Pirts gudrības – kā izvēlēties pareizo slotiņu katrai vēlmei 0
Vasarā nevar būt nekā labāka par svaigu slotiņu, kas ir visaromātiskākā. Tās viducī liek dažādus lakstaugus, piemēram, asinszāles, pelašķus, nātres, vīgriezes un papardes. Tā kā tie karstumā zaudē noturību, apkārt sien stingrus zariņus: apses, vītola, bērza, liepas, alkšņa, lazdas, pīlādža. Vislabāk slotiņu sasiet ar lina, kokvilnas vai kaņepāju auklu. Zaļās slotiņas pirms pēršanās uz pusstundu iemērc remdenā ūdenī, raksta tematiskais izdevums “400 padomi veselībai un skaistumam”.
Ziemai slotas parasti sien ap Jāņiem, taču, ja bijis agrs pavasaris, to var darīt jau pirms saulgriežiem, ja vēls – jūlija sākumā un pat augustā. Jārēķinās, ka vasaras otrajā pusē sietām slotām lapas neturas tik labi un reizēm žūstot nodzeltē. Vislabāk izmantot purva bērzu ar sīkām, stingrām lapiņām, kas satur vairāk ēterisko eļļu.
Liepu zarus vēlams ievākt ziedēšanas laikā, kad tie vislabāk sviedrē un attīra poras. Lielāko daļu ziedu nolasa tējai, slotā atstājot tikai dažus.
Sasietās slotas sakar uz auklām noēnotā žāvētavā, kur brīvi pūš vējš. Kad tās izžuvušas, saliek čaganā kaudzē pavēsā un patumšā vietā, lai lapas nekļūtu dzeltenas.
Pēc mēneša slotas ir gatavas lietošanai. Tās pamodina mērcējot. Ja vakarā plānots iet pirtī, to jau no rīta iemērc dīķī vai traukā istabas temperatūras ūdenī. Siltā ūdenī tās atdzīvosies ātrāk, taču karstākā par 60 grādiem augi zaudēs savu bioloģisko vērtību.
Ja ir liela saldētava, vasaras svaigumu iespējams baudīt arī ziemā, svaigās slotas sasaldējot, iepriekš stingri ietinot pārtikas plēvē. Šādai glabāšanai labi piemērotas, piemēram, ziedošu liepu, ķiršu un upeņu slotiņas.
Vasarā, kad augu ir pārpārēm, jābauda visi to labumi, piemēram, uz lāvas var salikt no rīta pļautu zālīti vai papardes, kurām piemīt muguras sāpes mazinošas īpašības.
Neaizvietojams pirtī ir gariņš – ūdens, ko lej uz karstajiem akmeņiem. To var gatavot, piemēram, no kalmju saknēm, vaivariņiem, papeļu pumpuriem un lupstājiem.
Ja peroties no slotas birst lapas, tas nozīmē, ka ticis par stingru pērts, zari griezti neatbilstošā laikā, nepietiekami izmērcēti vai ūdens bijis par karstu.
Slotu mērcējamo ūdeni nevajag izliet, jo tas noder matu mazgāšanai un miesas noskalošanai pēc pēršanās.
Ar kādu slotiņu pērties
Bērzs tonizē, palīdz uzveikt mikrobus un atslābināt saspringušos muskuļus, mazināt kaulu sāpes.
Ozols iedarbojas ātri un spēcīgi, uzturot karstumu, iznīcinot baktērijas un padarot tvirtāku ādu.
Liepai piemīt sviedrējoša, pretiekaisuma un mīkstinoša iedarbība. Tā vairo sievietes pievilcību.
Vītolam ir pretsaaukstēšanās, pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība.
Kalmēm piemīt tonizējoša, dezinficējoša un matu saknes spēcinoša ietekme.
Ja moka bezmiegs, peroties pagalvī jāliek jasmīnu, apiņu, kliņģerīšu, kumelīšu, ķimeņu, mārsilu, vērmeļu, vībotņu vai vīgriežu slotiņas.
Skaistumam noderēs ziedošu ābeļu, bērzu, ceriņziedu un pelašķu, lazdu, ziedošu liepu, kumelīšu un piparmētru slotiņas.
Pret hemoroīdiem palīdz apšu, kastaņu lapu, pīlādžu vai pelašķu slotiņas.
Uz stīva un sāpoša spranda jāliek ceriņu slota.
Kaulu sāpju mazināšanai var sutināties zem alkšņa, apses, bērza, ievas, papeles vai upenes slotām.
Ja pastiprināti svīst pēdas un plaukstas, ieteicamas ozola, vītola vai salvijas slotiņas.
Vienkārši baudai pie sejas var likt slotiņu, kas sieta no aromātiskiem augiem, piemēram, dievkociņa, piparmētras, tūjas, izopa, melisas, timiāna, kalmes, kumelītes, lavandas, raudenes, vībotnes. Ja tie sažāvēti tējai, tad var likt katliņā ar karstu ūdeni, iegūstot dabisku un lētu pirts gaisa aromatizētāju.
