancelē gulēja pilnībā neskarts mācītāja apģērbs, zem kura melnēja karstu pelnu kaudzīte. Nekas vairāk no kaismīgā grēcinieku gānītāja pāri nebija palicis.

Notikums izraisīja gūzmu baumu. Ticībai visvairāk pakļautie nešaubījās par to, ka Tas Kungs sodījis svēto tēvu par viņa slepenajiem grēkiem, jo labi zināja, ka celibātam pakļautais nabaga cilvēks slepus mēdz skatīties pornogrāfiju. Savukārt citi apgalvoja, ka viņš jau sen pārdevis dvēseli velnam. Bija arī tādi, kuri uzskatīja, ka patiesībā mācītāja vietā neganto sprediķi lasījis pārģērbies pats nelabais. Policija, protams, neko būtisku nenoskaidroja.

Sātaniskā uguns, pašaizdegšanās jeb pirokinēze nekādā ziņā nav tikai fantāzijas auglis, tas ir gluži reāls fakts, lai gan, raugoties no fizikas un ķīmijas viedokļa, tāds fenomens nav iespējams. Zināms, ka cilvēka ķermeņa 2/3 veido ūdens un tā sadegšanai nepieciešams noteikts daudzums enerģijas, kāda dzīvā organismā nav. Pat tad, ja nelaiķi vēlas sadedzināt krematorijā, nepieciešama vismaz 2000 grādu temperatūra, turklāt nepārtraukti vismaz četras stundas. Un arī tad vēl nepieciešams speciāli sasmalcināt apogļotos skeleta kaulus, lai tos pārvērstu pelnos.

Pašaizdegšanās ir salīdzinoši reta parādība. 20. gadsimtā oficiāli fiksēti 19 tādi gadījumi visā pasaulē. Zinātniekiem par to ir dažādi viedokļi. Daži to mēģina saistīt ar cilvēka iekšējo stāvokli, jo bieži bijis tā, ka sadegušie cilvēki iepriekš bijuši dziļa stresa stāvoklī. Citi uzskata, ka tā rodas saistībā ar upura tuvumā esošu lodveida zibeni – tā enerģija iekļūst cilvēka biolaukā, kas spēj izraisīt acumirklīgu aizdegšanos. Ir arī citas versijas. Pētnieki noteikuši divus pašaizdegšanās tipus: upura pārvēršanās pelnos un tā sacepšana pārogļotā masā. Dažos gadījumos atsevišķas ķermeņa daļas paliek pilnībā neskartas.

19. gadsimtā parādījās versija par to, ka par pirokinēzes upuriem kļūst galvenokārt hroniski alkoholiķi, kuru ķermenis ir viscaur spirta pārsātināts, tāpēc viņi var viegli uzliesmot no nejaušas dzirksteles, piemēram, smēķējot. Šveiciešu zinātnieks Ludvigs Šūmahers piedāvā savu skaidrojumu. Kāpēc gan, viņaprāt, nevarētu pieņemt, ka pastāv zinātnei vēl nezināmi starojumi, kuru kūlīši allaž ir kaut kur mums tuvumā? Noteiktos apstākļos šādas enerģijas mijiedarbība ar organisma biolauku izraisa jaudīgu enerģētisko uzliesmojumu, tādu kā savdabīgu sprādzienu, kam seko dzīva ķermeņa pašaizdegšanās. Tāds enerģijas kūlītis varot būt telpā strikti ierobežots un darbojas tikai atsevišķos gadījumos.

Saistītie raksti


Savukārt japāņu zinātnieks Harugi Ito piedāvā citu hipotēzi. Viņaprāt, pirokinēzes iemesls esot laika ritējuma izmaiņas. Proti, parastā stāvoklī cilvēka ķermenis izstrādā un izstaro telpā noteiktu daudzumu siltuma, taču tajā gadījumā, ja kāda iemesla dēļ organisma iekšienē pēkšņi palēninās dabā noritošie fiziskie procesi (tostarp arī atomu kustība), bet uz ādas virsmas to ātrumi nemainās, izstrādātais siltums vienkārši nepaspēj izstaroties telpā un strauji pārvērš cilvēku pelnos.

Tostarp pēdējā laikā pētnieki labprāt atbalsta, šķiet, absolūti fantastisku versiju. Dzīvā šūnā enerģijas avots it kā esot kodoltermiska reakcija, un tāpēc, lūk, noteiktos apstākļos organisma šūnās rodas nezināmi enerģētiskie procesi, kas ir līdzīgi tiem, kādi notiek atombumbas sprādzienā un kādi neatspoguļojas blakus esošās matērijas molekulās, piemēram, apģērbā vai automašīnas iekšējā apšuvumā…

LA.lv