Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. decembris, 2012
Drukāt

Plānais maciņš pieprasa lētu importu 


maize_leta6

Eksperti nākamo gadu pārtikas produktu cenām paredz stabilu, vienlaikus, pastāvot dažiem nosacījumiem, pieļaujot arī neparedzamas svārstības. 
Tās visvairāk attiecina uz cūkgaļu.

 

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas prezidents Dzintars Veide teic, ka Latvijas cūku audzētāji ir daudz vairāk sagatavojušies jaunajām sivēnmāšu labturības prasībām nekā vecajā Eiropā. Tās paredz sivēnmātes turēt grupās, vienlaikus palielinot platību uz vienu dzīvnieku. “Jautājums ir par to, kā uz labturības nosacījumu neievērošanu reaģēs Eiropas Komisija (EK). Savulaik tiem putnu gaļas ražotājiem, kas labturības nosacījumus neievēroja, eksporta tirgi bija slēgti,” piebilst D. Veide. Vietējie audzētāji mūs spēj pabarot ar aptuveni 60% no nepieciešamā, tāpēc gadījumā, ja EK prasības nepildījušajām valstīm aizliegs eksportēt cūkgaļu, tā pie mums varētu kļūt krietni dārgāka.

Atgādināšu, ka Latvijā cūkgaļa sadrumstalotās ražošanas dēļ joprojām ir dārgāka nekā vidēji ES. “Eurostat” informācija rāda, ka oktobrī Latvijā vidējā cūkgaļas iepirkuma cena bija Ls 1,39, bet novembrī Ls 1,38 par kg (kautsvars). Savukārt ES vidēji – attiecīgi Ls 1,33 un Ls 1,27 par kg.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrā (LTVC) stāsta, ka gaļas tirgu raksturo augstās lopbarības stagnējošs pieprasījums un pastāvīgi zemāka rentabilitāte. Centra vadītāja Ingūna Gulbe uzskata – cenu līmenis arī turpmāk nemainīsies.

Starptautiskās cenas šā gada beigās ir par dažiem procentiem zemākas nekā gadu agrāk, cūkgaļai pasaules cenas kritās par 10%, bet ES kāpa par 21,2%. Pēc Eiropas Komisijas sniegtās informācijas, Latvijā tās auga par 20,5%.

I. Gulbe arī brīdina – patlaban tie cūku audzētāji, kas paši neaudzē graudus, dzīvo no lopbarības ražotāju labvēlības. “Kad tā beigsies, var rasties neparedzamas grūtības,” tā I. Gulbe.

Līdzīgi kā cūku audzētāji, lopbarības sadārdzinājuma dēļ cenas produktiem ir cēluši arī olu ražotāji un putnu gaļas ražotāji.

LTVC uzsver – aizvadītais gads ļoti veiksmīgs bija Latvijas graudu audzētājiem, kas augstās ražas un izdevīgo cenu dēļ ļaus modernizēt saimniecības. Savukārt pārtikas produktu ražotājiem, kas izmanto lauksaimniecības izejvielas, – mazāk veiksmīgs. A/s “Rīgas dzirnavnieks” ģenerāldirektors Sandis Jansons gan piekrīt, gan arī sola, ka nākamajā gadā būtiskām cenu izmaiņām graudaugu produktiem nevajadzētu būt. “Ja vien ar biržu cenām nenotiks kas neparedzams,” piebilst uzņēmējs.

Latvijas Maiznieku biedrības valdes loceklis Valdis Circenis uzskata, ka nākamā gada pirmajā pusē maizes cenas noteikti nemainīsies. “Paredzēt, kas notiks vēlāk, ir tas pats, kas, noteikt dabas apstākļus. Latvijā šajā gadā sniegs uzsniga uz nesasalušas zemes. Tas graudaugiem nozīmē dažādas slimības, sliktu pārziemošanu,” tā uzņēmējs. Savukārt I. Gulbe vērš uzmanību, ka maizes cena visu laiku kāpj, tomēr pircējs to “nejūt”. Iemesls ir veikalu un maiznieku rīkotās produktu pārdošanas akcijas.

Eļļa un tauki ir vienīgā produktu grupa, kurai cena Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos samazinājās. I. Gulbe to skaidro ar lētās palmu eļļas lielo piedāvājumu starptautiskajos tirgos, kas vidējo eļļas cenu samazināja par 3 – 5%.

Nav pazīmju, ka Eiropā lētāks varētu kļūt cukurs. ES gada laikā cenas kāpa par 23%, sasniedzot 708 eiro/t lielu vidējo līmeni, bet pasaulē vidējā cena bija vien 566 USD/t (aptuveni Ls 283 par tonnu). “Globālā tirdzniecība atkārtoti sasniegs rekordlīmeni, piedāvājums pārsniegs pieprasījumu, starptautiskās cenas šā gada beigās ir par 20% zemākas nekā gadu agrāk,” tā I. Gulbe.

Piena ražošanā patlaban vērojams kāpums, tomēr būtiskas cenu izmaiņas neesot gaidāmas.

Savukārt Latvijā šajā gadā notikušais dārzeņu cenas kāpums par 11% vēl neatsverot gadu agrāk e.coli baktērijas dēļ notikušo cenas kritumu par 30%. Eksperti arī šajās nozarēs jūtamas cenu izmaiņas neparedz.

“Pārtikas produktu pašmāju tirgus tendences ir negatīvas, uz ko norāda trešās visnabadzīgākās valsts statuss ES kombinācijā ar salīdzinoši augstajām pārtikas cenām. Šo abu nosacījumu vienlaicīga pastāvēšana nedod iespēju pašmāju tirgus pieaugumam. Pašmāju patērētāju pieprasījums pārvirzās uz “akcijas precēm” un iepirkšanos zemo cenu veikalos. Lielu daļu no šo veikalu piedāvājuma veido “privātās markas”, ko nodrošina salīdzinoši lieli piegādātāji ar zemām ražošanas izmaksām,” procesus Latvijas pārtikas tirgū raksturo I. Gulbe.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+