Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. decembris, 2014
Drukāt

Plaģiātisma situācija Latvijas augstskolās ir diezgan skumja, liecina aptauja (1)

Foto: © Syda Productions - Fotolia.comFoto: © Syda Productions - Fotolia.com

Programmas Plag.lv, kas paredzēta plaģiātisma noteikšanai akadēmiskos darbos, izstrādātāji ir veikuši pētījumu ar mērķi noskaidrot, cik izplatīta ir zagta satura problēma Eiropā. Līdz šim dati par visu Eiropas Savienību kopumā nebija pieejami, tāpēc izstrādātājiem nācās analizēt katru valsti atsevišķi, informē programmas autori.

Latvijas studentu atbildes uz jautājumu, vai iespējams, ka jūsu darbā ir bijis plaģiāts, un pasniedzēju atbildes uz jautājumu “Vai studentu darbos ir plaģiāts?” atšķiras. Studenti ar daudz mazāku ticamību pieļauj šādu iespējamību nekā pasniedzēji. Tas notiek arī nepareiza priekšstata dēļ par to, kas tad īsti ir plaģiāts.

Pirms parādījās programma, studentiem tiešām nebija iespējams kvalitatīvi pārbaudīt savu darbu, lai noteiktu dublētu saturu. Kā liecina situācija, tad bieži vien plaģiāts studentu darbos rodas nejauši.

Veicot pētījumu un saliekot visu valstu grafikus vienkopus, Plag.lv izstrādātāji konstatēja, ka visgodīgākie studenti dzīvo Īrijā un Dānijā. Savukārt visslinkākie, kuri uzdod plaģiātu par savu darbu, dzīvo Eiropas dienvidos un Balkānu valstīs. Latvija un Lietuva atrodas aptuveni vienā līmenī, un to apstiprina arī izstrādātāju sistēmas dati.

Kā liecina Plag.lv statistika, plaģiāta līmenis Latvijas studentu darbos ir 10% (salīdzinājumam – Lietuvā šis skaitlis ir vēl lielāks, proti, 15%). Tikai vienā darbā no 30 plaģiāta nav vispār (rezultāts – 0%). Lietuvā šāds rādītājs ir tikai katram 50. darbam.
Plag.lv sistēma Latvijā tika ieviesta decembra sākumā, un tā ļauj gan studentiem, gan pasniedzējiem bez maksas pārbaudīt, vai darbos nav plaģiāta.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Secinājumi ir stipri nenopietni un pārsteidzīgi. Programma šobrīd ir daudz par ”zaļu”, lai uz tās pamata veidotiem secinājumiem vispār piešķirtu kādu nozīmi. Drīzāk pretēji, jo šobrīd, piemēram, programma par palaģiātu atzīst arī paša autora iepriekš veiktus pētījumus, ko autors attīsta un pilnveido tālāk, kas ir pilnīgs absurds.

Draugiem Facebook Twitter Google+