Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
27. marts, 2017
Drukāt

Plāksteris uz trim gadiem

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Veselības ministre Anda Čakša

Šogad papildu pieejamais finansējums veselības aprūpei ir 34,3 miljoni eiro no Eiropas Komisijas pieļautā budžeta deficīta palielinājuma par 0,1%. Šī nauda tiks izmantota rindu mazināšanai pie speci­ālistiem, diagnostiskajiem izmeklējumiem, onkoloģisko slimību diagnostikai un ārstēšanai, kā arī kompensējamiem medikamentiem C hepatīta slimniekiem. Veselības ministrija (VM) ļoti cer, ka nākamgad EK apstiprinās 0,4% no deficīta, kas būs 110 miljoni eiro, bet 2019. gadā 0,5% jeb 146 miljonus eiro.

“Gribētu vērst uzmanību uz to, ka līdz 2018. gadam Latvija ar EK ir saskaņojusi tikai 0,1%. Tikai tad, kad EK uzskatīs, ka VM iesniegtais reformu plāns ir veiksmīgs un tam ir ilgtspējīgs pozitīvs efekts uz publisko finansējumu, var cerēt, ka komisija apstiprinās atkāpi no iekšzemes kopprodukta,” Saeimas Budžeta un finanšu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē skaidroja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja vietnieks Ingars Eriņš. Lai politiķiem liktu aizdomāties, ka nebūs gluži tik vienkārši, kā izskatās, ka veselības aprūpes jomai papildu nauda līdz 2020. gadam ar komisiju sarunāta, Eriņš vispirms aicināja “iet uz nulles budžetu, jo vienmēr ir pozīcijas, par kurām var diskutēt”. Viņš paskaidroja, ka uz papildu naudu, kas radīsies, palielinot budžeta deficītu, var pretendēt arī Finanšu ministrija (FM) ar savu reformu plānu nodokļu politikai.

“Savā ziņā tā būs konkurence, jo komisijai būs jāvērtē, kurš reformu plāns ir veiksmīgāks un kuram piešķirt atkāpi no deficīta,” sacīja Eriņš un uzsvēra, ka tomēr šāda konkurence neesot vēlama un uz komisiju vajadzētu doties ar vienu pārliecinošu scenāriju, jo nodokļu un veselības aprūpes reforma jāskata kopīgajā kontekstā.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir pārliecināta, ka, izdarot atkāpi no valsts budžeta deficīta, “nākamajos gados būs salīdzinoši būtisks nozares finansējuma pieaugums, bet tas tik un tā būs par mazu, lai segtu visas vajadzības”. Turklāt šis pieaugums ir terminēts, jo to var izmantot tikai trīs gadus. Kur medicīnai ņems naudu, sākot no 2020. gada? Atgādināšu, ka valdība apņēmusies palielināt finansējumu veselības aprūpei no kopējiem budžeta izdevumiem. Tagad tie ir 9,6%, bet 2018. gadā jāsasniedz 12%, tāpēc FM ir piedāvājusi sasaistīt medicīnas finansējumu ar sociālajām iemaksām.

D. Reizniece-Ozola: “Mēs redzam, ka no tiem pasākumiem, ko mēs piedāvājam nodokļu politikas reformām, būtiski palielinātos ieņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas budžetā. Mēs piedāvājam pārskatīt solidaritātes nodokli, paaugstināt minimālo algu, kas noteikti dos savu ieguldījumu sociālo iemaksu pieaugumam, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli autoratlīdzībām un tās aplikt ar 5% sociālo maksājumu, samazināt ēnu ekonomiku un veikt citus pasākumus. Tas sociālajā budžetā varētu dot papildus apmēram 100 miljonus eiro trīs gados. Ceru, ka spēsim vienoties par konservatīvu pieeju citu jomu atbalstam no sociālā budžeta. Tad mēs varētu atļauties daļu no šī finansējuma novirzīt veselības aprūpei.”

Šajā gadījumā ir jāatrisina jautājums par to, kā ik mēneša faktiskajos valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumos nošķirt to naudas plūsmu, kas radusies no nodokļu reformas. Finanšu ministre uzskata, ka vienkāršākais variants būtu noteikt, ka viens procentpunkts tiek novirzīts veselībai. Ja ieviestu šādu risinājumu, tas nenodrošinātu visu nepieciešamo finansējuma pieaugumu veselībai. Turklāt koalīcijā nav vienprātības par šo priekšlikumu. Tās nav pat veselības jomu pārzinošajā Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijā. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) rosināja padomāt, vai tomēr nevajadzētu atkāpties no 34% sociālā nodokļa un ieviest 35%, kā tas jau bija agrāk, jo sociālā drošība un veselība ir cieši sasaistītas. Ja nevar tikt pie medicīnas speciālistiem, palielinās izdevumi par darba nespējas lapām, pieaug invaliditāte… Savukārt zaļzemnieks Andris Bērziņš neslēpa, ka viņš negribētu atteikties no valsts obligātās veselības aprūpes apdrošināšanas.

Bet “Vienotības” veselības aprūpes jautājumu guru Romualds Ražuks joprojām pastāv uz to, ka veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā ir jāiesaista privātie apdrošinātāji, jo ar 1%, ko medicīnai gatavojas piešķirt no sociālā nodokļa, tik un tā būšot par maz, lai, pirmkārt, nozīmīgi paaugstinātu mediķu algas un, otrkārt, pacients laikus varētu saņemt kvalitatīvu ārstēšanu. Tāpēc viņš ir iniciators Saeimā 31. martā rīkotajai konferencei par šo jautājumu. Ražuks, ņemot par pamatu Lietuvas veselības aprūpes budžetu, kas ir miljards un 400 tūkstoši eiro, kā arī iespējas, ko tas sniedz kaimiņvalsts iedzīvotājiem, aprēķinājis, ka Latvijas medicīnai, lai tā sasniegtu Lietuvu, papildus būtu nepieciešami apmēram 300 miljoni gadā.

Pavisam pārsteigts par medicīnas naudas lietām bija Nacionālās apvienības pārstāvis deputāts Aleksandrs Kiršteins, kurš, kā pats sacīja, esot no laukiem, nekam neticot un vienmēr oponējot.

A. Kiršteins: “Vispārējie valdības izdevumi Latvijas medicīnas aprūpei ir 3,8% no IKP, bet Slovākijai – 1,9%. Taču priekšlaicīgās nāves gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Slovākijā ir 237, kamēr Latvijā – 320. Kāpēc Slovākijai ar divreiz mazāku budžetu ir pusotras reizes mazāk nāves gadījumu? Jautājums nav naudā, bet dzīvesveidā. Vai tas ir saistīts ar labu pārtiku, bet varbūt reliģiju, jo slovāki ir katoļi, tur ģimenes ir daudz stabilākas, mazāk stresa… Iedosim vairāk naudas un dzērāji ar pārsietu galvu vairs nedrūzmēsies slimnīcu uzņemšanas nodaļu gaiteņos, bet viņiem būs luksusa palātas, taču viņu skaits tik un tā nesamazināsies. Iedosim divreiz vairāk naudas un visi skries un slēpos? Tieši tas pats turpināsies.”

Veselības ministre Anda Čakša paskaidroja, ka kopējais veselības aprūpes finansējums Slovākijai ir krietni lielāks nekā Latvijai – 7% no IKP, tāpēc, viņasprāt, uz šo jautājumu varot dažādi paskatīties.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+